Ātrā piekļuve:
Pāriet tieši uz saturu (Alt 1)Pāriet tieši uz apakšizvēlni (Alt 3)Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Virtuālā realitāte muzejā
Kad atdzīvojas dinozauri

Virtuālā realitāte iekaro muzejus. Ar jaunajām tehnikām dabaszinātņu un mākslas vēstures muzeji paver nenojaustas dimensijas.

Tikai dažas roku kustības aiztransportē muzeja apmeklētāju citā pasaulē. Viedtālrunī tiek izvēlēta lietotne, telefons tiek piestiprināts pie virtuālo briļļu ārējā apvalka, ierīce tik uzlikta galvā un ar mazu ritentiņu noregulēts attēla asums. Pa varenajām akmens kāpnēm ceļš – virtuāli – ved ēkas iekšienē. Apmeklētājs iziet cauri ieejas hallei, uzkāpj pa citām kāpnēm, dodas pa gaiteni – un tad var izvēlēties, vai izstaigāt norādīto apskates maršrutu, doties apskatīt meistardarbus, vai labāk atklāt muzeju pašam uz savu roku.

Projekts „Laika mašīna“ | Štēdela kolekcijas prezentācija 1833 Projekts „Laika mašīna“ | Štēdela kolekcijas prezentācija 1833 | Foto: Städel Museum Virtuālā realitāte (VR), iegremdēšanās datora ģenerētā interaktīvā virtuālajā vidē, Vācijas muzejos tiek novērtēta. To apliecina, piemēram, virtuālās realitātes lietotne “Zeitreise” (Laika mašīna) Štēdela muzejā Frankfurtē pie Mainas. Lietotni izstrādājis muzeja direktora vietnieks Johens Zanders un viņa komanda. Šīs lietotnes izmantošanai ir nepieciešamas atbilstošas Samsung virtuālās realitātes brilles. Īpašais, ko virtuālajās pastaigās piedāvā šī lietotne, ir tas, ka apmeklētāji pārvietojas nevis aktuālā muzeja trīsdimensionālajā rekonstrukcijā, bet gan iepazīst izstāžu telpas tādas, kādas tās tika iekārtotas 1878. gadā, kad Štēdela muzejs tika atvērts Mainas upes krastā.

Projekts „Laika mašīna“ | Štēdela muzejs 19. gadsimtā Projekts „Laika mašīna“ | Štēdela muzejs 19. gadsimtā | Foto: Städel Museum Apmeklētājam, šķietami staigājot pa vecajām telpām, liekas, ka viņš dzird čīkstam grīdas dēļus. Viņš redz gleznas, kas toreiz vēl cieši jo cieši cita citai blakus karājās pie sienas. Un uzzina, ka daži no gleznojumiem, kas toreiz tika prezentēti kā meistardarbi, jau gadiem ilgi glabājas noliktavā. Tādējādi “Laika mašīnas” lietotne uzskatāmi paskaidro, kā gadu gaitā mainījusies mākslas darbu novērtēšana, kā arī parāda to, ka 19. gadsimtā pastāvēja pavisam cits mākslas prezentēšanas veids nekā šodien.

Pētniecības projekts “Štēdela lietotne”

VR apstaigas, ko piedāvā “Laika mašīnas” lietotne, ir rezultāts plašam pētniecības projektam, kura ietvaros Johens Zanders uzmanīgi iedziļinājās muzeja kolekciju un izstāžu vēsturē. Līdzās lietotnei tika izveidota arī interneta lapa zeitreise.staedelmuseum.de, kurā papildus redzami arī muzeja priekšteči. Mecenāts Johans Frīdrihs Štēdels, pirms lika uzcelt izstāžu namu Mainas krastā, savu neparasto kolekciju – par kuru jūsmīgiem vārdiem izteicies arī viņa laikabiedrs Johans Volfgangs Gēte – izrādīja savās privātmājās. Turklāt mājaslapa piedāvā plašu pētniecības projekta konteksta informācijas klāstu. Kur VR lietotne pagātni ļauj piedzīvot kā spēli, tur mājaslapa ļauj tajā pamatīgi iedziļināties.

Projekts „Laika mašīna“ | Štēdela kolekcijas prezentācija 1833 | Foto: Städel Museum Projekts „Laika mašīna“ | Štēdela kolekcijas prezentācija 1833 | Foto: Städel Museum | Foto: Städel Museum Frankfurtes Štēdela muzejs nav vienīgais muzejs vācvalodīgajā telpā, kas eksperimentē ar virtuālās realitātes tehnoloģiju. Pilsētas otrā galā, Zenkenbergas Dabas muzejā, kopš novembra vidus tiek iznomātas VR brilles, kas dinozauru zālē ļauj piedzīvot ceļojumu laikā. Caur šādām brillēm telpa pārvēršas ainavā ar papardēm un citiem augiem un pēkšņi sāk kustēties diplodoka skelets.

Virtuālā realitāte Berlīnes Dabaszinātņu muzejā Virtuālā realitāte Berlīnes Dabaszinātņu muzejā | Foto: Stefan Höderath/Google Arts & Culture Ar VR tehnoloģijas starpniecību dinozauru atmodināja arī Berlīnes Dabaszinātņu muzejs. Vairāk nekā 13 metrus augstais žiraftitāna skelets ir muzeja dinozauru halles centrālais objekts. 3D animācijā šis aizvēsturiskais dinozaurs kustina telpā savu garo kaklu, pievērš skatienu apmeklētājam un izdod rēciena skaņas. Virtuālo žiraftitānu var piedzīvot arī ar Google lietotni vai 360 grādu filmās tiešsaistes portālā Youtube.
 

Tehnika ienāk muzejos

To muzeju saraksts, kas šobrīd strādā ar jaunajām tehnikām, ir garš. VR projekti ir realizēti Dabas vēstures muzejā Vīnē, Valsts Dabas vēstures muzejā Braunšveigā, Okeanogrāfijas muzejā Štrālzundē, arī Berlīnes Pilsētas muzejā. Bavārijas Nacionālais muzejs Minhenē eksperimentē ar paplašinātās realitātes tehniku, kas reālo vidi papildina ar virtuālās vides elementiem. Aplūkojot dažādus muzeja kolekcijas mākslas darbus ar iPad, uz ekrāna redzama papildus informācija par eksponātiem. Piemēram, izmantojot šo lietotni, pie tēlnieka Tilmana Rīmenšneidera veidotās figūras redzama visa altārglezna, kuras sastāvdaļa šī figūra bija agrāk.

Virtuālā realitāte Berlīnes Dabaszinātņu muzejā Virtuālā realitāte Berlīnes Dabaszinātņu muzejā | Foto: Stefan Höderath/Google Arts & Culture Kad muzeji iedrošinās spert soli virtuālās pasaules ceļos, arvien tiek uzdots viens un tas pats jautājums par to, vai tādā veidā tie nekaitē paši sev. Vai muzeji, ja to piedāvājums būs pieejams virtuālajā telpā, līdz ar to nezaudēs apmeklētājus? Štēdela muzeja preses sekretārs Aksels Brauns par to neraizējas. Gluži pretēji, viņš ir pārliecināts, ka tāds projekts kā “Laika mašīnas” lietotne var palīdzēt modināt jaunu interesi par muzeju. „Ir svarīgi, lai virtuālā realitāte nodrošina kādu papildus ieguvumu, lai ar to netiktu vienkārši atdarināts muzeja apmeklējums.”