Janīna Tauberte, Berlīnes valsts bibliotēka – Prūsijas kultūras mantojums

Janīna Tauberte, Berlīnes valsts bibliotēka – Prūsijas kultūras mantojums
Foto: Goethe-Institut Riga/ Z.Murovska

Sarunā fonda attīstības referente runā par nākotnes bibliotēku kā vietu, kur tikties ar citiem, kā arī par bibliotekāra uzdevumu piedāvāt piekļuvi labai, uzticamai, kvalitatīvai informācija.

Kāds ir Jūsu ceļš līdz bibliotēkai? Kā Jūs kļuvāt par bibliotekāri?

Patiesībā mana saikne ar bibliotēku ir mana bērnība. Es uzaugu Austrumberlīnē. Ne gluži pilsētas vidienē, bet gan nomalē. Tur nebija daudz iespēju un noderīgu aktivitāšu, taču bibliotēka piedāvāja daudz iespēju. Tā bija vieta, kur satikt citus bērnus un jauniešus. Man vienmēr bija laba saikne ar bibliotēku, un vēlāk man bija iespēja iziet praksi bibliotēkā. Tajā laikā bibliotekāri centās mani atrunāt no studijām informācijas zinātnē, viņi ieteica studēt kaut ko labāku vai īstu (noderīgāku). Rezultātā es izvēlējos citu jomu – es studēju vācu literatūru, franču valodu un politiku un strādāju par franču-vācu un vācu-franču valodas tulku. Patiesībā es negribēju kļūt par tulku, tāpēc tomēr atradu iespēju, kā atgriezties pie sava sākotnējā plāna. Tagad es daru to, ko patiešām vēlos. Tas nebija taisns ceļš, bet es atgriezos.

Ja Jums būtu jāizvēlas – vai Jūs lasītu iespiesto vai elektronisko grāmatu? Kāpēc?

Es lasu gan iespiesto, gan elektronisko grāmatu. Mana izvēle ir atkarīga no grāmatas pieejamības. Nav svarīgi, vai tā ir daiļliteratūra vai zinātniskā literatūra. Reiz vēlējos izlasīt visas grāmatas no kādas slavenas kriminālromānu sērijas. Un es ļoti vēlējos tās izlasīt tiešsaistē elektroniskās grāmatas formā, taču tās bija pieejamas tikai iespiestā veidā. Esot mājās, vieglāk lasīt iespiestās grāmatas, taču ceļojumos es ņemu līdzi elektroniskās grāmatas.

Kāda būs nākotnes bibliotēka un bibliotekāra profesija?

Uzskatu, ka mūsu profesija jau tagad ir mainījusies. Mūsu darbs nav saistīts tikai ar grāmatu iegādi un fizisku atrašanos bibliotēkā. Tā ir saistīta ar pilnīgi atšķirīgas bibliotēkas izveidi. Mums būs jāveic vairāk uzdevumu un mums būs nepieciešamas arvien vairāk īpašības.

Kā digitālo pārmaiņu process ir ietekmējis mūsdienu sabiedrību?

Manuprāt, cilvēki ir vairāk saistīti. Pat zinātnē. Un pastāv arvien vairāk iespēju iesaistīties. Un, iespējams, tieši tas ir ietekmējis autorus, ietekmējis izdevēju piedāvājumu. Agrāk izdevējiem bija lielāka vara, viņi nolēma, kāda veida informāciju publicēt. Tagad izdevējdarbības process ir kļuvis demokrātiskāks.

Raksturojiet, lūdzu, kā ir mainījušies cilvēku lasīšanas paradumi!

Manuprāt, lasīšana ir kļuvusi fragmentāra. Tā ir vairāk fokusēta uz to, ko cilvēks meklē. Cilvēki tiecas lasīt nelielas rindkopas. Līdz ar to grāmata netiek izlasīt no sākuma līdz beigām. Izņēmums ir daiļliteratūra. Esmu novērojusi, ka lietotājiem ir ļoti specifiskas intereses. Viņu izvēle atšķiras no tā, ko viņi vēlas lasīt vai ko vēlas uzzināt. Piemēram, viņi var pasūtīt vai lejupielādēt tikai 10 lapas no grāmatas, kuras viņiem šķiet noderīgas.

Kuri pakalpojumi būs visnozīmīgākie nākotnes bibliotēkā?

Ja raugāmies uz bibliotēku kā uz telpu, tad cilvēkiem būs nepieciešama vieta, kur tikties. Viņiem patīk apmeklēt bibliotēku. Tāpēc ir svarīgi piedāvāt piemērotu vidi darbam, vietu, kur satikt citus cilvēkus. Otra svarīga lieta ir parādīt cilvēkiem, kā viņi var izmantot informāciju – kā atlasīt labu informāciju no nenoderīgas, jo informācijas daudz, it sevišķi laikā kad mums ir pieejami sociālie mediji un visas līdzdarbošanās iespējas, kā rezultātā cilvēki dalās ar informāciju un raksta, tai skaitā nodarbojas ar publicēšanu pēc pieprasījuma (publishing on demand) un pašpublicēšanos (self-publishing). Mūsu uzdevums ir piegādāt vai piedāvāt piekļuvi labai un uzticamai informācijai. Kvalitatīvai informācijai.

Kurš, Jūsuprāt, ir vislabākais e-pakalpojumu un digitālo resursu mārketinga veids?

Labākie mārketinga risinājuma veidi ir interaktīvi – risinājumi, kas ietver pārlūkošanas iespējas, tai skaitā sociālos tīklus, kā arī tieša piekļuve saturam.

Pasaulē ir tik daudz lielisku bibliotēku. Kura no tām, Jūsuprāt, sniedz labākās prakses piemēru e-pakalpojumu un digitālo resursu jomā?

Manuprāt, ļoti labs piemērs ir Orhūsas pilsētas mediju telpa (Urban Mediaspace in Aarhus) Dānijā. Tā tika atklāta pavisam nesen – šogad vai pagājušogad. Jāsaka, ka Dānijā ir ļoti laba bibliotēku sistēma – viņi izmēģina daudz jaunu risinājumu: straumēšanas pakalpojumi, tiešsaistes elektroniskās grāmatas u.c.