7. BLOKS

VEIDO PARTNERĪBAS!

Šajā sadaļā mēs stāstām, kā runāt gan ar esošiem, gan potenciāliem partneriem, lai bibliotēkas idejas gūtu atbalstu.

Vai mums tas patīk vai ne, bibliotēkas neeksistē vakuumā un, tāpat kā lielākā daļa iestāžu, ir pakļautas iekšējai pārvaldībai, budžeta apsvērumiem, gada plāniem un citiem aspektiem. Bieži vien budžeta un personāla jautājumi ir galvenie iemesli, kādēļ bibliotēkas nespēj ieviest jaunas aktivitātes, mācības vai materiālus, pat ja bibliotēku darbinieki ir ieinteresēti to darīt. Lai gan pastāv finansējuma programmas, kurās bibliotēkas var pieteikties ar savām projektu idejām, tas prasa resursus plānošanai un projektu pieteikumu rakstīšanai, turklāt bez garantijas, ka ideja tiks apstiprināta. Tāpēc mēs iesakām meklēt atbalstu vietējā līmenī – tuvāko ieinteresēto personu vidū. Šajā blokā mēs aplūkosim dažus ieteikumus, kā popularizēt bibliotēkas idejas tiem, kuriem ir iespējas un resursi to atbalstam. Galvenā uzmanība, protams, tiks pievērsta MI pasākumiem, taču mēs ceram, ka mūsu apsvērumi palīdzēs piesaistīt līdzekļus arī ar citiem jautājumiem saistītiem projektiem.

KĀ RUNĀT AR VIETĒJĀM IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM?

Sarunas ar vietējām ieinteresētajām personām, piemēram, pašvaldību vadītājiem, politiķiem vai citiem kopienas līderiem par MI bibliotēkās un viņu atbalsta meklēšana prasa situācijas izpratni un skaidru pozīciju kā savas institūcijas pārstāvim. Mērķis nav atsevišķi popularizēt MI kā tehnoloģiju, bet gan apspriest, kā bibliotēkas var atbalstīt iedzīvotājus saskarē ar mainīgo digitālo vidi un kā iesaistītās personas var palīdzēt šajā procesā. Kad sarunu tematika skar kopienas vajadzības, uzticēšanos un atbildību, ieinteresētās puses parasti ir sadarbībai daudz atvērtākas.

KĀ IZPRAST IEINTERESĒTĀS PERSONAS?

Labs sākumpunkts ir apzināties, ka lielākā daļa ieinteresēto personu pašvaldībās darbojas politisku, finansiālu, institucionālu un citu ierobežojumu apstākļos. Bieži vien tās izjūt spiedienu izvairīties no strīdiem, pārvaldīt ierobežotu budžetu un saglabāt sabiedrības uzticību. Saruna, kurā izskan pārmērīgs entuziasms par MI bibliotēkās var neapzināti radīt distanci vai bažas. Efektīvāk ir sākt ar izpratnes paušanu par ieinteresēto personu ikdienas realitāti. Tas nozīmē atzīt viņu atbildību un izrādīt izpratni, ka jebkurai jaunai aktivitātei jābūt drošai, reālistiskai un pamatotai. Var būt noderīgi veikt nelielu priekšizpēti. Noskaidro, piemēram, kādas aktivitātes nesen ir guvušas pašvaldības atbalstu, izproti vietējo ieinteresēto pušu pašreizējos mērķus izglītības, kultūras un tehnoloģiju attīstības jomā, un varbūt tieši tur slēpsies iespēja piesaistīt aktivitātes savai institūcijai.

Sarunas norit veiksmīgāk, ja MI tiek raksturots kā rīks, kas jau ietekmē iedzīvotāju ikdienu. Daudzas bibliotēkas jau ikdienā saskaras ar lietotāju jautājumiem par ģeneratīvajiem MI rīkiem, automatizētajiem pakalpojumiem vai tiešsaistes informācijas uzticamību. Atsaucoties uz šiem ikdienas novērojumiem, MI kļūst par praktisku, nevis abstraktu tēmu. Rezultātā ieinteresētās personas labāk izprot, ka problēma pastāv neatkarīgi no bibliotēkas rīcības un ka bibliotēkas uzdevums ir atbildīgi uz to reaģēt.

POZICIONĒ BIBLIOTĒKU KĀ UZTICAMU STARPNIEKU

Svarīgi ir arī pareizi pozicionēt bibliotēku. Pašvaldības reti kad sagaida, ka bibliotekāri būs MI eksperti, un pretēja iespaida radīšana var izraisīt pretestību. Bibliotēkas tiek novērtētas, ja tās ir uzticamas un pieejamas iestādes. Bibliotēku kompetence ir medijpratība, mūžizglītība un nediskriminējoša sabiedriskā darbība. Runājot ar ieinteresētajām personām, lietderīgi uzsvērt, ka bibliotēkas uzdevums ir skaidrot iedzīvotājiem, kā tehnoloģijas ietekmē viņu dzīvi un kā viņi var no tām gūt labumu, nevis darboties kā tehniskajam ekspertam. Šāds ietvars samazina risku un apstiprina, ka bibliotēka saglabā savu tradicionālo sabiedrisko misiju.

IZCEL KOPĪGUS MĒRĶUS

Ieinteresētajām personām lielākoties rūp tādas vērtības kā iekļaušana, taisnīgums, uzticēšanās iestādēm un pakalpojumu kvalitāte. Sarunas kļūst produktīvākas, ja ar MI saistītās aktivitātes tiek sasaistītas ar šīm prioritātēm. Ja MI pratība tiek pasniegta kā daļa no digitālās iekļaušanas vai mūžizglītības, tā dabiski var sasaukties ar esošajiem pašvaldību mērķiem. Tas palielina atbalsta iespējamību, jo iniciatīva tiek uztverta kā esošo stratēģiju stiprināšana, nevis pilnīgi jauna plāna ieviešana.

IZCEL DROŠĪBU UN ATBILDĪBU

Viens no biežāk sastopamajiem šķēršļiem diskusijās par MI ir bailes no riska. Šī iemesla dēļ ir noderīgi padarīt atbildību pamanāmu. Ieinteresētās puses var nomierināt mierīgs skaidrojums, ka aktivitātes ir pakāpeniskas, caurspīdīgas un vērstas uz izpratnes veidošanu. Kad iesaistītās personas saprot, ka bibliotēka neeksperimentē ar sensitīviem datiem un neievieš sarežģītas sistēmas, satraukums bieži mazinās. Uzsvars arī turpmāk liekams uz izglītību, atbalstu un faktos balstītām diskusijām.

KLAUSIES UN KOMUNICĒ

Sarunās ar līderiem būtisku lomu ieņem klausīšanās. Efektīvāk ir nevis nākt klajā ar fiksētiem priekšlikumiem, bet vispirms apzināt ieinteresēto personu viedokļus. Kad partneri tiek aicināti dalīties ar kopienā novēroto, iedzīvotāju bažām un izpratnes trūkuma iemesliem, viņi kļūst par līdzatbildīgiem šīs sarunas dalībniekiem. Tas maina dinamiku no pārliecināšanas uz sadarbību. Kad pienāk laiks apspriest iespējamās aktivitātes, priekšrocība ir pieticība. Nelieli, zema riska formāti ir daudz drošāki un vieglāk pārvaldāmi. Iesākumam bieži vien pietiek ar ievadlekcijām, neformālām diskusijām vai vienkāršām informatīvām nodarbībām. Nodēvējot tās par izmēģinājuma soļiem, kurus iespējams kopīgi izvērtēt, tiek vēstīts par piesardzīgu un profesionālu pieeju. Ieinteresētās personas augstu vērtē pieejas, kas sasniedz rezultātu bez lielām saistībām – jo īpaši finansiālām.

Svarīga ir arī sarunu valoda. Tehniskā leksika var ātri radīt distanci vai pat trauksmi. Vienkārša valoda padara sarunas iekļaujošākas un novērš pārpratumus. Sarunas par un ap ikdienas tehnoloģijām un digitālajiem pakalpojumiem, nevis tādiem tehniskiem terminiem kā algoritmi vai modeļi, notur diskusiju pazīstamā realitātē. Skaidra valoda vairo uzticību, savukārt uzticēšanās ir jebkuru attiecību pamats.

Sarunas būtu jānoslēdz ar aicinājumu uz partnerību, nevis lūdzot konkrētu apstiprinājumu. Kad iesaistītās personas jūt, ka bibliotēka vēlas kopīgi meklēt risinājumus un saglabāt saskaņu ar pašvaldības prioritātēm, tās ir daudz atvērtākas turpmākam dialogam. Mērķis ir laika gaitā panākt kopīgu izpratni, nevis tūlītēju vienošanos. Ir svarīgi nepadoties, ja pirmā tikšanās vai e-pasta vēstuļu apmaiņa nedod tūlītējus rezultātus. Piefiksē jauniegūto informāciju un domās izej cauri šajā blokā piedāvātajiem punktiem vēlreiz.

IZVĒLIES PARTNERUS STRATĒĢISKI

Ne visām ieinteresētajām personām ir vienādas intereses vai ietekme. Daži koncentrējas uz reputāciju, citi – uz darba slodzi vai ietekmi sabiedrībā. Pievēršot uzmanību šīm atšķirībām, tu vari pielāgot toni un fokusu. Tas neprasa sarežģītu analīzi, tikai papildu vērīgumu pret sarunu partnerim svarīgo.

Visu šo mijiedarbību pamatā ir vienkāršs princips – bibliotēkas neaizstāv MI. Tās aizstāv lietotājus, kuri saskaras ar tehnoloģiskām pārmaiņām. Kad šī atšķirība ir abpusēji skaidri saprotama, diskusijas kļūst mazāk vērstas uz inovācijām, bet vairāk uz sabiedrisko labumu. Nepiedāvā jaunas aktivitātes, vienkārši lai kaut ko sarīkotu. Tā vietā koncentrējies uz savas kopienas un institūcijas labumu.