2. BLOKS:

SĀC AR PAMATIEM!

Šeit aplūkosim MI pamatus, lai palīdzētu izprast, kā šīs sistēmas darbojas un kā tās izmantot.

Uzsākot savu ceļojumu cauri LIBRA.I pieredzei, mēs sākam ar pamatiem. Šī nodaļa ļaus iegūt pamatzināšanas par to, kā MI apstrādā datus, un izskaidros, kā bibliotekāri var ētiski orientēties šajās sistēmās, pārvaldīt riskus un vienlaikus saglabāt savu uzticamo zināšanu glabātāju lomu.
 

KAS IR MĀKSLĪGAIS INTELEKTS?

Ja esi bibliotēku jomas speciālists, visticamāk, tu jau atrodies informācijas, tehnoloģiju un sabiedrības krustpunktā. MI arvien aktīvāk kļūst par šīs ainavas sastāvdaļu. MI termins pamatā attiecas uz skaitļošanas sistēmām, kas spēj apstrādāt lielu informācijas apjomu, atpazīt likumsakarības un attiecīgi ģenerēt rezultātus – sākot no atbildēm uz jautājumiem un dokumentu kopsavilkumiem līdz satura organizēšanai un aprakstīšanai. Atšķirībā no tradicionālajiem meklēšanas rīkiem, kas iegūst tikai jau eksistējošu informāciju, MI sistēmas spēj interpretēt, sintezēt un radīt jaunu saturu, tāpēc tās ir jaudīgs rīks, kas rūpīgi jāizvērtē. Bibliotēku informācijas speciālistiem svarīgākais ir nevis apgūt MI darbības mehāniku, bet gan saprast, ko tas dara ar informāciju, kam tas kalpo un kādas ir tā nepilnības. Šeit ir jāpiemēro tie paši vērtēšanas kritēriji, kurus izmantojam, vērtējot avotus, metadatus, privātumu un piekļuvi informācijai.
 

MI PRAKSĒ: KO ESAM JAU PIEDZĪVOJUŠI UN KAS GAIDĀMS NĀKOTNĒ?

Visticamāk, ka tu jau esi saskāries ar MI biežāk, nekā pats apzinies. Piemēram, sarunbots bibliotēkas tīmekļa vietnē, programma, kas iesaka “līdzīgas grāmatas”, un tulkošanas rīks, ko lasītājs izmanto, lai pārlūkotu bibliotēkas katalogu. Tie visi ir MI praktiska pielietojuma piemēri. Ārpus bibliotēkām MI izmanto, piemēram, arī medicīniskajā diagnostikā, satura uzraudzībā, personālvadības lēmumu pieņemšanā un pilsētplānošanā. Izpratne par šo pielietojuma daudzveidību palīdz uztvert MI nevis kā futūristisku koncepciju, bet gan kā aktīvu spēku informācijas vidē, kurā orientējamies ikdienā.
 

MI SISTĒMU IZVEIDES SVARĪGĀKIE PRIEKŠNOTEIKUMI

MI sistēmas nerodas no nekā. Tām nepieciešama skaidri definēta problēma, liels daudzums kvalitatīvu datu, tehniskā infrastruktūra un, kas ir ļoti svarīgi, cilvēku zināšanas un pārraudzība. Tām nepieciešama arī pārvaldība – kādam jānosaka atbildība, jādokumentē lēmumi un jānodrošina, ka sistēma turpina darboties atbilstoši ētikas principiem un tiesību aktu prasībām. Kad bibliotekārs izvērtē vai ievieš kādu MI rīku savā ikdienas darbā, tieši šie ir galvenie jautājumi, kurus būtu jāuzdod pakalpojuma sniedzējam, kas šo rīku piedāvā.
 

KĀPĒC MI PRATĪBA IR SVARĪGA?

MI pratība nozīmē spēju saprast, ko MI sistēma dara, ko tā nevar izdarīt un kā tā var kļūdīties. Bibliotekāriem šī prasme ir obligāta, jo tie jau tagad aktīvi un regulāri palīdz cilvēkiem kritiski izvērtēt informāciju. MI rezultāti – tērzēšanas robota atbilde, tulkots dokuments vai ģenerēts kopsavilkums – arī ir informācija, un ar to saistīts tāds pats neobjektivitātes, kļūdu un manipulāciju risks kā ar jebkuru citu avotu. Lietotāju MI pratības veicināšana ir dabisks informācijpratības darba turpinājums, ko bibliotēkas jau veic ikdienā.
 

AR MI SAISTĪTIE RISKI

• Neobjektivitāte un diskriminācija, ko rada izkropļoti dati vai kļūdaini pieņēmumi.
• Pārredzamības un izskaidrojamības trūkums, kas apgrūtina MI pieņemto lēmumu izpratni vai apstrīdēšanu.
• Privātuma un datu aizsardzības pārkāpumi, jo īpaši, apstrādājot sensitīvus datus.
• Pārmērīga paļaušanās uz automatizētām sistēmām, kā rezultātā samazinās cilvēku spriestspēja un atbildība.
• Drošības un ļaunprātīgas izmantošanas riski, piemēram, manipulācija, novērošana vai kaitnieciska programmatūra.
• Sociālā un vides ietekme, tostarp darbaspēka pārvietošana, nevienlīdzība un liels enerģijas patēriņš.

Vairāk par riskiem, kas saistīti ar informāciju, lasi 9. BLOKĀ.
 

KĀ MI IETEKMĒ KULTŪRAS NOZARI?

MI arvien vairāk ietekmē kultūras nozari, un bibliotēkas šajā procesā kļūst par nozīmīgu iespēju un atbildības telpu. Tradicionāli bibliotēkas ir darbojušās kā uzticamas sabiedriskas iestādes, kas nodrošina piekļuvi zināšanām, saglabā kultūras mantojumu un atbalsta izglītību un pētniecību. MI tehnoloģijas ietekmē šo misiju īstenošanu. Bibliotēkas saskaras arī ar pārvaldības un uzticamības apsvērumiem. Kā institūcijām, kuru pamatā ir sabiedriskais labums un atbildība, bibliotēkām jānodrošina pārredzamība MI rīku izvēlē un izmantošanā, jāaizsargā lietotāju privātums un jāsaglabā cilvēka uzraudzība lēmumu pieņemšanas procesos. Bibliotekāru loma attīstās no vienkāršas krājumu pārvaldības uz kritisku starpniecību starp lietotāju un MI sistēmām, atbalstot sabiedrības MI pratību un iestājoties par tehnoloģiju ētisku izmantošanu kultūras nozarē.

Kopumā MI pārveido gan tehnoloģiskos, gan sociālos bibliotēku darba aspektus. Tā ietekme ir atkarīga ne tikai no ieviestajiem rīkiem, bet arī no vērtībām, politikas un profesionālās prakses, kas nosaka MI izmantošanu. Ja MI tiek izmantots saskaņā ar galvenajiem bibliotēku darbības pamatprincipiem – pieejamību, vienlīdzību, daudzveidību un sabiedrības uzticēšanos – tas var stiprināt kultūras nozari, vienlaikus nostiprinot bibliotēku kā zināšanu glabātāja lomu digitālajā laikmetā.