Kristina Sprindžūnaite iesaka
Tikai negaiss, vētras nav

© S. FISCHER Šajā grāmatā, kuras nosaukums būs īsts izaicinājums tā tulkotājiem, mēs kopā ar zinātnisko grādu nesen ieguvušo neirobioloģi dodamies uz vietām, kur viņa satikusi savu jaunības mīlestību. Iedomātais ceļojums atklāj nejaušo iepazīšanos, kas ilgst sešas dienas, līdz jaunais paziņa Roberts Šturms (uzvārda tulkojums − vētra) iekāpj lidmašīnā, lai no Sibīrijas atgrieztos Berlīnes Tēgelas lidostā. Atmiņas svārstās starp Viktoru un Joahimu, starp Rietumberlīni un Vācijas perifēriju, piedāvā pietiekami daudz laika, lai atsauktu atmiņā to, ko galvenā varone aizmirsusi, turklāt piešķir vēl daudz iespēju fantāzijā inscenēt mīlestību. To visu mēs iepazīstam piesātinātās, īsās ainās.
Judīte Kukarte (Judith Kuckart; dzimusi 1959. g.), lai arī darbojas kustību teātra jomā, literatūrā nav iesācēja. Par profesionāo darbību negribot atgādina varoņu plastiskie tēli un izcilā ritmika. Jā, aizrauj arī viņu spēcīgā emocionālā piesātinātība. Ar vīzijām caurvītas atmiņas ir pārliecinošs līdzeklis, lai parādītu, ne tikai to, kas dzīvē drīzāk nav izdevies, bet arī ietekmētu cilvēka smadzeņu darbību. Neirobioloģe pēta to, kas mūsu smadzenes, neapšaubāmi, padara pievilcīgas. Vēl vairāk to apstiprina izmantotā skaitļu maģija: skaitlis 18 attiecībā uz vecumu parādās vairākās konstelācijās.
Atmiņu ainas laikā šūpojas turp un atpakaļ, bet tas nemulsina, drīzāk organiski saplūst un ir pieņemami, jo cilvēks par sevi arī nestāsta hronoloģiskā secībā. Pa vidu iespraukušies dienasgrāmatas ieraksti, kuros subjektīvais redzējums tiek piešķirts malā stāvošajam, no iedomām pārvērsts realitātē. Šīs izmaiņas noteikti atdzīvina domas: „Vai tagad mēs esam tie, ko esam aizmirsuši?” Un tā joprojām. Stāsti nebeidzas tad, kad grāmata ir izlasīta.

DuMont