Zinātniskās fantastikas filmu cikls
Zinātniskās fantastikas žanram, kas pretendē pārbaudīt cilvēku un sabiedrības dzīvotspēju nākotnē, nākas saskarties ar trim galvenajiem pārmetumiem. Pirmo no tiem vienas savas esejas nosaukumā formulējis Staņislavs Lems: "Zinātniskā fantastika – bezcerīgs gadījums... ar izņēmumiem". Galvenokārt tiek pārmests, ka šis žanrs piedāvā triviālu izklaidi ar vienmēr vienām un tām pašām dekorācijām – kosmosa kaujas un supertehnoloģijas, biedējoši citplanētieši un fantastiskas sazvērestības, robotu kari un androīdu sapņi -, savienojot tās arvien jaunos salikumos līdz pat tādai zinātniskai fantastikai, kas patiesībā nedara neko citu, kā vien pievieno futūristiskas detaļas veciem pasaku un mītu motīviem, varoņteikām un fantastiskiem pavadoņiem, ļauniem vilkiem vai burvjiem.
Otrais pārmetums, kas tiek izvirzīts zinātniskajai fantastikai, īpaši tās kinematogrāfiskajā realizācijā, sākotnēji nāk no Sūzenas Zontāgas un apgalvo, ka tās būtība nav nekas cits kā "katastrofas fantāzija", tiekšanās pēc iznīcības, sprādzieniem un pasaules gala. Iznīcības un distopijas izrāde galvenokārt jaunai, baltai, vīriešu auditorijai.
Un, treškārt, dažreiz visnotaļ draudzīgi, tiek pārmests, ka zinātniskajā fantastikā patiesībā vienmēr ir runa nevis par utopiju, nākotni vai lieliem projektiem, bet gan par maskētu un alegorisku attiecīgās tagadnes tēlojumu. Sociāli kritiska atspoguļojuma vārdā, kas varbūt nebūtu iespējams nekur citur, zinātniskā fantastika upurē savu “Sense of Wonder”.
Mūsu filmu izlasi veidojām, lai parādītu, ka filmas ar norādi zinātniskā fantastika var būt arī pavisam citādākas: tām nav jābūt unificētās populārās mitoloģijas elementu izrādei vai fantāzijām par mūžīgo cīņu, iznīcināšanu un apokalipsi, ne arī futūristiski maskētiem ievadrakstiem.
Tās ir personiskas vīzijas un robežu pārkāpšana, filma kā ideju un formas eksperiments, brīvāka domāšana un stāstīšana ārpus vienkāršās utopijas un distopijas dualitātes, tā ir nākotne, kas uztverta kā atvērta telpa, kas nozīmē ko vairāk nekā tikai tagadnes un tās problēmu pagarinājumu. Tas ir stāsts par zinātnisko fantastiku kā drosmīgu žanru.
Un tas ir stāsts par Eiropas kino, kam ar radošumu un inteliģenci nepārtraukti jākompensē globālo sapņu fabriku ekonomiskā un tehniskā varenība. Tas ir stāsts par nākotnes priekšstatiem, ko noteikuši nevis koncerni un tirgi, bet gan autori un autores.
Šeit satiekas trīs impulsi: mūsdienīga stāstījuma forma, kas skatītāju nevis apspiež, bet gan padara par intelektuālu partneri; kino esejas forma, kas meklē jaunus ceļus arī savā dizainā un no dažādu stilu savienojuma veido valodu, kas ieved mūs tādās diskursa un iztēles telpās, kur vēl neesam bijuši; un visbeidzot – kritiskā reālisma forma, kas iztirzā nākotnes tehnoloģiju un zinātņu iespējas, tostarp mākslīgā intelekta un cilvēka un mašīnas mijiedarbības attīstību, simulācijas un realitātes pārvirzes, kas pašlaik šķiet daudz tuvākas un ticamākas, varbūt pat dramatiskākas nekā ceļojumi kosmosā un viesi no Visuma. Kas ir "es" nākotnē un kas ir "realitāte" nākotnē? Nav labāka medija par filmu, lai aktualizētu šos jautājumus.
Autors: Georgs Zēslens, laikrakstu "Die Zeit", "taz", "epd-Film", "Freitag" u. c. ārštata darbinieks.
PROGRAMMA:
ART GIRLS / ART GIRLS MĀKSLAS MEITENES
AUTONOME ARTEFAKTE / AUTONOMIE ARTEFAKTI
DER TEST DES PILOTEN PIRX / PILOTA PIRKSA TESTS
KRABBEN / KRABJI
TEKNOLUST / TEKNOLUST
THE TROUBLE WITH BEING BORN / VAI GRŪTI BŪT DZIMUŠAM
WELT AM DRAHT / PASAULE VADA GALĀ
"HUKKUNUD ALPINISTI" HOTELL / VIESNĪCA "PIE BOJĀ GĀJUŠĀ ALPĪNISTA"
Filmu cikls no 9.11. līdz 14.11.2021. ir pieejams platformā
Goethe On Demand.
Filmu valoda: oriģinālvaloda; subtitri: angļu valodā.
Filmu cikls notiek
Antidistopijas kongresa ietvaros (10.11.-12.11.2021., tiešsaistē), ko organizē Gētes institūti Bratislavā, Budapeštā, Krakovā, Prāgā un Rīgā.
Atpakaļ
