3. BLOKS
ZINI SAVU AUDITORIJU!
Šajā blokā mēs dalāmies pieredzē par to, kā labāk izprast konkrētu mērķauditoriju, tās vajadzības, prasmes un ikdienu, lai veidotu izglītojošas aktivitātes, kas patiešām ir noderīgas praksē.
SĀC AR SEVI: JAUDA UN RESURSI
Pirms analizēt potenciālo auditoriju, izvērtē savu personīgo un institucionālo kapacitāti. Vispirms aprunājies ar sevi. Kādas ir tavas stiprās puses? Kādas tēmas tev ir profesionāli un personīgi tuvas? Par kādām tēmām vari runāt pārliecinoši? Ar kāda veida auditoriju tev jau ir darba pieredze? Vai esi kādreiz mācījis citus? Varbūt tu jūties ērtāk, vadot konsultācijas, nevis grupu nodarbības? Ne katrs izglītotājs var strādāt ar jebkuru auditoriju, tieši tāpēc ir svarīgi apzināties pieejamos resursus: laiku, zināšanas, tehnisko atbalstu, telpas, komunikācijas kanālus un cilvēkresursus. Tāpat ir svarīgi apzināties iespējas sadarboties, jo sadarbība paver iespēju sasniegt auditoriju, kuru citādi būtu grūti iesaistīt.
TIEŠĀ UN NETIEŠĀ AUDITORIJA
Plānojot aktivitāti, ir svarīgi nošķirt tiešo un netiešo auditoriju.
- Tiešā auditorija ir personas, kuras tiek uzrunātas un iesaistītas pasākumā vai aktivitātē.
- Netiešā jeb pastarpinātā auditorija ir cilvēki, kas gūst labumu, bet netiek uzrunāti tieši.
Piemēram, ja auditorija ir skolotāji, netiešā auditorija ir izglītojamie, kuriem ir paredzēti izstrādātie materiāli vai nodarbības. Lai sasniegtu izglītojamos, vispirms jāuzrunā un jāiesaista skolotāji. Savukārt, ja mērķauditorija ir jaunieši, labs risinājums var būt sadarbība ar jauniešu centriem vai jauniešu pulcēšanās vietām. Šajā piemērā tiešā auditorija būtu jauniešu centra dalībnieki, bet plašākā nozīmē – visa vietējā jauniešu kopiena. Šāda auditoriju nošķiršana palīdz precīzāk definēt saziņas kanālus un sadarbības partnerus, kā arī var būt noderīga, domājot par to, kā veidot, paplašināt un uzturēt plašāku kopienu. Kopienas veidošanā tiešā auditorija var kalpot par labu pamatu, bet mērķis nākotnei var būt pakāpeniski iesaistīt arī netiešo auditoriju. Izmanto kopienas digitālo saziņas kanālu sniegtās iespējas, lai komunicētu par savu darbu, tādējādi ļaujot plašākai kopienas auditorijai turpināt iepazīt MI un tā radošās iespējas.
AUDITORIJAS VAJADZĪBU IZPRATNE
Kā bibliotekāri mēs strādājam ar mūsu lasītāju jautājumiem, vajadzībām un dzīves realitāti. Tas palīdz bibliotēku darbam saglabāt saikni ar reālo vidi un novērš tādu abstraktu programmu veidošanu, kurām trūkst praktiska pielietojuma. Lai varētu izpētīt auditoriju, sāc ar vienkāršu mijiedarbību – ar sarunu vai novērojumiem, apkopojot atsauksmes par aktivitātēm. Sarunās būtu jāizpēta lasītāju motivācija, viņu paradumi, izaicinājumi vai neapmierinātās vajadzības, kā arī vēlamais iesaistes līmenis. Šis posms ir būtisks. Tas novērš kļūdainu pieņēmumu izdarīšanu un vairo uzticēšanos.
Nākamais solis ir strukturētāka pieeja. Iesakām veidot potenciālā dalībnieka profilu, izmantojot kādu no mūsu piedāvātajām metodēm, kas iekļautas sadaļā “Drukājamie materiāli” (piemēram, “Personas profils”). Ja pasākums plānots grupai līdz 20 cilvēkiem, 3–5 dalībnieku profili varētu sniegt labu priekšstatu par auditoriju, ar kuru strādāsi. Šie profili var atspoguļot cilvēku grupas ar kopīgām īpašībām, vajadzībām un motivāciju. Grupējot šos aspektus, mēs varam pielāgot savu komunikāciju un izvēlēties mērķtiecīgi pielāgotus formātus. Lai gan atsevišķi dalībnieki var mainīties, auditorijas profili paliek nemainīgi. Šāda pieeja ļauj attīstīties un pielāgoties, nezaudējot mērķi.
Mērķtiecīgas aptaujas (piemēra sagatave pieejama drukas materiālu sadaļā) palīdz noskaidrot dalībnieku gaidas, prasmes, motivāciju un intereses tieši saistībā ar MI pratību. Aptaujas saturs un formāts ir jāpielāgo vecuma grupām un piekļūstamības vajadzībām. Piemēram, strādājot ar senioriem vai cilvēkiem ar zemākām digitālajām prasmēm, jānodrošina fiziski pildāma, uz papīra izdrukāta aptauja.
MEKLĒ SABIEDROTOS
Sadarbība ar vietējiem līderiem, organizācijām vai citām interešu grupām atvieglo pasākumu organizēšanu un uzticības veidošanu. Vēlāk šajā metodikā mēs aplūkosim kopienas. Ja vēlamā auditorija tevis pārstāvētajā institūcijā dabiski nepastāv, ir vērts meklēt jaunus partnerus ar jau izveidotām un aktīvām kopienām, kur pulcējas vēlamās izglītojamo vai lasītāju auditorijas pārstāvji (piemēram, senioru centrs, jauniešu centrs, mākslinieku kopiena vai cita organizācija). Jaunas kopienas iesaiste tavu pasākumu ciklā (vairāk lasi 5. BLOKĀ) vai sadarbība ar vietējām organizācijām var būt veids, kā ātrāk un mērķtiecīgāk sasniegt izvēlēto auditoriju. Partnerība var nozīmēt arī paaudžu pieredžu mijiedarbību – situāciju radīšanu, kurās dažāda vecuma un pieredzes cilvēki var mācīties cits no cita.
ESI ELASTĪGS UN GATAVS MAINĪT VIRZIENU
Izvērtējot sevi, nošķirot auditorijas un iepazīstoties ar pētījumu rezultātiem, pastāv iespēja nonākt pie secinājuma, ka tavi iepriekšējie pieņēmumi par dalībniekiem ir bijuši kļūdaini. Šādā gadījumā jāmaina darbības plāni un pieeja. Ir svarīgi saprast, ka tā nav neveiksme, bet gan iespēja uzlabot un precizēt piedāvājumu. Atkāpjoties soli atpakaļ un no jauna veidojot sesijas koncepciju, iespējams, radīsi vēl labāku, reālās vajadzībās balstītu aktivitāti.
PRAKTISKĀ PIEREDZE LIBRA.I. PROJEKTĀ
Izstrādājot LIBRA.I. aktivitātes, mums bija iespēja izzināt dažādu auditoriju vajadzības MI pratības jomā. Piemēram, gados jauni radošo profesiju pārstāvji jau aktīvi darbojas kultūras, tehnoloģiju un komunikācijas krustpunktā. Viņiem raksturīga atvērtība eksperimentiem, ātra pielāgošanās jaunām tendencēm un pastāvīga klātbūtne tiešsaistes vidē, kur MI arvien vairāk kļūst gan par rīku, gan izaicinājumu. Tādēļ viņu izglītības vajadzības attiecas ne tikai uz to, kā izmantot MI, bet galvenokārt uz to, kā izprast tā darbību un ietekmi uz kultūru, publisko telpu un viņu pašu darbu.
Pieaugušie, kas nodarbojas ar stāstniecību un rakstniecību, attīsta savu literāro kompetenci. Šī grupa darbojas, balstoties uz uzticēšanos rakstītajam vārdam, autora autoritātei un bibliotēkai kā kultūras institūcijai. Tas ietekmē to, kā tiek uztverts saturs un izmantoti informācijas avoti. Viņu vajadzības galvenokārt saistītas ar to, kā MI ietekmē rakstīšanas, rediģēšanas un teksta interpretācijas procesu, kā arī ar spēju atpazīt lingvistiskas manipulācijas, nepatiesas ziņas un šķietami “autoru radītu” saturu. Šai grupai paredzētiem izglītojošiem pasākumiem būtu jāatbilst vajadzībai veidot kritiskas un informētas attiecības ar tekstu.
Turpretī senioriem ar zemāku digitālo prasmju līmeni ir raksturīga mazāka pārliecība par jauno tehnoloģiju izmantošanu. Pieaugot MI radīta satura apjomam, šī grupa ir pastiprināti pakļauta dezinformācijai, manipulācijām un digitālai krāpšanai, piemēram, viltus ziņām, dziļviltojumiem un e-pastiem, kuru autori uzdodas par konkrētām personām vai uzticamām institūcijām. MI pratības attīstīšana senioru vidū nozīmē, pirmkārt, stiprināt kritisko domāšanu, spēju pārbaudīt informāciju un apzināties, ka ne viss digitālais saturs ir cilvēku radīts.
Ja spried, ar kuru grupu strādāt savās nodarbībās, iesakām iepazīties ar 5. SATURA BLOKU, kur apkopotas mūsu idejas par tēmām, kuras ir vērts apspriest ar bibliotēkas lietotājiem semināru ietvaros. Atceries, ka ne vienmēr viss nodarbību saraksts jāveido no nulles. Dažreiz pietiek ar jau esoša materiāla pielāgošanu jauniem tematiem.
Pārvarot izaicinājumu strādāt ar savu izvēlēto auditoriju, ticams, ka drīz vien sāksi domāt arī par plašākas kopienas piesaistīšanu. Vairāk par šo jautājumu uzzināsi kopienas veidošanas aprakstā, kas kā papildu nodaļa pievienots šīs rokasgrāmatas ceļojuma beigās.
