Izstāde
No mājām sākas cilvēka ceļš, mājas ir dzīves sākums, kur jūties piederīgs vai reizēm pavisam svešs. Cilvēkiem, kurus satiekam šajā izstādē, dzīve savijusies negaidītos rakstos, gan pametot dzimto pilsētu, lai iesakņotos citur, gan vēlāk, atgriežoties Latvijā.
Kad tavas mājas vienlaikus pastāv vairākās valodās un kultūrās, un ar dzimto zemi saista tās saspringtā vēsture un ģimenes holokausta pieredze, mājupceļu tas padara vēl sarežģītāku. Kā dzīvot iekšējā spriedzē starp zaudējuma sāpēm un cerīgu līdzās pastāvēšanu?
Atmodas laikā, 1990. gados Latvijā atgriezās trimdas latvieši, kuri bija uzauguši svešumā, ilgās pēc dzimtenes, kas bija iztēlota un apdziedāta, ne aptaustāma. Tas bija laiks, kad daļa Latvijas ebreju devās prom. Kāda bija ebreju pieredze, aizbraucot no dzimtajām vietām un pēc ilgas prombūtnes atgriežoties Latvijā?
Kas tevi dzen atgriezties vecāku vai vecvecāku dzimtenē?
Kā tu ienāc citā dzīves telpā un kuri izrādās svarīgākie pieturas punkti?
Kas ir tavs mīļākais, iespējams, netulkojamais, izteiciens latviski, jidišā, ivritā vai krieviski?
Tiekoties ar Diānu, Eitanu un citiem mūsu sarunu biedriem, mēs mēģinājām pietuvoties atgriešanās pieredzei. Tāda dzīve šaipusē un taipusē, katra savā malā un valodā, veido citādas pieredzes veselumu. Dzīve reizēm ir kā alfabēts, kuru var rakstīt no abām pusēm - no kreisās uz labo vai no labās uz kreiso, svarīgākais, kādus vārdus šie burti veido.
Gidam Eitanam izraēliešu tūristi saka, "tu esi kā latvietis, vispār neko par sevi nestāsti". Un viņu šādas privātās telpas stingrās robežas atbrīvo, kaut Izraēlā nodzīvojis pusi mūža.
“Kaut kā sadzīvoja kopā mana latviešu omīte un mans ebreju vectētiņš, arī manī tas ir - cilvēks paliek cilvēks, nav svarīgi, kādas asinis viņā tek,” stāsta Diāna Lapkis - Peršteina, kuru dzīves ceļš vedis no Rīgas uz Jeruzalemi, vēlāk uz Šveici, tad atpakaļ uz Latviju un lielu mīlestību.
Šo cilvēku stāsti un skats uz Latviju no mainīga attāluma, atklāj dažādu skata punktu un pretrunu vienlaicību. Mājup ved garas un līkumotas ielas, gar kurām aug gan liepas un kastaņas, gan dateļu palmas.
Izstādes atklāšana un saruna ar projekta dalībniekiem: pirmdien, 13. decembrī plkst. 16.00.
No 2022. gada janvāra izstāde būs skatāma arī digitālā versijā.
Projekts "Mājup. Atgriešanās stāsti" veidots sadarbībā ar muzeju "Žaņa Lipkes memoriāls".
Īpaša pateicība visiem sarunu dalībniekiem par atklātību un viesmīlību.
Intervēja: Lolita Tomsone
Foto: Rolands Krutovs
Video: Artis Baņģieris
Šifrēja un tulkoja: Anta Ancveriņa
Pasākums notiks "zaļajā režīmā". Uz šo epidemioloģiskās drošības režīmu attiecināmi šādi noteikumi:
- apmeklētāji ar derīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina pilnas vakcinācijas kursa pabeigšanu vai pēdējā pusgada laikā pārslimošanu ar Covid-19. Nepieciešams uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu (QR kods), kā arī personu apliecinošu dokumentu), jāievēro 2 m distance, jālieto sejas un deguna maska.
Atpakaļ
