Citāda kondicionēšana
Selma Alačama
*1980., Manheima, DE, dzīvo un strādā Karlsrūē, DE
Citāda kondicionēšana
2011., video, 2 min 37 s
Jauna sieviete, kas viegli identificējama kā pati māksliniece, apzīmogo savu seju ar Vācijas federālo ērgli, līdz tā ir pilnībā pārklāta ar melnu tinti, līdz viņas seja vairs nav atpazīstama. Kā simbols un zīmotne šis zīmogs piešķir konkrētu nacionālo identitāti. Modernā laikmetā nevēlamie romu tautības cilvēki tika iezīmēti, lai tos varētu atpazīt, ja viņi atkārtoti mēģinātu šķērsot robežu. Citādā kondicionēšana demonstrē, ka identitāte nav antropoloģisks konstants lielums, bet tiek veidota, izmantojot dažādus kultūras paņēmienus un diskusīvas prakses: zīmogus, pases, tautības apliecinājumus, intervijas, liecības un konfesijas.
Mūsu domas virzās uz priekšu, ja skatāmies video, atgriezeniski tuvojoties konkrētam, bet klāt neesošam cēlonim, kas nav noticis tieši šādā veidā, bet kas mums jāpieņem. Jo kas tad paliek pāri no sejas, no subjekta, kuram atņemtas visas identificējošās iezīmes? Itāļu filozofs Džordžo Agambens nosauktu šo atlikumu, šo biopolitisko substrātu par “kailo dzīvību”: proti, dzīvību, kurai nav nekādu tiesību, taču kura joprojām ir pilnīgi pakļauta valsts varas žēlastībai. Gvantanamo ieslodzītajiem vai migrantiem Itālijas krastā, kuri vēlāk kā “nelegālie” knapi velk dzīvību Eiropas pilsētās, pašiem nav nekādu tiesību, bet likumam ir maksimālas tiesības tos notvert. (Selma Alačama)