Literatūra

Kāpēc Tomass Manns vēl šodien ir viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta vācu prozaiķiem? Kāpēc viņa romāni un stāsti vēl aizvien tiek lasīti, tulkoti, adaptēti skatuvei, literāri iedzīvināti un ekranizēti? Kas liek tiem rezonēt mūsdienu pasaulē? Literatūrzinātnieks un Tomasa Manna eksperts Frīdhelms Markss (Friedhelm Marx) sniedz ieskatu rakstnieka dzīvē un daiļradē.

Jauniešu literatūra Vācijā piedzīvo ievērojamu uzplaukumu, kas aizsākās jau pandēmijas laikā. Jaunieši sociālajos tīklos dalās pārdomās par izlasīto, un tas vēl vairāk veicina šīs literatūras panākumus. Ieskatīsimies jauniešu literatūras populārākajās sadaļās!
 

Frankfurtes rātsnama Ķeizarzālē valdīja svinīga atmosfēra – vispirms tika paziņoti seši konkursa finālisti. Spriedze pieauga, un beidzot tika paziņots, ka 2024. gada Vācijas Grāmatu balvu saņem Martina Heftere.
 

Šī gada Vācijas Grāmatu balvas kandidātu saraksts ir noskaidrots! Ir zināms, kuru sešu autoru jaunākie romāni ir nominēti prestižajai un ienesīgajai balvai.
 

Vai arī jums ir bērnu grāmatu varoņi, kuri kļuvuši par draugiem uz mūžu? Kuri nepamet jūs arī tad, kad esat jau pieaudzis? Daudzi cilvēki tādus draugus ieguvuši tieši Ēriha Kestnera grāmatās. Ieskats Ē. Kestnera 125. jubilejas gadā.
 

Kā rakstīt par cilvēkiem, kas savu identitāti nesaista ne ar vīriešu, ne sieviešu dzimti? To grāmatā „Blutbuch“ (Asins grāmata) parāda Kim de l'Horizon. Balvas pasniegšanas ceremonijā Kim noskuva kailu galvvidu un pateicās mammai.
 

Glābt mūsdienu literatūru – to ir apņēmusies Berlīnes domubiedru grupa „Rich Kids of Literature“. Kopš 2016. gada raibā rakstnieku, autoru un studentu grupa, izmantojot literatūras šovu un neatkarīgu izdevniecību, rūpējas, lai Vācijas literatūras ainavā nevaldītu pārlieks miers. Viņiem tika veltīts daudz uzmanības sociālajos medijos.
 

Rakstnieks Lūkass Rīčels (Lukas Rietzschel) savā debijas romānā apraksta divu Austrumvācijā uzaugošu brāļu dzīvi bez perspektīvas un viņu radikalizēšanos. Intervijā viņš runā par populismu un valodas brutalitāti.  

Annes Vēberes „Annete, varoņeposs“ Frankfurtes Grāmatu gadatirgus atklāšanā saņēma Vācijas Grāmatu balvu kā Gada romāns.
 

Rietumu un Austrumu sadursme Vācijā pēc 1989. gada noveda pie vēsturē vēl nepiedzīvotas notikumu attīstības: vienā un tajā pašā valstī pārklājās divi atšķirīgi laiki, un līdz ar to radās jauna vēstures apziņa. Piepeši atklājās, ka arī  tagadne ir būvēta uz vulkāniska pamata un pakļauta visiem iespējamiem pārmaiņu vējiem.

Bērnu un jauniešu literatūrai ir jāpaver iespēju pasaule un jāsniedz laika garam atbilstošu ideālu, normu un vērtību tēlojums. Taču vai reizēm netiek pārspīlēts?

Vācu valodā sarakstītās bērnu un jauniešu grāmatas, ko piedāvā grāmatu tirgus, ir izteikti daudzveidīgas, un literārais piedāvājums – daudzkrāsains un augstvērtīgs. Uzziniet vairāk par aktuālajām tendencēm.

Bērnu grāmatas, cilvēkam pieaugot, veido viņa pasaules skatījumu. Tāpēc pēdējos gados no izdevniecībām tika pastiprināti prasīts, lai bērnu grāmatas atainotu sabiedrisko un kulturālo daudzveidību. Tomēr tas izdodas tikai atsevišķos gadījumos.

Šogad par Starptautiskās Jāņa Baltvilka balvas bērnu literatūrā laureāti žūrija atzina vācu rakstnieci Aneti Mīrsvu un apbalvoja grāmatas tulkotāju Ingu Karlsbergu.

Sen pagājuši tie laiki, kad vācu (un vācu valodā sarakstītos) kriminālromānus vajadzēja aizstāvēt – lielākoties ar neko neizsakošo neveiklo frāzi “labāks nekā tā slava”.

„Kurš bija slepkava“ – ap to grozās lieta daudzās kriminālliteratūras grāmatās. Vācijā kriminālromāni gan ir ļoti iecienīti, taču tikai dažiem no tiem izdodas sasniegt literatūras aristokrātijas līmeni.

Katru svētdienu aptuveni desmit miljoni cilvēku visā Vācijā skatās seriālu “Tatort” (Nozieguma vieta), un arī grāmatnīcās reģionālie kriminālromāni ir tik pieprasīti kā vēl nekad līdz šim. Kas ir tas, kas cilvēkus tik ļoti valdzina kriminālfilmās un kriminālromānos?

Pagājusi gandrīz piektdaļa no jaunā gadsimta, taču latviešu detektīvs, šķiet, joprojām nespēj pārvarēt apjukumu, ko radījušas neatkarības nestās pārmaiņu vēsmas 20. gs. beigās. Būtu pārspīlēti runāt par žanra nāvi, tomēr arī gaidītā renesanse vēl nav pienākusi.

 

Latviešu literatūras kontekstā diez vai ir iespējams runāt par spēcīgām un individuālām kriminālžanra tradīcijām, ar ko parasti asociējas, piemēram, anglofonā, franču vai zviedru literatūra, tomēr arī latviešu autori pēdējo 150 gadu laikā nav spējuši atturēties no kārdinājuma paspēlēt kriminālas ievirzes literārās rotaļas.

Vācvalodīgajos kriminālromānos Latvija kā notikumu vieta ir drīzāk retums. Bet pirms 170 gadiem viens no pirmajiem kriminālstāstiem norisinājās Rīgā. Pēc 1990. gada mūsdienu kriminālromāni Latvijai sāk pamazām pievērsties no jauna.
 

Svarīgākie komiksi un grafiskie romāni vācu valodā 2024. gadā

Jaunākie grafiskie romāni demonstrē žanra daudzveidību. Ankes Foihtenbergeres opus magnum tika svinīgi iecelts literatūras kārtā; Sandra Rumlere atskatās uz Austrumberlīni un periodu pēc Vācijas atkalapvienošanās. Savukārt abi godalgotie šveiciešu autoru Nando fon Arba un Tobiasa Ešbahera darbi ir tik dažādi, ka ir grūti iedomāties ko vēl atšķirīgāku.

 

Grafiskais romāns par Hannu Ārenti, iespējams, pašu dižāko 20. gadsimta filozofi un politisko domātāju – vai tas sader kopā? Un kā vēl sader! Kens Krimsteins to pierāda.

Daiļliteratūras tulkošana ir māksla, un ar to mēs saprotam nevis tikai teksta burtisku pārcelšanu citā valodā, bet daudz vairāk. Šī nodarbošanās prasa ļoti daudz laika un darba, un to nevar aizstāt mākslīgais intelekts. 

Atjaunotās neatkarības laika sākumposmā bija gan vecākās, gan jaunās paaudzes tulkotāji, kuri ar prieku uzsāka okupācijas laikā noklusētās vācu literatūras tulkošanu. Arī grāmatu apgādu vadība vācu literatūras izdošanā saskatīja pietiekami augstu komerciālo potenciālu.

Vācu valodas un kultūras ietekme un vieta mūsu – latviešu – kultūrtelpā pētīta visnotaļ plaši, tiesa, lielākoties ar atskatu senākā pagātnē.