Intervija ar Firasu Alšateru
„Būt bēglim nav mans sapņu darbs“
„Kas tie vācieši ir?“ savā Youtube kanāla „Zukar“ jautā Firass Alšaters. Saruna ar Berlīnē dzīvojošo sīriešu bēgli un filmu veidotāju par akceptēšanu, dzimteni un humoru.
Alšatera kungs, kopš 2016. gada sākuma Jūs ar savu Youtube kanālu „Zukar“ sociālajos tīklos esat sacēlis furoru. Medijos Jūs nereti tiekat dēvēts par „bēgļu jūtūberi“. Kā Jūs pats sevi raksturotu?
Es vienkārši esmu cilvēks, kas cenšas norādīt uz problēmām – gan vācu sabiedrībai, gan bēgļiem. Es saņemu atsauksmes gan no cilvēkiem, kam mani video patīk, gan arī no labējiem ekstrēmistiem. Tātad es sasniedzu ļoti dažādas mērķgrupas. Taču būt bēglim Vācijā nav mans sapņu darbs, es to neizvēlējos.
Savā pirmajā video Jūs stādāties priekšā ar šādiem vārdiem: „Sīrijā es veidoju filmas, ja vien neatrados cietumā par to, ka veidoju filmas.“ Kopš 2013. gada Jūs uzturaties Vācijā. Divas pilnīgi atšķirīgas dzīves – kā tās sader kopā?
Es jau no paša sākuma izlēmu, ka man – neatkarīgi no tā, kāda būs šejienes sabiedrība, – cilvēki jāakceptē, lai viņi akceptētu arī mani. Man jāturpina un jādara tas, ko vēlos darīt. Tās ir manas tiesības.
Šajā video, kas Jūs vienā acumirklī padarīja slavenu, Jūs aizsietām acīm stāvat Aleksandra laukumā līdzās uzrakstam: „Es esmu sīriešu bēglis. Es tev uzticos – vai tu man uzticies? Apskauj mani.“ Kā radās šī ideja?
Kad 2014. gada rudenī tik daudz cilvēku PEGIDA demonstrācijās Drēzdenē izkliedza saukli “Ārvalstniekus ārā”, es sev uzdevu jautājumu: vai visi vācieši ir tādi? Lai to noskaidrotu, es nostājos Berlīnes Aleksandra laukumā un uzfilmēju šo video.
Tā notiek integrācija
Pie kāda secinājuma Jūs nonācāt?
Vācieši – tie ir 80 miljoni cilvēku, liela sabiedrība. Nevar pateikt: viņi ir šādi vai tādi. Tieši tāpat ir ar bēgļiem. Arī viņi nāk no lielām sabiedrībām ar ļoti dažādiem cilvēkiem. Man cilvēki jāpieņem tādi, kādi viņi ir – un otrādi. Tā notiek integrācija. To es savos video gribu pastāstīt.
Jūsu tīmekļa klipi ir profesionāli izstrādāti līdz pēdējam sīkumam. Kas ir Jūsu komanda?
Komandā ietilpst producents un līdzautors Jans Heiligs, montāžists, operators un es. Scenāriju mēs rakstām kopā, apmaināmies viedokļiem un kopīgi izlemjam, kas, mūsuprāt, ir labākais. Savus video es filmēju vācu valodā, taču piedāvāju arī vairākas valodu versijas – afgāņu, arābu, angļu –, lai tos saprastu visi mani fani.
Mans uzdevums nav būt politiķim
Problēmām un diskusijām sabiedrībā Jūs pieejat ar krietnu devu asprātības un ironijas. Pēc incidentiem, kas 2016. gada februārī Klausnicā tika vērsti pret bēgļiem, Jūs video filmiņā ar nosaukumu „Seminārs: Mans pirmais bēglis“ satīras formā runājat par bailēm no saskarsmes. Kāda loma Jūsu darbā ir humoram?
Humors ir labs veids, kā aizsniegt un atvērt cilvēku sirdis. Ar humora palīdzību cenšos parādīt, kā es pret noteiktām problēmām izturos kā cilvēks, kā Firass, nevis kā bēglis vai sīrietis.
Vai uzskatāt sevi par politisko komiķi?
Mans uzdevums nav būt politiķim vai runāt par politiskām tēmām. Es tikai cenšos paust savu vēstījumu, liekot lietā humoru. Ir būtiski, lai mēs cits pret citu izturamies bez aizspriedumiem. Cilvēki ir vienkārši cilvēki, vienalga no kurienes viņi būtu.
Tomēr tieši aizspriedumi sabiedrības diskusijās par bēgļu jautājumu spēlē lielu lomu.
Manuprāt, situācija nav nemaz tik kritiska. Taču mediji atspoguļo galvenokārt problēmas. Pašlaik mēs lielākoties dzirdam nevis par cilvēkiem, kas palīdz bēgļiem, bet gan par labējiem ekstrēmistiem. Mēs aizmirstam, ka joprojām ir daudz cilvēku, kas bēgļus uzskata par laipni gaidītiem.
Dzimtene it tur, kur mani uztver kā cilvēku
Pēc atentātiem Briselē 2016. gada martā jūs internetā ievietojāt video „Brisele, mēs visi!“. Tajā teikts: „Arābi Vācijā! Šī ir jūsu jaunā dzimtene.“ Jūs pats dzīvojat Prenclauerbergas rajonā Berlīnē. Ko Jums nozīmē dzimtene?
Dzimtene ir vieta, kur es jūtos labi, kā daļa no sabiedrības. Tā ir vieta, kur jūtos uztverts kā cilvēks un kur man nav jābaidās paust savu viedokli. Sīrijā, lai nonāktu cietumā, pietiek vien izteikties pret Asadu kādā komentārā vai video klipā..
Berlīnē 2015. gadā vien ieradušies gandrīz astoņdesmit tūkstoši bēgļu, tostarp daudzi sīrieši. Vai saviem tautiešiem esat padomdevējs un kontaktpersona?
Es uzturu kontaktus ar daudziem bēgļiem, jo īpaši cilvēkiem, kurus pazinu jau Sīrijā. Daudzi pie manis vēršas ar jautājumiem, lūdz palīdzēt, tulkot. Pateicoties manām Youtube aktivitātēm, tagad mani pazīst ļoti daudz cilvēku.
Kādi ir Jūsu turpmākie plāni?
Vēlamies izveidot nākamo “Zukar” sezonu, esmu uzņemts filmu montāžas programmā Bābelsbergas kino augstskolā, un rudenī iznāks mana pirmā grāmata. Man ir daudz iespēju strādāt, daudzas durvis ir atvērtas. Tagad man jāsaprot, kas man vislabāk der.
Firass Alšaters (dz. 1991) uzaudzis Damaskā, kur studējis aktiermākslu. Bijis viens no organizatoriem pirmajām demonstrācijām pret Asada režīmu un par brīvu Sīriju. Būdams aktīvists un filmu veidotājs, viņš dokumentējis notiekošo savā dzimtenē, ticis apcietināts un spīdzināts. Firasam Alšateram Vācijā piešķirts patvērums, un kopš 2013. gada viņš dzīvo Berlīnē.