25 gadi kopā ar mums
#GIRiga25

Kas gan būtu Gētes institūts Rīgā bez visiem tiem cilvēkiem, kas diendienā nāk pie mums, sadarbojas ar mums un ir bijuši kopā ar mums visus šos 25 gadus? Ar savām interesantākajām atmiņām un vēlējumiem nākotnei dalās mūsu projektu partneri, kursu dalībnieki, bibliotēkas apmeklētāji un institūta draugi. Dalieties arī Jūs, lietojot tēmturi #GIRiga25!

 

Leo Dribins Foto: Goethe-Institut Riga

Vadošais pētnieks Filozofijas un Socioloģijas institūtā
Leo Dribins

90. gados Gētes institūts mums palīdzēja aklimatizēties jaunajā demokrātiskajā vidē. Šeit valdīja brīva atmosfēra, tolerance, centieni saprast un noskaidrot. Tas mūs iedrošināja brīvi domāt. Atceros, piemēram, ļoti nozīmīgu diskusiju par konformismu un kolaborāciju. Šeit arī pirmo reizi saskāros ar terminu “diskurss”.

Silvija Tretjakova Foto: Goethe-Institut Riga

LNB Bērnu literatūras centra vadītāja
Silvija Tretjakova

Ar Gētes institūtu sadarbojos jau kopš tā izveides Rīgā. Rīgas Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā 2014. gadā rīkojām konferenci „Pasaule bilžu grāmatā“ un Pirmo Rīgas bilžu grāmatu kvadriennāli „Attēlu stāsts”. Gētes institūts nodrošināja divu vācu ilustratoru un bērnu grāmatu autoru Jutas  Baueres un Gizelas Kalovas ierašanos Latvijā, kā arī konferences tulkošanu.

Daina Volkinšteine Foto: Goethe-Institut Riga

LKA pasniedzēja, studiju programmas “Starpkultūru sakari Latvija - Vācija” vadītāja
Daina Volkinšteine

Neilgi pēc savas nodibināšanas Gētes institūts Rīgā man deva iespēju piedalīties starptautiskā seminārā Minhenē. Šis brauciens uz mani toreiz atstāja ļoti lielu iespaidu, jo īpaši ekskursijas uz Murnavu, kur dzīvojuši Vasilijs Kandinskis un Gabriele Mintere.

Mārtiņš Heimrāts Foto: Goethe-Institut Riga

Mākslinieks, dizainers
Mārtiņš Heimrāts

Tā ir privilēģija - lasīt grāmatas, kuras nevar nopirkt veikalā. Tā ir privilēģija - klausīties mūziku, kādu nedzirdam radio. Tā ir privilēģija – skatīties filmas, kuras neredzam kinoteātros. Tā ir privilēģija – skatīties žurnālus, kurus nevaram iegādāties kioskos. Tā ir privilēģija – zināt vācu valodu. Un privilēģija ir – Gētes institūts Rīgā. Vieta, kur notiek tikšanās, semināri, mācīta valoda, kā arī veidota respektējama ekspozīciju programma.

Dace Kārkliņa Foto: Goethe-Institut Riga

Latvijas Nacionālā arhīva administratore
Dace Kārkliņa

Gētes institūtā mācījos ne tikai vācu valodu, bet arī pirmo reizi spēlēju galda fultbolu un galda tenisu! Mēs ar kursa biedreni vienu dienu pirms kursa sākam spēlēt, skatītājiem varbūt bija smieklīgi, bet mums iepatikās un ar laiku tīri labi izdevās.

 

Anita Jonasta Foto: Goethe-Institut Riga

Latvijas Vācu valodas skolotāju asociācijas priekšsēdētāja
Anita Jonasta

1994. gadā mani pirmo reizi aizveda uz Gētes institūtu, toreiz nezināju, kas tas ir un kāds tam sakars ar Gēti. Man tikai teica, ka šeit visi runā vāciski. Iznācu, un joprojām īsti nesapratu. Bet vēlāk, kad skolā kāds pieminēja GI, biju ļoti lepna, ka jau zinu, kas un kur tas ir!


 

Nadīna Rode Foto: Goethe-Institut Riga

Studente
Nadīna Rode

Visspilgtāk atmiņā man iespiedušies Gētes institūta profesionālie un radošie vācu valodas pasniedzēji, kā arī iespēja pilnveidot vācu valodas zināšanas, piedaloties dažādos projektos, piemēram, debašu konkursā.
Vēlu institūtam daudz jaunu un radošu ideju darbā ar vācu valodas apgūtgribētājiem un Vācijas kultūras interesentiem Latvijā.

 

Svetlana Šukalo Foto: Goethe-Institut Riga

Vācu valodas skolotāja
Svetlana Šukalo

Par vācu valodas skolotāju es kļuvu, pateicoties kādreizējam Gētes institūta Rīgā valodas nodaļas vadītājam. Viņš saredzēja manu aizraušanos ar vācu valodu un nodibināja kontaktu ar augstskolu. Par to esmu ļoti pateicīga, jo darbs man sagādā patiesu prieku!
 

Maija Pavlova Foto: Goethe-Institut Riga

Ģertrūdes ielas teātra vadītāja
Maija Pavlova

Man personiski viena no spilgtākajām atmiņām, saistībā ar GI, ir Frica Langa "Mertopole" ar Aļoša Cimmermaņa klavieru pavadījumu tagadējā Spledid Palace.
Gētes institūtam vēlu arī turpmāk būt par aktīvu līdzdalībnieku Latvijas kultūras un sabiedriskajā dzīvē! Lai izdodas!

Anda Švēde Foto: Goethe-Institut Riga

Tulce
Anda Švēde

GI atklāšanas sarīkojumā tulkoju uzrunas. Viens no runātājiem kaut ko spārnotu teica latīniski, no kā es sapratu, ka viens no vārdiem varētu būt “ziedēt”. Tāpēc iznāca “Augt, plaukt un ziedēt!”. Pēc tam sarunā atzinos, ka nav ne jausmas, kāds tas latīņu teiciens īsti bijis, kas izraisīja vispārēju sajūsmu. Novēlēju Gētes institūtam augt, plaukt un ziedēt!
 

Ojārs Balcers Foto: Goethe-Institut Riga

Tulks, pētnieks
Ojārs Balcers

Man labākās atmiņas par Gētes institūtu saistās ar jauko atmosfēru, kā arī sirsnīgajām, pacietīgajām un erudītajām pasniedzējām. Reiz nodarbībā pasniedzēja mums skaidroja vārdu secību teikumos pēc TeKaMoLo principa. Skaidrojuma beigās uz tāfeles bija uzzīmēts tēju dzerošs kamielis!
Nākotnē vēlos apmeklēt daudz tādus pasākumus kā rakstnieka Abāsa Hidera lasījumu.


 

Deniss Hanovs Foto: Goethe-Institut Riga

Kulturologs
Deniss Hanovs

Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zāle ir pilna. Es uz skatuves aicinu uz sarunu Aleidu Asmani. Šo brīdi es esmu gaidījis 10 gadus! Ar Gētes institūta palīdzību tas 2016. gadā beidzot īstenojās.
Mans vēlējums nākotnei – izturiet līdz galam, vēl ir daudz darāmā!
 

Solvita Krese Foto: Goethe-Institut Riga

LMMC direktore
Solvita Krese

Ļoti spilgti man atmiņā palikusi konference “WELTSTADT” Berlīnē 2014. gadā. Bija aizraujoši redzēt, ka tukšu telpu atdzīvināšana ir tik aktuāla tēma gan Gētes institūtos, gan pilsētvidē visā plašajā pasaulē. Prieks, ka mūsu pieredze toreiz tika augsti novērtēta.

Kirils Soklakovs Foto: Goethe-Institut Riga

Vācu valodas skolotājs
Kirils Soklakovs

Manas skaistākās atmiņas ir par pasākumu, kurā piedalījos kā skolēns. Mūsu uzdevums bija atrast saikni starp dažādiem priekšmetiem un Gēti. Tā mēs uzzinājām, ka uz Nacionālā teātra fasādes Rīgā ir attēloti arī Gēte un Šillers. To zinu vēl šodien!
Es vēlos, lai būtu vairāk vācu - latviešu literatūras pasākumu skolēniem.

Ilze Kļaviņa Foto: Goethe-Institut Riga

ASSITEJ Latvija eksperte
Ilze Kļaviņa

Ar Gētes institūtu Rīgā starpniecību 2011. gadā aicinājām teātra pedagogu Stefanu Hofmani no Vācijas. Tas mums bija ļoti vērtīgi!
Nākotnē es vēlētos rītkot lielu meistarklasi, darbnīcu vai par festivālu kopā ar ASSITEJ Vācija speciālistiem, lai mācītos no viņu pieredzes.