Privātums un digitalizācija „Facebook nav dzīvojamā istaba paša mājās“

Sociālie mediji, viedtālruņi, lietu internets – kur tajā ir vieta privātumam? Varbūt privātums jau ir novecojusi ideja? Saruna ar pārliecināto datu aizsardzības piekritēju Janu Filipu Albrehtu. 

Albrehta kungs, mēs taisām pašbildes, publicējam komentārus, nemitīgi esam tiešsaistē un labprāt publiski dalāmies ar savām ikdienas gaitām. Vai dzīvojam “pēcprivātuma” pasaulē?

Esmu pārliecināts, ka lielākā daļa cilvēku arī digitālajā laikmetā vēlas saglabāt privāto sfēru. Pirmām kārtām viņi paši vēlas noteikt, kurš ko kad par viņiem uzzina. Nav pilnīgi nekādu tiesisku un tehnisku šķēršļu, kas satīklotajā pasaulē liegtu nodrošināt privātumu un datu aizsardzību. Ir nepieciešams tikai attiecīgs regulējums.

Taču mūsu izpratne par privātumu pilnīgi noteikti ir mainījusies. Vairs nepastāv striktais dalījums intīmajā, ģimeniskajā un publiskajā sfērā.

Privātuma koncepcija arvien no jauna mainījusies gadu desmitu un simtu laikā, ne tikai kopš digitalizācijas. Neraugoties uz to, mēs arī šobrīd joprojām izvēlamies, ko stāstīt vecmāmiņai, ko – darba devējam, ko – jaunākajai māsai un ko – veselības apdrošināšanai. Dažādās sfēras joprojām pastāv. Un daudzi lietotāji rūpīgi apsver, ko par sevi atklāt internetā. Šie lietotāji meklē datu aizsardzībai draudzīgus – varētu arī teikt: privāto sfēru sargājošus – piedāvājumus.

„Daudzi lietotāji izturas piesardzīgāk“

Vai šajā sakarā pēdējo gadu laikā esat novērojis kādu attīstības tendenci, augošu izpratni Eiropas iedzīvotāju vidū? Vai vēlme pēc privātuma ir kļuvusi spēcīgāka?

Noteikti! Šāda tendence ir vērojama. Kad Facebook pirms vairākiem gadiem ieviesa laika joslu, kas ļāva izsekot saviem ierakstiem gadu gaitā, daudzus cilvēkus tas izbiedēja. Viņi nemaz nebija zinājuši par šādu atklātības pakāpi. Šobrīd daudzi lietotāji izturas piesardzīgāk, jo zina, ka Facebook nav gluži dzīvojamā istaba paša mājās. Aizvien biežāk tiek izmatoti arī pretizsekošanas rīki pārlūkprogrammām un šifrēti komunikācijas pakalpojumi.

Diemžēl ne vienmēr iespējams sniegt minimālu datu apjomu. Tieši attiecībā uz viedtālruņiem lietotāji bieži vien piecieš to, ka lietotnes ievāc lielu daudzumu datu. Vai mēs joprojām esam pārāk kūtri?

Tas, ka kopumā vairāk apzināmies privātumu un datu aizsardzību, automātiski neved pie tā, ka esam sagatavojušies digitalizācijai. Kā sabiedrība mēs klibojam iepakaļ tehnoloģiju attīstībai. Mēs stāvam kopīga uzdevuma priekšā. Likumi vien mūs nepasargās. Mums jāturpina izglītoties un sagatavoties šai jaunajai pasaulei. Jo attīstība aizvien turpinās. Piemēram, kā mēs izturēsimies pret pašbraucošām automašīnām, kas mūs, iespējams, nepārtraukti filmēs? Vai pret tīmekļa vietnēm, kas apveltītas ar mākslīgo intelektu un sarunāsies ar mums, kā arī ierakstīs mūsu sarunas?

„Esam atkarīgi no noteiktām platformām“

Bieži individuālajam lietotājam nemaz nav izvēle. Viņam vai nu jāpiekrīt platformas lietošanas noteikumiem, vai pilnībā jāatsakās no tās izmantošanas. Kādā mērā jāiesaistās politiķiem, lai uzņēmumiem diktētu citus spēles noteikumus?

Bija arī laiki, kad lielveikalā nevarēja nopirkt godīgās tirdzniecības (Fairtrade) produktus. Ja gribējāt kafiju, bija jāizvēlas no plauktā esošā piedāvājuma. Tikai pakāpeniski parādījās alternatīvi piedāvājumi. Šīs alternatīvas ienāks arī digitālajā telpā. Diemžēl šodien vēl atrodamies situācijā, kad esam stipri atkarīgi no noteiktām platformām vai operētājsistēmām. Politikai ir jālauž šie monopoli un jāatbalsta alternatīvie piedāvātāji.

Kādēļ privātā sfēra ir tik nozīmīga demokrātijai?

Saskarsmes un viedokļu izpausmes brīvībai jābūt nodrošinātai. Demokrātiskais diskurss cieš no tā, ja cilvēkiem nemitīgi jābaidās, ka viņu privātie izteikumi vēlāk tiks interpretēti viņiem par ļaunu. Piemēram, piesakoties kredītam bankā vai pretendējot uz darbavietu. Šāda diskriminācija ir vērojama jau tagad. Arī reklāmas piedāvājumi jau tiek piemēroti atkarībā no tā, ko lietotājs iepriekš meklējis vai iegādājies.

„Indivīdam būs daudz plašākas tiesības“

Pēdējos gados Jums bijusi būtiska loma Eiropas Savienības jaunās datu aizsardzības regulas izstrādē. Kāda ir aktuālā politiskā situācija?

Regulu 2016. gada pavasarī ar lielu balsu vairākumu pieņēmām abās lēmējinstitūcijās – gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Savienības Padomē. No 2018. gada maija tā būs spēkā visās Eiropas Savienības valstīs. Turklāt tā attieksies uz visiem uzņēmumiem, kas ienāk Eiropas tirgū – arī pakalpojumu sniedzējiem no Silīcija ielejas un Ķīnas. Visiem šiem uzņēmumiem būs jāievēro Eiropas datu aizsardzības regulējums, pretējā gadījumā draudēs nopietni sodi. Jau tagad vērojama tendence, ka daudzi uzņēmumi vienkāršības labad stingros Eiropas noteikumus piemēro visam savam biznesam ārvalstīs.

Kādi būs nozīmīgākie jauninājumi iedzīvotājiem?

Būtiskākais ir tas, ka uzņēmumiem pret datu aizsardzību jāizturas nopietni – jo beidzot to var konsekventi īstenot. Arī indivīdam būs daudz plašākas tiesības. Uzņēmumiem lietotāji precīzi jāinformē par to, kas notiks ar viņu datiem. Turklāt saprotamā formā! Nevis garos skaidrojumos, kas saprotami tikai juristiem. Iespējams, būs sistēma ar vienkāršiem, standartizētiem simboliem.

Privātums totālas tīklošanās vietā – kāda ir Jūsu vīzija?

Mana vēlme būtu, lai mums ikdienā būtu iespēja ar saviem datiem rīkoties tikpat autonomi kā, piemēram, iepērkoties. Arī izdarot pirkumus, mēs nemitīgi pieņemam lēmumus – izvēlēties vienu vai otru produktu, maksāt skaidrā naudā vai ar karti, izvairīties no viena veikala vai iepirkties citā? Tikpat suverēni un autonomi mums kādudien būtu jāvar rīkoties arī digitālajā telpā.  
 

Jans Filips Albrehts Jans Filips Albrehts | Foto (fragments): © Fritz Schumann Jans Filips Albrehts dzimis 1982. gadā un kopš 2009. gada ir Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas deputāts Eiropas Parlamentā. Viņš ir Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks un aizstājējs Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā. Jans Filips Albrehts pārstāvēja Eiropas Parlamentu sarunās par jauno ES Datu aizsardzības regulu.