Nirnbergas ieteikumi
Agrīnās svešvalodu apguves aktuālā situācija un perspektīvas

Nürnberger Empfehlungen: Situation und Perspektiven © Goethe-Institut

Visā pasaulē ir vērojama tendence svešvalodu apmācību uzsākt agrāk, nekā tas bija vēl pirms 15 gadiem. Kopumā ir vērojami centieni sistemātiski un starpiestāžu līmenī plānot agrīnās izglītības piedāvājumus, nostiprināt tos mācību programmās un īstenot, kā arī izglītot tam nepieciešamo personālu.Vietēja un starptautiska mēroga pētījumi liecina, ka agrīnā svešvalodu apmācība noteikti spēj attaisnot uz to liktās cerības. Bērni jauno valodu apgūst ar sajūsmu.

Labvēlīgos apstākļos viņi attīsta elementāras komunikatīvās kompetences un valodas apziņu. Šie panākumi neapšaubāmi ir atkarīgi no apstākļiem, kas saistīti ar valodas politiku, pedagoģiju un svešvalodu didaktiku un kuriem daudzviet vēl netiek pievērsta pietiekama uzmanība [1].

Valodu politikas veidotāji

Agrīnās svešvalodu apguves pamatnosacījumus lielā mērā ietekmē lēmumi izglītības un valodu politikas jomā, kurus pieņem ārpus mācību iestādes – bērnudārza, pirmskolas un sākumskolas.

Valodu izvēle un valodu secība

Tas, kādas svešvalodas konkrētā valstī tiek apgūtas, ir atkarīgs no daudziem faktoriem. 

Piemērotas koncepcijas

Svešvalodu piedāvājumam maziem bērniem jābūt veidotam tā, lai tas veicinātu izpratnes rašanos par mērķvalodu un rosinātu uz komunikāciju jaunajā, vēl svešajā valodā.

Standarts

Pateicoties „Eiropas kopīgajām pamatnostādnēm valodu apguvei”, ir iespējams aprakstīt katras konkrētās valodas apguves pakāpi, kas ļauj noteikt valodas prasmes līmeni.


Quellenangaben
[1] Skat. Edelenbos, Johnstone & Kubanek (2006); Edelenbos, Kubanek (2007); Engen, Grooth-Wilken & Thürmann (2009)

Vairāk informācijas