Ātrā piekļuve:

Pāriet tieši uz saturu (Alt 1)Pāriet tieši uz apakšizvēlni (Alt 3)Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Digitālo pakalpojumu akts
Kā ierobežot datu astoņkājus

Dusmas, bailes, izbrīns: ieteikumu algoritmi dod priekšroku emocijas rosinošam saturam, un tas būtiski ietekmē viedokļu veidošanos tīmeklī.
Dusmas, bailes, izbrīns: ieteikumu algoritmi dod priekšroku emocijas rosinošam saturam, un tas būtiski ietekmē viedokļu veidošanos tīmeklī. | Foto (fragments): © picture alliance/Sergey Nivens/Shotshop

​To, kādu saturu mēs atrodam internetā - kādi meklēšanas rezultāti, videoklipi vai ieraksti sociālajos plašsaziņas līdzekļos mums tiek rādīti vispirms, arvien vairāk nosaka daži lieli interneta koncerni. Tādējādi tie ietekmē ne vien mūsu patēriņa uzvedību, bet arī politiskā viedokļa veidošanos. ES Digitālo pakalpojumu akta mērķis ir nodrošināt lielāku caurskatāmību.

Arne Cipionka

Ātra informācijas iegūglēšana, ziņojuma nosūtīšana, izmantojot WhatsApp lietotni, jauna apavu pāra iegāde Amazon platformā, video skatīšanās YouTube vietnē vai Instagram plūsmas ritināšana. Lielāko daļu darbību, ko veicam tīmeklī, mēs automātiski saistām ar noteiktām lietotnēm vai vietnēm. 

Tas ir tāpēc, ka pēdējos gados interneta lietošana ir kļuvusi arvien koncentrētāka. Liela daļa mūsu tiešsaistes aktivitāšu notiek GoogleFacebook un Amazon pārvaldītajās platformās, kas cita starpā ietver arī WhatsAppYouTube un Instagram. Šie uzņēmumi, kuru uzņēmējdarbības modelis lielā mērā balstās uz personas datu vākšanu, gadu gaitā ir ieguvuši gandrīz monopolstāvokli. To platformu lielā tīkla efekta dēļ maziem konkurentiem ir grūti iekļūt tirgū. Gandrīz neviens interneta lietotājs nespēj no tiem izvairīties. Tas vienlaikus nozīmē arī to, ka šo uzņēmumu algoritmiem ir izšķiroša loma, nosakot, kādu saturu mēs uztveram tīmeklī, ar kādām ziņām un viedokļiem mēs saskaramies tiešsaistē un kādi produkti mums tiek piedāvāti. Tādējādi platformu uzņēmumi ne tikai lielā mērā ietekmē mūsu patēriņa uzvedību, bet arī mūsu politiskā viedokļa veidošanos. 

Ieslodzīti filtru burbulī 

Lietas būtība ir tāda, ka nespeciālists diez vai spēs saprast, pēc kādiem kritērijiem šis saturs mums tiek atlasīts un šķirots. Tas, kuri ieraksti, piemēram, FacebookInstagram vai YouTube parādīsies pamanāmā vietā un kuri - nē, no vienas puses ir atkarīgs no satura apmaksas, proti, ir apmaksāti ieraksti, kuru izniršana datora ekrānā notiek intensīvāk. Vēl tiek izmantoti arī algoritmi, kas katram lietotājam individuāli piemeklē viņam īpaši piemērotu vai aizraujošu saturu un izvieto to redzamākā vietā. Neviens nevar pārliecinoši pateikt, kāda loģika tiek izmantota šajos ieteikumu algoritmos, jo avota kodi tiek turēti stingrā slepenībā.  

Turklāt šai prioritāšu noteikšanai piemīt blakusparādības, kas ietekmē pat mūsu pasaules redzējumu. Piemēram, ikviens, kurš YouTube vietnē noklausās partijas „Alternatīva Vācijai” (AfD) pārstāvju uzstāšanos Bundestāgā, ātri vien ar tiešsaistes ieteikumu palīdzību nonāk pie šķietamiem ekonomikas ekspertiem, kuri brīdina par nenovēršamo sistēmas sabrukumu un diezgan klaji musina uz antisemītismu. Šo efektu raksturo termins „filtra burbulis”. Internetā var atrast informāciju par jebkuru viedokli, tomēr parasti mēs redzam tikai to, kas jau tāpat atbilst mūsu viedoklim. Tas, ka ieteikumu algoritmi dod priekšroku emocionālam saturam, rezultātā rada situāciju, ka attiecīgās aprindās īpaši intensīvi izplatās, piemēram, naida vēstījumi un sazvērestības teorijas, savukārt mērenie viedokļi drīzāk nav pamanāmi. 
Google, Amazon, Facebook: vairums mūsu tiešsaistes darbību notiek dažu lielu interneta koncernu platformās. Foto (Detail): © picture alliance/dpa/Jiji Press/Fumiyasu Nakatsuji Google, Amazon, Facebook: vairums mūsu tiešsaistes darbību notiek dažu lielu interneta koncernu platformās. Foto (Detail): © picture alliance/dpa/Jiji Press/Fumiyasu Nakatsuji

Ieteikumu algoritmu ietekme un fakts, ka to mehānismi tiek turēti slepenībā, pēdējā laikā izraisījuši aktīvu kritiku. Tāpat daudz kritikas izpelnījies tas, ka naida vēstījumi un apzināti izvietoti nepatiesi stāsti - viltus ziņas - tiešsaistē sasniedz plašu auditoriju. Platformu operatori līdz šim pret to ir vērsušies diezgan pavirši, atsaucoties uz lietotāju personīgo atbildību un saprātu. Arī dažu viltus ziņu izplatītāju apzīmēšana par maldinošiem maz mainījusi apstāklī, ka algoritmi, tāpat kā iepriekš, soli pa solim daudzus lietotājus turpina ievirzīt naida kurināšanā un labējā ekstrēmismā. 

Mēģinājums ieviest labāku pārredzamību 

Lai kontrolētu šo bīstamo dinamiku, ir nepieciešams tiesiskais regulējums. Viens no Eiropas Savienības (ES) mēģinājumiem ieviest pamatnoteikumus koncerniem ir 2020. gada decembrī publiskotais Digitālo pakalpojumu akta projekts, kas vēl gan ir jāratificē Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm. Saskaņā ar to lielajām interneta platformām, kuru lietotāju skaits visā pasaulē pārsniedz 45 miljonus, būs pienākums atklāt savus algoritmus neatkarīgu pārbaužu veikšanai. Turklāt lietotājiem ir jādod iespēja tos individuāli atslēgt. 

Līdzīgi Vispārīgajai datu aizsardzības regulai, kas ES ir spēkā kopš 2018. gada, digitālo pakalpojumu akts tādējādi varētu radīt vismaz nedaudz lielāku caurskatāmību . Arī tādēļ, ka tajā ir paredzēti iespējami bargi sodi, kas saistīti ar uzņēmuma globālo gada apgrozījumu un tādējādi lielo platformu operatoriem viegli varētu sasniegt miljardu apmērus. Projektā ir paredzēts arī pienākums nodrošināt savstarpēju savietojamību, kas varētu vismaz nedaudz vājināt platformu monopolu. Praktiskā līmenī tas nozīmētu, ka, piemēram, tādiem ziņojumapmaiņas pakalpojumu sniedzējiem kā WhatsApp būtu jānodrošina ziņojumapmaiņas iespēja arī ar citiem šīs jomas pakalpojumu sniedzējiem. Tas atvieglotu mazāku pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū. 

Pēc tā ratificēšanas Digitālo pakalpojumu akts būs svarīgs solis interneta koncernu regulējuma jomā. Tomēr tas nemainīs koncernu uzņēmējdarbības pamatpraksi, un  joprojām būs iespējama gandrīz neierobežota personas datu vākšana, analīze un tirdzniecība. Arī tas, ka nelegāls saturs būs jādzēš īsākā laika posmā, principā ir atzinīgi vērtējams, tomēr joprojām pastāv saistība ar pārmērīgas bloķēšanas risku. Šaubu gadījumā FacebookGoogle un citi līdz šim netika riskējuši un drīzāk izdzēsa par daudz, nevis par maz. Fakts, ka jau tagad regulāri pazūd ieraksti, kas nepārkāpj ne lietošanas noteikumus, ne piemērojamos tiesību aktus, atkārtoti aktualizē fundamentālu jautājumu, kuram pat Digitālo pakalpojumu akts tikai piesardzīgi pietuvojas: cik lielu varu pār mūsu komunikāciju mēs vēlamies piešķirt lielajiem platformu uzņēmumiem un to algoritmiem? Tie ir kļuvuši par ietekmīgu spēlētāju, taču līdz šim izvairījušies no gandrīz jebkādas sabiedriskās kontroles. Digitālo pakalpojumu akts, ja tas tiks ratificēts pašreizējā redakcijā, var izlabot dažas nekontrolētas pārmērības. Ceļā uz digitālo konstitūciju, kas precizē jauno mediju atbildību, tas tomēr var būt tikai pirmais solis.