Demokrātija

„Pēc kara visi gudri“? Ko mūsdienās varam mācīties no Veimāras Republikas sabrukuma.

Viltota politiķes balss, MI atbalstīti robotu zvani vai fiktīvs TV raidījumu vadītājs – mākslīgais intelekts piedāvā plašu jaunu iespēju klāstu dezinformācijas izplatīšanai. Globālo krīžu laikā tas ir reāls drauds demokrātijai.
 

Vai lielajām sociālo mediju platformām piederošo varu var kontrolēt ar demokrātiskiem procesiem? Kultūrzinātnieks Mihaels Zīmanis (Michael Seemann) stāsta, kā veidojas viedokļi digitālajā telpā.
 

Mediju zinātnieks Tung-Hui Hu pēta nogurumu un vilšanos digitālajā laikmetā. Mēs ar viņu runājām par to, kā mūsu dzīvi ietekmē digitālā letarģija – pat tad, kad esam bezsaistē.
 

Viens no demokrātijas balstiem ir tiesības brīvi izteikties. Bet kas notiek tajā gadījumā, kad viena no svarīgākajām domu paušanas telpām – internets – tiek izmantots antidemokrātiskiem mērķiem?
 

Starpdisciplinārā festivāla fluctoplasma, kas pagājušā gada oktobrī jau trešo reizi norisinājās Hamburgā, organizatoru mērķis bija apzināt perspektīvas, kā dzīvot kopā daudzveidībā. Šajā intervijā projekta vadītāja Nīna Reipriha (Nina Reiprich) un mākslinieciskais vadītājs Dens Tajs Ngujens (Dan Thy Nguyen) stāsta par to, ko viņi ir apguvuši savā darbā, par savām attiecībām ar optimismu un ar politiskās izglītības status quo Vācijā.
 

Vardarbīgās demonstrācijās sabiedrība bieži izlādē dusmas, kuru priekšvēstneši un pazīmes bija skaidri redzamas, bet mēs tās ignorējām.
 

Nav nekā labāka par demokrātiju, Hasnains Kazims ir par to pārliecināts. Un viņš zina, ka to nevar panākt bez piepūles, bez izlīguma un, pats galvenais, bez strīdiem.
 

Mūsdienās lielākā daļa pasaules valstu ir demokrātiskas, vismaz uz papīra. Bet cik demokrātiskas ir mūsdienu demokrātijas? Un ko tas vispār nozīmē – demokrātija?
 

Mana brīvība beidzas tur, kur sākas cita cilvēka brīvība - ko tas tieši nozīmē tagad mūsu mūsdienu sabiedrībai kopumā? Armīns Nassehi par jēdzienu „brīvība” pasaulē, ko satricina arvien vairāk krīžu.

Protests par katru cenu? Klimata aizsardzības organizācijas, piemēram, "Pēdējā paaudze", "Extinction Rebellion" (Dumpis pret izmiršanu) un "Ende Gelände" (Izmirstošā teritorija), provocē cilvēkus visā Eiropā ar efektīvām plašsaziņas līdzekļu akcijām, kuras daļēji pārkāpj tiesisko regulējumu. Vai šāda veida aktivitātes joprojām ir leģitīma demokrātijas sastāvdaļa?
 

Hanna Ārente savu dzīvi veltīja 20. gadsimta būtiskākajiem politikas jautājumiem, kļūstot par vienu no sava laika nozīmīgākajām domātājām pasaulē. Viņas dzīvi un darbu pēta publiciste Samanta Rouza Hila.
 

Kā ģimenei panākt, lai bērns medijus izmantotu jēgpilni? Balstoties uz – sākotnēji vienkāršiem – noteikumiem. Maksimiliāna Budenboma (Maximilian Buddenbohm) novērojumi par birokrātiju.
 

Viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsdienu pasaules sabiedrībā ir novērst vides krīzes nākotnē. Šķiet, ka līdzdalību veicinošas sabiedrības formas tam piedāvā labākus priekšnosacījumus nekā citas.