Starptautiskas debates par atmiņu politiku
Deviņdesmito gadu straujās politiskās pārmaiņas Austrumeiropā daudziem reģiona iedzīvotājiem nāca kā pārsteigums.
Pēc ilga laika pēkšņi atkal par realitāti kļuvušas brīvības īstenošana ir un paliek izaicinājums jaunām demokrātiskām sabiedrībām, arī Latvijai. Viena no atslēgām ir atmiņas par 20. gadsimta vēsturi – ko darīt ar pašu traumām un cik gatavi esam pieņemt citu cilvēku traumatisko pieredzi? Vai ir iespējams dialogs ar citām atmiņu kopienām? Kā nojaukt “atmiņu mūrus”, lai veidotu kopīgu, demokrātisku un plurālistisku nākotni? Kā vēlamies īstenot savu brīvību?
Daudzi jautājumi par kopīgu nākotni Latvijā vēl aizvien ir bez atbildes, taču to noskaidrošanu sekmē aktīvas debates. Nepaliksim malā – diskutēsim, pierādīsim, apšaubīsim un palūkosimies, kā citas Eiropas sabiedrības tiek galā ar savu traumatisko pagātni. Kādus risinājumus redzam Latvijai?
Gētes institūts Rīgā sadarbībā ar akadēmiķiem un medijiem ielūdz uz kritiskām debatēm par vēstures politiku Eiropā. Mēs jautājam: vai, nepieņemot citu atmiņas, mēs šodien ignorējam mūsu kopīgo nākotni? Kā dažādām sabiedrības grupām pārvarēt savas traumas un veidot kopīgu nākotni?
Paneļdiskusijā savas idejas izklāstīs divi viesi:
Profesors Jērgs Hakmanis (Vācija/Polija, Ščecinas Universitāte):
„Atmiņu politika Austrumeiropas demokrātijās. Risks kopīgai nākotnei?“
Dr. sc. comm. Mārtiņš Kaprāns (Latvijas Universitāte):
„Atmiņām mainoties. Par vēstures politiku mūsdienu Latvijā“
Priecāsimies Jūs redzēt Gētes institūtā Rīgā!
Projektu “FuturLV. Pēc atmiņas – ceļi uz kopīgu nākotni” īsteno Gētes institūts un atbalsta Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija.
Atpakaļ
