30 gadi Gētes institūtam Rīgā
Gētes institūts Rīgā šogad svin savu 30. jubileju. Šī jubileja iezīmē ne tikai veiksmīgu Latvijas un Vācijas kultūras sadarbību 30 gadu garumā, bet arī iespaidīgu Latvijas attīstību kopš Padomju Savienības sabrukuma.
Ārents Reskenss
Gētes institūts darbību Rīgā uzsāka 1993. gadā – tikai dažus gadus pēc Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanas un diplomātisko attiecību atjaunošanas ar Vāciju. Galvenais pīlārs visaptverošu attiecību atjaunošanā bija abu valstu apmaiņa kultūras un izglītības jomā. Visu Austrumeiropu caurstrāvoja spēcīga brīvības, demokrātijas un pašnoteikšanās apziņa – visas iespējas likās atvērtas, Latvijai kopā ar citām Austrumeiropas valstīm uzsākot ceļu uz Eiropas Savienību.
1990. gadu apvērsumu un jauncelsmes atmosfērā Austrumeiropā tika nodibināta virkne Gētes institūtu – vienā gadā ar Rīgu Gētes institūti tika atklāti Bratislavā, Minskā, Sanktpēterburgā un Kijevā.
Gētes institūts cieši un intensīvi pavadīja Latvijas fundamentālo transformācijas procesu pēc neatkarības atgūšanas; ar vācu valodas kursiem un stipendijām radīja jaunas profesionālās un personiskās perspektīvas, sadarbībā ar Latvijas mākslas un kultūras vidi reflektēja par pārmaiņām un sekmēja tās, kā arī papildināja un paplašināja Latvijas perspektīvu ar vācu un Eiropas redzējumu.
Šodien, pēc 30 gadiem, Latvija ir demokrātiska valsts Eiropas Savienībā ar aktīvu pilsonisko sabiedrību un daudzpusīgu kultūras vidi. No pieminētajiem 1993. gadā darbību uzsākušajiem Gētes institūtiem vairs tikai Rīgā un Bratislavā esošie institūti aktīvi darbojas valstīs, kas realizējušas brīvības un demokrātijas nākotnes solījumu; Baltkrievija un Krievija atkal nonākušas stingru autokrātisku režīmu varā, Baltkrievijas valdība ir slēgusi Gētes institūtu Minskā, Ukraina ir ierauta karā, ar kuru Krievija grib pārtraukt Ukrainas valstisko pašnoteikšanos un uzņemto ceļu uz Eiropu.
No šāda skatpunkta raugoties uz 1993. gadā dibinātajiem Gētes institūtiem atklājas, cik atšķirīga ir bijusi pasaules attīstība pēc aukstā kara un tas, ka šodien tā ir izteikti multipolāra. Arī Eiropas un Rietumu valstīs arvien spēcīgāk atbalsojas neliberālas un autoritāras idejas. Šajā mistrojumā Vācija un Latvija pārstāv vienu un to pašu, pasaulei atvērtas, brīvas un demokrātikas sabiedrības vērtībās balstītu pārliecību un aizstāv kopēju pamatvērtību vienotas kopīgas Eiropas ideju.
Līdz ar starptautiskās politiskās vides izmaiņām pēdējo 30 gadu laikā būtiski ir mainījies arī Gētes institūta darbs. Kultūras apmaiņā reprezentējošo formu aizvien izteiktāk nomaina aktīva apmaiņa, sadarbība un kopražojumi. Gētes institūta darbība Latvijā ir divvirzienu kustība, kas ar ilgstspējīgiem sadarbības un partneru satīklojumiem kultūras un izglītības jomā Latvijas balsis, redzējumu un diskusijas ļauj sadzirdēt arī Vācijā.
Šodien Gētes institūts Rīgā sadarbībā ar Latvijas partneriem galveno uzmanību pievērš tādām tēmām kā demokrātija, dezinformācija, minoritāšu pilsoniskā līdzdalība, dzimumu līdztiesība, vēstures atmiņu stāsti, okupācija, nacionālsociālistiskās Vācijas okupācija un Vācijas nacionālsociālistiskā režīma noziegumi pret Latvijas ebrejiem.
Šī partnerība ir pamats spējai reaģēt uz nākotnes izaicinājumiem: Ukrainas kara ietekmi uz Latviju, Vāciju un pasauli kopumā, autokrātisko un neliberālo režīmu, kā Krievija un Ķīna, pieaugošo svaru globālajā naratīvu sacensībā, Eiropas Savienības nākotni jaunajā pasaules kārtībā.
Šādā nozīmē mēs paļāvīgi raugāmies Latvijas-Vācijas nākotnē un uz izaicinājumiem, kuru pievārēšana iespējama vien kopīgiem spēkiem.
Par nākamjiem 30!