Manipulācija statistikā
Šis teksts paaugstinās tavu zināšanu līmeni par 200 %
Statistikas dati vienmēr rāda tikai īstenības fragmentu. Atradīsi šeit pāris triku, ar kuriem tie mēģina ar mums manipulēt, un ieteikumus, kā tu vari šīs manipulācijas atmaskot.
Tobiass Zauers | fluter.de
Šis teksts jau bijis publicēts žurnālā „fluter“, sadaļā „Zahlen“. Pateicamies par licenci Creative Commons CC BY-NC-ND 4.0 DE, kas mums atļauj rakstu publicēt atkārtoti.
Pirmais triks
Dramatiskāk, mazulīt!
Droši vien daudzi, kuri pēdējās nedēļās uzpildīja savas automašīnas benzīna bāku, maksājot par to, klusībā lādējās, jo benzīna cenas bija pamatīgi cēlušās. Skaidrs, ka mediji par to daudz rakstīja un ilustrēja rakstus ar infografikām. Un, ja dažiem medijiem benzīna cenu kāpums vēl nelikās gana dramatisks, viņi ķērās pie viena no visbiežāk izmantotajiem trikiem – nogrieztās ass. Jo – ja cenas ass nesākas ar nulle centiem, bet gan, piemēram, ar 1,50 EUR, katras pārmaiņas redzamas kā zem palielināmā stikla un tāpēc šķiet daudz draudīgākas. Tādā pašā veidā var noteikt arī tendenci: 2021. gadā litrs benzīna „Super“ vidēji maksāja 1,58 EUR, gadu iepriekš tikai 1,29 EUR. Bet vai benzīna cenas kāpj arī ilgākā laikposmā? Atkarībā no tā, ar kuru gadu sākas statistikas dati, iespējami pilnīgi atšķirīgi apgalvojumi. Ja statistikas dati sākas ar 2000. gadu, redzama kāpjoša tendence. Toreiz litrs benzīna „Super“ maksāja 1,02 EUR. Ja kāds, turpretim, grib parādīt krītošu tendenci, sāk infografiku ar 2012. gadu. Jo toreiz litrs benzīna maksāja 1,65 EUR un tādējādi bija vēl dārgāks nekā 2021. gadā.Ko darīt?
Pārbaudi, vai diagrammas asis sākas ar nulli vai arī tās ir nogrieztas. Kādu tendenci rāda dati pirms un pēc izvēlētā posma? Vai šie dati maina statistikas sniegto apgalvojumu?
Otrais triks
Ko neparāda vidējais rādītājs
Mēs visi dzīvojam diezgan atšķirīgi, tāpēc, redzot vidējos rādītājus, jābūt piesardzīgam. Tie, protams, ir ļoti praktiski, lai ātri gūtu vispārīgu pārskatu. Piemēram, Vācijā mājsaimniecības 2020. gadā vidēji izdevušas 6,1 procentu no mēneša neto ienākumiem par mājsaimniecības enerģijas patēriņu. Taču šis vidējais rādītājs noklusē daudz interesantu detaļu. Mājsaimniecības, kuru mēneša neto ienākumi ir zem 1300 EUR, vidēji izdod pat 9,5 procentus par apkuri un elektrību. Turpretim mājsaimniecības, kuru mēneša neto ienākumi ir 5000 un vairāk EUR, iztērē tikai 4,7 procentus no šiem ienākumiem apkurei, elektrībai un siltajam ūdenim. Tātad kāpjošas enerģijas cenas smagāk skar nabadzīgākas mājsaimniecības nekā bagātas.
Ko darīt?
Reizēm vidējais rādītājs ir spēkā tikai attiecībā uz nedaudziem, bet augšgalā un apakšgalā skarti ir daudzi. Vislabāk būs, ja, redzot šādus statistikas datus, tu paskatīsies internetā, cik liels ir intervāls, par kuru vidējais rādītājs novirzījies no augšas un apakšas datiem.
Trešais triks
Apslēptās atšķirības
Kas tas vidējais rādītājs vispār ir? Bieži tiek izmantotas divas atšķirīgas “vidējās vērtības”: aritmētiskais vidējais un mediāna. Vidējo vērtību aprēķina ar aritmētisko vidējo, ja kopējais strāvas patēriņš tiek dalīts ar mājsaimniecību skaitu. Saskaņā ar šo aprēķinu mājsaimniecības gadā patērē vidēji aptuveni 3650 kilovatstundu strāvas. Turpretim, aprēķinot mediānu, skatās, kuras mājsaimniecības atrodas visu strāvas patērētāju pašā vidū. Šajā gadījumā puse no visām mājsaimniecībām patērē mazāk un otra puse vairāk strāvas, nekā rāda mediāna. Mediāna ir 3300 kilovatstundas gadā, un šis lielums ir mazāks par vidējo rādītāju. Cēlonis: dažas mājsaimniecības patērē daudz daudz vairāk strāvas nekā pārējās. Tas uzdzen strāvas patēriņu stipri augšā, ja rēķina aritmētisko vidējo.Ko darīt?
Vislabāk painteresējieties gan par aritmētisko vidējo, gan par mediānu. Aritmētiskais vidējais var apslēpt lielas atšķirības.
Ceturtais triks
Aplami secinājumi
Vācijā cilvēki ar lielākajiem ienākumiem izdod par mājsaimniecības enerģijas patēriņu mazāko savu ikmēneša neto ienākumu daļu. Tomēr būtu aplami domāt, ka viņi patērē īpaši maz enerģijas (vai arī ka viņi izvēlējušies īpaši izdevīgus tarifus). Viņu ienākumi ir tik lieli, ka izdevumiem par enerģiju viņu budžetā nav tik liela nozīme, kaut gan viņi varbūt pat patērē vairāk enerģijas. Medijos mēs atkal un atkal sastopamies ar šāda veida aplamiem secinājumiem. Izsakot pieņēmumus par šķietami saistītu lietu izmaiņām, vienmēr jābūt īpaši uzmanīgam.
Ko darīt?
Vai ir faktori, kuri statistikā netiek izcelti (vai netiek minēti), kuri var pamatot attēlotās izmaiņas? Šo triku bieži izmanto, salīdzinot dažādas vidējās vērtības.
Piektais triks
Atstāt iespaidu ar savrupiem skaitļiem
Salīdzinājumi ir laba lieta. Jau tāpēc vien, ka ir ļoti grūti saprātīgi novērtēt skaitli, kas stāv viens pats. Vācija 2019. gadā izdalījusi atmosfērā 644,1 miljonu tonnu klimatu izmainošās gāzes oglekļa dioksīda (CO2). Skaitlis izklausās milzīgs, taču kā tas jāvērtē? Te var līdzēt salīdzinājums: 1990. gadā Vācija vēl izdalīja atmosfērā 940 miljonus tonnu CO2. Tomēr nav īsti iemesla priecīgi uzsist sev uz pleca, jo Francija 2019. gadā izdalījusi atmosfērā 293,9 miljonus tonnu CO2, tātad ievērojami mazāk.Ko darīt?
Uzmanīgi ar skaitļiem, kas stāv vieni paši. Pajautā sev, kādi citi skaitļi vēl eksistē, lai redzētu samēru starp šiem skaitļiem un to, kas minēts viens pats. Kāds ir stāvoklis citās zemēs, kāds tas bijis agrākos laikos?
Sestais triks
Paslēpt lielus skaitļus
Pat neiedomājami lielus skaitļus, kā Vācijas CO2 emisija (cik daudz ir vairāki simti miljonu tonnu CO2?) statistikas datos ir iespējams paslēpt. Šis skaitlis sarūk līdz miniatūram lielumam, ja to norāda procentos no kopējās CO2 emisijas: visā pasaulē 2019. gadā tika izdalīti atmosfērā veseli 33 621,5 miljoni tonnu CO2 . Vācijas 644,1 miljons tonnu atbilst 1,92 procentiem visas CO2 emisijas. Tas, kurš gribēs argumentēt, ka Vācijas centieni samazināt CO2 emisiju ir pārāk dārgi, norādīs uz 1,92 procentiem: „Vācijas daļa ir tik niecīga!“ Tas, kurš uzskata, ka pasākumi CO2 emisijas samazināšanai ir pārāk nenozīmīgi, drīzāk norādīs uz absolūto skaitli: „Skatieties, cik daudz CO2 rada Vācija!“Ko darīt?
Ja dati norādīti procentos, painteresējieties arī par absolūtajiem skaitļiem. Šis triks savā ziņā ir pretstats mazu absolūto skaitļu uzpūšanai.
Septītais triks
Visu padarīt relatīvu
Vai Vācijas CO2 emisija – salīdzinot ar citām valstīm – ir liela vai maza? Lai iegūtu labu salīdzinājumu, bāzei ir jābūt pareizai. Tā kā Zemes valstis pēc lieluma ir ļoti dažādas, šajā gadījumā jāizmanto salīdzinājums “uz vienu cilvēku”. Tad iegūstam rezultātu: emisija Vācijā 2019. gadā bija 7,8 tonnas CO2 uz cilvēku – salīdzinot starptautiski, tā ir diezgan liela vērtība. Piemēram, Indijā emisija tajā pašā gadā bija tikai 1,7 tonnas CO2 uz cilvēku. ASV – vidēji 14,4 tonnas gadā uz cilvēku. Tātad, izvēloties bāzi salīdzināšanai, daudzos statistikas datos var mainīt apgalvojumu.
Ko darīt?
Vai izvēlētā salīdzināšanas bāze tiešām ir pati piemērotākā? Vai, piemēram, ir jēga salīdzināt CO2 emisiju Vācijā ar CO2 emisiju valstīs, kur apstākļi ir pilnīgi citi? Šos jautājumus vajadzētu sev uzdot.
Astotais triks
Lielīties ar skaitļiem
Ko dara, ja kādam skaitlim jāizskatās daudz lielākam, nekā tas patiesībā ir? Tā nav problēma, jo var uzrādīt augšanas tempu. Vācijā atjaunojamā enerģija 2021. gadā veidoja 19,7 procentus no visas saražotās enerģijas – tātad ne piekto daļu. Tomēr apgāde ar atjaunojamo enerģiju laika posmā starp 2010. un 2021. gadu ir pieaugusi par 79,1 procentu. Un tas ir skaitlis, ar kuru var palepoties. Vai ne?
Ko darīt?
Besonders bei spektakulären Wachstumsraten lohnt sich ein Blick auf die zugrunde liegenden Zahlen. Wie groß sind sie, und welchen Anteil an der Gesamtmenge nehmen sie ein? Dieser Trick wird gern verwendet mit abgeschnittenen Achsen, einem geschickt ausgewählten Startpunkt und der Fortschreibung eines Trends.
Rezumējums:
Precīzi skaitļi daudzus cilvēkus pievelk ar lielu spēku, tie ir gluži vai maģiski. Pietiek jau ar veiklu datu izvēli, lai savus apgalvojumus pārliecinoši pamatotu. Ne vienmēr ir viegli atmaskot sīkas vai lielas manipulācijas, taču detektīva darbs spēj sagādāt arī prieku.