I PIELIKUMS

KĀ VEIDOT KOPIENU?

Šeit mēs skaidrojam, kā attiecību veidošana ar kopienām palīdz bibliotēkām saglabāt saikni ar kopienas ikdienas dzīvi.

3. BLOKĀ mēs runājām par specifisku auditorijas vajadzību izpratni. Par tiem cilvēkiem, kuri piedalīsies tavās aktivitātēs. Šajā pielikumā mēs apspriedīsim, kā darbs ar kopienām, nevis ar ierobežotu auditoriju, palīdz integrēt bibliotēkas darbu vēl dziļāk to cilvēku ikdienas dzīvē, kuru labā tu strādā.

Darbs ar konkrētu auditoriju nav tas pats, kas darbs ar plašāku kopienu. Strādājot ar kopienām, bibliotēka var kļūt par ekosistēmu, kas atbalsta jau esošos vietējo iedzīvotāju sadarbības tīklus, neatkarīgi no tā, vai tās ir jau senas savstarpējas partnerības, iedzīvotāju pašu organizētas iniciatīvas vai jaunas, vēl nesadzirdētas balsis.

Kopienas bieži pastāv neatkarīgi no bibliotēkas iesaistes. Savukārt kopienas veidošana nozīmē, ka bibliotēka veido kopīgu zināšanu telpu, kurā kopienas locekļi dalās savās zināšanās un kopīgi tās pārspriež. Piemēram, kopienas kontekstā bibliotekāram nav jābūt MI ekspertam. Bibliotekārs veicina un atbalsta jau pastāvošu komunikāciju starp savas kopienas cilvēkiem.

DAŽAS VIENKĀRŠAS PATIESĪBAS

Tā kā katrs konteksts ir unikāls, nepastāv vienoti, universāli bibliotēku kopienas darba plāni. Katra bibliotēka darbojas specifiskā vidē, ar tai raksturīgiem lietotājiem un kultūras izpratni, tāpēc ir nepieciešamas pielāgotas pieejas, kurās ņemta vērā vietējā dinamika. Šis darbs prasa, lai mēs izietu ārpus saviem ieradumiem un pazīstamām auditorijām.

Mēģinājumi vienlīdzīgi apkalpot visus pakalpojumu saņēmējus mazina ietekmi un rezultātu kvalitāti. Lai nodrošinātu ilgtermiņa kopienas veidošanu, priekšroka jādod konkrētam stratēģiskam mērķim, nevis sadrumstalotiem centieniem. Tas nozīmē, ka tu kā bibliotekārs nodod savas bibliotēkas līdzveidošanas un piederības sajūtu tām stratēģiskajām kopienām, kurām tiek piešķirta prioritāte. Tas prasa būtiskas pārmaiņas – ja kopienas veidošana tiek veikta pareizi, šī piederība kļūst par ilgtermiņa sadarbību starp bibliotēku un cilvēkiem, un otrādi. Tas ir būtiski, lai bibliotēka saglabātu savu nozīmi un aktualitāti šodien un nākotnē. Taču sāksim no sākuma.

SĀC AR ESOŠAJĀM KOPIENĀM

Efektīva kopienas veidošana sākas ar novērošanu un kartēšanu. Tā vietā, lai veidotu grupas, mēs apzinām esošos mūsu mērķim atbilstošos tīklus (profesionālos, neformālos, vietējos). Kopienas izveide bez aktuālas vajadzības reti kad ir veiksmīga.

Vispirms jāsaņem atbildes uz jautājumiem:

• Kuri kopienas cilvēki jau ir aktīvi?
• Kādās vietās cilvēki dabiski satiekas?
• Kuras sabiedrības grupas saņem nepietiekamus pakalpojumus?

Mūsu uzdevums nav piederēt šīm kopienām, bet gan atbalstīt un sasaistīt tās, veicinot apstākļus kopīgai izaugsmei. Ja to attiecinām, piemēram, uz LIBRA.I., mēs projekta laikā pieredzējām, ka MI strauji attīstās no sensacionāla jaunuma līdz ikdienišķam rīkam, tādējādi radot jautājumus un nepieciešamību pēc teorētiskas un praktiskas izpratnes. Zinot, ka mērķtiecīga pieeja palielina ietekmi, katra LIBRA.I. bibliotēka izvēlējās kādu jau esošu kopienu savā darbības teritorijā – seniorus Rīgā, stāstniecībā ieinteresētus pieaugušos Lodzā un jaunus raidierakstu veidotājus Briselē.

ATRODI KOPIENAS SALIEDĒTĀJU VAI KĻŪSTI PAR TĀDU

Šajā procesā izšķiroša loma ir kopienas veidotājam jeb saliedētājam. Ideāli, ja šī persona tiek izvēlēta no pašas kopienas un tai ir augsta uzticamība gan kā kopienas loceklim, gan izvēlētā temata pārzinātājam. Viņi ir lietas kursā, kādas zināšanas un prasmes pastāv viņu kopienas tīklā, un prot uzsākt un veicināt jēgpilnas sarunas. LIBRA.I. projekta gadījumā mēs meklējām kādu atpazīstamu kopienas pārstāvi ar noteiktām zināšanām par MI konkrētajā jomā (piemēram, stāstniecībā vai raidierakstu veidošanā).

Kopienas veidošana nav saistīta tikai un vienīgi ar loģistiku vai komunikāciju. Tā ir jēgas veidošana: uzmanīga ieklausīšanās, likumsakarību identificēšana un kopīgas pieredzes pārvēršana kolektīvā mācību norisē un rīcībā. Kopienas veidotājs vienmēr darbojas prakses un stratēģijas krustpunktā. Un tas ir izdevīgi abos virzienos, jo kopienas locekļi iesaistās vairāk, ja viņi apzinās savu reālo ietekmi uz kopienas virzību. Kopienu veidotājiem jāspēj pārvērst dialogā gūtās atziņas gan īstermiņa iniciatīvās, gan ilgtermiņa stratēģiskā rīcībā.

Iespējams, ka šādā lomā tu ātri vien nonāksi pie atziņas, ka vērtīgas zināšanas kopienā jau eksistē. Dalībnieki nāk ar savu pieredzi – mūsu gadījumā, izmantojot MI rīkus darbā, mājās vai savā radošajā praksē. Radot telpu, kurā dalībnieki var dalīties pieredzē, kopienas saliedētājs palīdz izcelt gaismā praktiskas atziņas, jautājumus un neformālu ekspertīzi, kas citādi paliktu nenovērtēta. Kāds, kurš eksperimentē ar ģeneratīvo MI rakstīšanai, var piedāvāt padomus, kuri palīdz citiem saprast tā iespējas, kamēr cits dalībnieks var izvirzīt kritiskus jautājumus par privātumu, neobjektivitāti vai uzticamību. Šādi kopiena ātri vien kļūst par sadarbības un zināšanu telpu, nevis vienvirziena informācijas kanālu.

SĀC AR MAZUMIŅU, AUDZ AR MĒRĶI

Stipras kopienas veidojas pakāpeniski. Kā mēs ierosinājām 3. BLOKĀ, sāc ar vienu skaidri definētu mērķgrupu. Koncentrējies uz jēgpilnas pieredzes radīšanu šai sākotnējai kopienai, pārbaudi pieņēmumus un pilnveido savu pieeju, pamatojoties uz atgriezenisko saiti. Kad šī grupa ir aktīva un iesaistīta, vari apsvērt tās paplašināšanu vai dažādošanu.

Agrīna iesaiste un ieguldījums darbojas abos virzienos: jo vairāk tu ieguldīsi savās pirmajās kopienās, jo spēcīgāka būs to saikne ar tevi. Identificē tos cilvēkus, kuri patstāvīgi dalās zināšanās un atbalsta citus. Šie pirmie aktīvie dalībnieki var kļūt par taviem vēstnešiem, kuri iemieso kopienas vērtības un kultūru. Viņu iesaiste var piesaistīt citus un stiprināt kopienas piederības sajūtu. Piedāvā šiem cilvēkiem kādas priekšrocības, piemēram, ekskluzīvu saturu, īpašas telpas vai tiesības lemt par kopienas nākotni. Būtiskākais ir uzmanīgi ieklausīties šo aktīvistu atsauksmēs un ļaut viņiem virzīt lēmumus. Briselē īstenotās LIBRA.I. eksperimentālās darbnīcas “MI rīku komplekts raidierakstu veidotājiem” rezultātā notika sarunu sērija par tematu “MI un radošums”, ko vadīja divi kopienas locekļi, kuri uzsāka dialogu ar diviem citiem kopienas locekļiem par MI ietekmi (vai tās trūkumu) uz viņu radošajām izpausmēm.

Ņem vērā: kopienas iesaiste ir atkarīga arī no sarunu regularitātes. Konsekvence veido uzticību, bet daudzveidība uztur interesi. Izveido, piemēram, pārskatāmu kalendāru, kuru papildina praktiski semināri, mākslinieku vai dizaineru lekcijas, radoši eksperimenti, diskusijas par MI un dezinformāciju vai praktisku rīku demonstrācijas. Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, piemēram, jau pastāvēja senioriem veltīts tikšanos formāts “Senioru trešdienas”. Šajā formātā var viegli iekļaut tematus par MI (vairāk par to 5. BLOKĀ).

MI iepazīšana, regulāri integrējot daudzveidīgus formātus, skatpunktus un tematus dažādās ierastās aktivitātēs, nostiprina bibliotēku kā vietu, kur par MI var mācīties droši un saprotami. Aicinot dažādus lektorus un eksperimentējot ar tādiem formātiem kā raidieraksti, video, izstādes vai raksti tiešsaistē, kopienas saglabā interesi un motivāciju turpināt iepazīt MI un tā ietekmi. Skaidru ētikas vadlīniju noteikšana un iev, pārskatāmi rīku skaidrojumi un pazīstams aktivitāšu formāts palīdz cilvēkiem būt pārliecinātiem, ka bibliotēka MI izmanto atbildīgi un pārdomāti.

MĒRI, MĀCIES, PIELĀGO

Kopienas veidošana nevar balstīties tikai uz intuīciju. Regulāri analizē dalībnieku aktivitāti, apmeklētāju statistiku un iesaisti savus cilvēkus dažādās norisēs. Izmanto šo informāciju, lai pielāgotu savu individuālo pieeju. Kopienas attīstās, tāpēc plāno regulāras sarunas ar to dalībniekiem. Sarunas palīdz pamanīt jaunas vajadzības un noteikt prioritātes uzlabojumiem. Pārmaiņas var ietvert eksperimentēšanu ar jauniem formātiem, rīkiem, pārvaldības modeļiem vai partnerībām. Pieņem lēmumus kopā ar savas kopienas biedriem. Kad cilvēki ir iesaistīti kopienas nākotnes veidošanā, viņu piederības un līdzatbildības sajūta aug. Vienmēr atceries, ka kopiena nav statiska lieta. Laika gaitā cilvēki un kopienas līderi mainās. Gribi uzzināt vairāk par pārmaiņām? Dodies uz 8. BLOKU!