8. BLOKS

ESI GATAVS PĀRMAIŅĀM!

Šajā blokā mēs iezīmējam vienkāršu pārmaiņu vadības ietvaru saistībā ar MI, ko vari izmantot savā bibliotēkā.

Ja nu ir kāds vārds, kas bieži tiek pieminēts saistībā ar MI, tad tas ir “pārmaiņas”. Šīs jaunās tehnoloģijas ir strauji mainījušas veidu, kā mēs strādājam, domājam, atrodam un apstrādājam informāciju. Taču tā ir arī iespēja bibliotekāriem uzsvērt avotu un informācijas pārbaudes metožu svarīgumu. Lai gan esam jau apsprieduši vairākas lomas, kuras tu kā bibliotēku speciālists vari uzņemties, mēs vēlētos šim arvien plašākajam bibliotekāra lomu sarakstam pievienot vēl vienu – pārmaiņu pārvaldītāja lomu.
 

PĀRMAIŅU VADĪBAS PĀRSKATĪŠANA: CILVĒKI, NEVIS TEHNOLOĢIJAS

Lai gan, ienākot jaunām tehnoloģijām, pakalpojumiem un pieejām, bibliotēku vidē jūtamas taustāmas pārmaiņas, “pārmaiņu vadība” bibliotēkās jāsaprot kā koncentrēšanās uz cilvēkiem, uzticēšanos un mērķi. Šajā ziņā MI var uzskatīt par nākamo transformāciju, un mēs saprotam, ka tā var šķist biedējoša galvenokārt tāpēc, ka ir jauna. Šajā blokā mēs centīsimies kliedēt dažas no šīm bažām un pastāstīsim par pieejām, ko vari izmantot attiecībā uz MI un pārmaiņu vadību. Šeit mēs, LIBRA.I. komanda, mēģināsim apkopot arī mūsu pašu vīziju par nākotnes bibliotēkām saistībā ar MI pratības attīstību.

Bibliotekāri var aktīvi sekot MI attīstībai, tomēr daudzi speciālisti joprojām izjūt bažas par šo jauno tehnoloģiju. Šīs bažas bieži ir saistītas ar profesionālo identitāti, ētiku, darba kvalitāti un atbildību. Lietotāji sagaida, ka bibliotekāri zinās atbildes un viņus vadīs, savukārt bibliotēku darbinieki sagaida savas vadības norādījumus saistībā ar MI izmantošanas robežām.

Praktisks veids, kā kliedēt bailes, ir tām pretnostatīt faktus un reālus piemērus. MI vajadzētu pozicionēt kā asistentu, nevis kā aizstājēju. Pieredze LIBRA.I. projekta aktivitātēs (4. BLOKS) rāda – kad bibliotekāri saprot, kas ir MI, kā tas darbojas, ko tas spēj un nespēj, bailes mazinās. Viņi sāk konstruktīvi apdomāt, kā to izmantot ikdienas darbā.
 

PĀRVALDĪBAS PIEEJAS BIBLIOTEKĀRIEM UN LIETOTĀJIEM

Bibliotekāru darbā ar labu pārvaldību izprotam rūpīgu pieeju, pakāpeniski un secīgi īstenojot pārmaiņas. Tai vajadzētu būt reflektīvai pieejai, kas aizsargā darbiniekus, veicina kapacitātes stiprināšanu un attīsta izpratni par ētiku. Labai pārvaldībai attiecībā uz bibliotēkas lietotājiem jābūt atklātai, praktiskai un jāveicina pārliecības stiprināšana. Tādēļ MI pratība bibliotēkās būtu jāveido kā divslāņu sistēma – viens slānis bibliotekāriem, un tas attiecināms kapacitāti un ētiku, un otrs, uz pārliecību un spriestspēju vērsts slānis - lietotājiem.
 

DIVAS AUDITORIJAS, DIVAS PSIHOLOĢISKĀS POZĪCIJAS

Mēs piedāvājam divas pārmaiņu vadības pieejas: viena ir vērsta uz bibliotekāriem, bet otra – uz lietotājiem. Šīs grupas atrodas ļoti atšķirīgās psiholoģiskajās pozīcijās.

Bibliotekāri ir institucionāli atbildīgi un rūpējas par ilgtermiņa sekām, ētiku un standartiem. Turpretī lietotāji attiecībā uz MI piedzīvo ļoti atšķirīgas sajūtas. Viņi meklē ātru palīdzību un vienkāršus risinājumus, nevis teoriju. Viņi var pārlieku uzticēties vai neuzticēties MI, taču viņiem nav jāuzņemas institucionālā atbildība.
 

BIBLIOTEKĀRI	LIETOTĀJI/LASĪTĀJI
Nes atbildību un domā par sekām	Plašs sajūtu spektrs par MI
Aizstāv savu profesionālo identitāti	Vēlas ātru palīdzību, vienkāršus risinājumus, nevis teoriju
Rūpējas par ētiku, kvalitāti, atbildību	Var uzticēties MI par daudz vai arī nemaz
Lietotāji no viņiem sagaida zināšanas un vadību	Nenes atbildību (lietotāja lomā)
Bibliotēkas kolektīvs sagaida zināšanas un vadību no augstākstāvošajiem

1. LĪMENIS: PĀRMAIŅU VADĪBA BIBLIOTĒKU SPECIĀLISTIEM
(Kapacitāte + Ētika + Atbildība)

1. Sāc ar psiholoģisko drošību: bailes mazinās, ja izpēte šķiet droša.

• Atklāti atzīsti nenoteiktību un bailes
• Nošķir eksperimentēšanu no darba snieguma vērtēšanas
• Novadi iekšējas “MI rotaļu laukuma” jeb iepazīšanas sesijas kolēģiem

2. Pirms tehnoloģiju izmēģināšanas, noskaidro mērķi: mērķis mazina pretestību. Pirms jebkura rīka ieviešanas definē:

• Kādu problēmu mēs mēģinām atrisināt?
• Kā tas uzlabo pakalpojumu kvalitāti?
• Kur cilvēka spriestspēja joprojām paliek pirmajā vietā?

3. Veido kompetenci caur mikroeksperimentiem: izpratne mazina bailes. Sāc ar zema riska izmantošanas gadījumiem:

• Tekstu melnrakstu izstrāde
• Dokumentu kopsavilkumu veidošana
• Materiālu tulkošana
• Ideju ģenerēšana

Pēc katras MI lietošanas reizes reflektē:

• Kas izdevās labi?
• Kam nepieciešama cilvēka veikta pārbaude?
• Kur slēpjas riski?

4. Ētikai jābūt praktiski īstenojamai, nevis tikai teorētiskai. Izvairies no abstraktām debatēm. Tā vietā pajautā:

• Kurš ir atbildīgs par šo rezultātu?
• Vai tu to publicētu bez pārbaudes?
• Kādi aizspriedumi (biases) varētu parādīties?
• Kā tas varētu ietekmēt neaizsargātus lietotājus?

5. Virzies pa posmiem

Izpēte → Refleksija → Izmēģināšana → Pārvaldība

Pārvaldībai vajadzētu aizsargāt darbiniekus un skaidri noteikt atbildību, nevis priekšlaicīgi ierobežot eksperimentēšanu

2. LĪMENIS: PĀRMAIŅU VADĪBA LIETOTĀJIEM

(Pārliecība + Spriestspēja)

Lietotāji atrodas citādā psiholoģiskajā pozīcijā:

• Viņi meklē ātrus risinājumus
• Viņi var MI pārlieku uzticēties vai neuzticēties
• Viņi nenes institucionālo atbildību

Koncentrējies uz:

• Praktiskiem demonstrējumiem
• Skaidriem stipro pušu un ierobežojumu skaidrojumiem
• Informācijas pārbaudes prasmju mācīšanu
• Kritiskās domāšanas veicināšanu

Lietotājiem paredzētajai pārvaldībai jābūt:

• Atvērtai
• Praktiskai
• Pārliecību veicinošai