Ātrā piekļuve:

Pāriet tieši uz saturu (Alt 1)Pāriet tieši uz apakšizvēlni (Alt 3)Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Štefens Mau
Metriskais Es

Jau vairākus gadus, sēžot dīvānos un stāvot rindās, mēs piekopjam kādu jaunu paškontroles un identitāti apliecinošu rituālu: mēs apmierināti smaidām, veroties noieto soļu, miega kvalitātes, uzņemto kaloriju, menstruālā cikla un mācību produktivitātes statistikā.

Te vietā atcerēties, ka metriskā sistēma patiesībā dzima Franču revolūcijas deklarētajā brīvības un vienlīdzības garā. Tā aizstāja lielo daudzumu necaurredzamo mērvienību, ko vienpersoniski savās interesēs definēja un manipulatīvi izmantoja valdošās aprindas.
Revolucionāri tam pretī lika metru kā vienu desmitmiljondaļu no attāluma starp Ziemeļpolu un ekvatoru – šī vienotā, cilvēka spēkiem negrozāmā mēru sistēma sola vienlīdzību un racionālumu.

Šodien, vairāk nekā divsimt gadu pēc metriskās sistēmas izveidošanas, metriskošana piedzīvo renesansi: Taču viedpulksteņi, acu izsekošana un lietotnes katrai dzīves sfērai un ķermeņa daļai nevis veicina vienlīdzību un vienādu attieksmi, bet gan arvien vairāk diferencē indivīdus. No dažādām dzīves situācijām ievāktie dati tiek izteikti caur sociālā novērtējuma sistēmu un pārrēķināti sava veida personas kopvērtējumā. Šī novērtējuma sistēma vēl vairāk nostiprina izvēlētās atšķirības, piešķir tām nozīmi un attaisno sistemātiski nevienlīdzīgu attieksmi.

No vienas puses raugoties, viedtālruņa displejs mums acumirklī nodod informāciju par to, kas esam mēs paši un kas ir citi. No otras puses – šāda metriskošana nerada caurspīdīgu un iekļaujošu sistēmu. Makrosocioloģijas profesors Štefens Mau pēta, kādu sociālo ietekmi rada sabiedrības un tās indivīdu mērīšana jeb novērtēšana. Viņš kritiski iztirzā šo skaitļu harizmātisko varu un iepazīstina ar stratēģijām, kā vēsturiski vienlīdzības nodrošināšanai ieviesto mēru sistēmu mūsdienu datu kapitālisma laikā nenovest līdz pilnīgam absurdam.