Jeļena Šapkova, Zentralbibliothek Latgale

Jeļena Šapkova, Latgales Centrālā bibliotēka
Foto: Goethe-Institut Riga/ Z.Murovska

„Bibliotēka ir dzīvs organisms, kas mainās laikam līdzi,“ apgalvo Latgales Centrālās bibliotēkas direktore. Ļoti liela nozīme ir nepārtrauktai pakalpojuma klāsta pilnveidei, lai bibliotēka ar savu milzīgo potenciālu būtu atvērta un pieejama visiem arī nākotnē.

Kāds ir Jūsu ceļš līdz bibliotēkai? Kā Jūs kļuvāt par bibliotekāri?

Par bibliotekāri kļuvu apzināti. Mana tante, ar kuru man vienmēr bija ļoti tuvas attiecības, strādāja Daugavpils Centrālajā zinātniskajā bibliotēkā par direktori un es burtiski „dzīvoju” bibliotēkā. Jau devītajā klasē zināju, kādu profesiju izvēlēšos un kur mācīšos.

Ja Jums būtu jāizvēlas – vai Jūs lasītu iespiesto vai elektronisko grāmatu? Kāpēc?

Nezinu, kādu grāmatu es izvēlēšos pēc 20 gadiem, bet šodien noteikti tradicionālo. E-grāmatu varētu lasīt kaut kur ceļā, bet man labāk patīk skatīties pa logu un sakārtot savas domas.

Kāda būs nākotnes bibliotēka un bibliotekāra profesija?

Nedomāju, ka tuvākajā laikā būtiski mainīsies bibliotēkas primāras funkcijas, bet bibliotēka ir dzīvs organisms, kas mainās laikam līdzi un nepārtraukti pilnveido savu pakalpojumu klāstu un paaugstina pakalpojumu kvalitāti. Mūsdienu sabiedrībā informācija kļūst arvien dārgāka, un es ļoti ceru, ka arī nākotnē bibliotēka ar savu milzīgo potenciālu būs atvērta un pieejama visiem.

Kā digitālo pārmaiņu process ir ietekmējis mūsdienu sabiedrību?

Digitālo pārmaiņu process jau ir ļoti ietekmējis mūsu sabiedrību un turpinās to darīt arī nākotnē. Nav neviena cilvēka, kuru tieši vai netieši neskar šīs pārmaiņas un novitātes. Daļa no sabiedrības gaida un pieņem šīs pārmaiņas, bet daudziem tās sagādā zināmas problēmas, un bibliotēkas uzdevums ir pēc iespējas palīdzēt šiem cilvēkiem.

Raksturojiet, lūdzu, kā ir mainījušies cilvēku lasīšanas paradumi!

Likumsakarīgi, ka mainoties dzīvei, mainās arī cilvēki un to lasīšanas paradumi. Priecē tas, ka cilvēki joprojām lasa, gaida jaunas grāmatas un diskutē par izlasīto. Lasītāji kļūst daudz prasīgāki, kompetentāki, un bibliotekāriem jāprot apmierināt viņu vēlmes un jāiepazīst viņu intereses. Labs bibliotekārs saprot, kas ir vajadzīgs lasītājam, pat tad, kad lasītājs pats nezin ko viņš grib.

Kuri pakalpojumi būs visnozīmīgākie nākotnes bibliotēkā?

Uzskatu, ka tuvākajā nākotnē informācijas sniegšana dažādos veidos joprojām paliks par vienu no galvenajiem Latvijas publisko bibliotēku pakalpojumiem.

Kurš, Jūsuprāt, ir vislabākais e-pakalpojumu un digitālo resursu mārketinga veids?

E-pakalpojumu un digitālo resursu mārketingam jābūt stratēģiski pārdomātam valsts līmenī, saprotamam plašam lietotāju lokam, aktīvam, akcentētam uz tiem labumiem, kurus cilvēks var dabūt izmantojot šo pakalpojumu vai resursu, bet tajā pašā laikā mārketings nedrīkst būt agresīvs. Tas ir mans subjektīvs viedoklis.

Pasaulē ir tik daudz lielisku bibliotēku. Kura no tām, Jūsuprāt, sniedz labākās prakses piemēru e-pakalpojumu un digitālo resursu jomā?

Jā, tiešām, pasaulē ir ļoti daudz lielisku, bet dažādu bibliotēku, tāpēc izvēlēties vienu vai divas nebūtu korekti. Pavisam nesen man ar kolēģiem bija iespēja apmeklēt Viļņas Universitātes bibliotēkas zinātniskās informācijas un komunikācijas centru. Emocijas, kuras mēs tur pārdzīvojām un profesionālais gandarījums par Lietuvas kolēģu darbu, dod man tiesības atzīmēt šo bibliotēku kā vienu no labākās prakses piemēriem ne tikai e-pakalpojumu un digitālo resursu jomā, bet arī bibliotēkas klientu apkalpošanas koncepcijā.