Atskats un spilgtākie notikumi
Tavas atmiņas Latvijas nākotnei

06.12.: Diskusija “Trauma, atmiņa un nākotne”


20. gadsimtā cilvēki Latvijā, tāpat kā lielākajā daļā Eiropas, piedzīvoja atmodas un jaunas sākotnes laikus, kā arī karus, holokaustu, politiskas un humānas katastrofas, kas laupīja cilvēku dzīvības, izpostīja kultūras mantojumu, dzimtu vēsturi un dzīves pamatus. Atmiņai par šiem notikumiem un attieksmei pret šīm atmiņām Latvijā un Vācijā ir atšķirīga, bet ļoti būtiska nozīme.

Kā Latvijā, tā arī Vācijā atmiņas ir saistītas ne tikai ar pagātni, bet arī ar nākotni. Taču kuras atmiņas par 20. gadsimta notikumiem sabiedrību šķeļ, kuras – vieno? Ko panāks dažādo atmiņu dialogs? Vai pastāv atmiņu plaisas un paralēlas, noslēgtas atmiņu telpas? Vai ir nepareizas un nepieņemamas atmiņas un ko darīt, ja kādam citam ir citādākas atmiņas par Latviju un tās vēsturi? Kāda atmiņa nepieciešama nākotnei? Un kāda bija atcerēšanās un aizmiršanas loma atjaunotnes procesos Vācijā pēc kara un holokausta, kā arī pēc VDR sabrukuma?

Par šiem un citiem jautājumiem Gētes institūta Rīgā un Latvijas Nacionālās bibliotēkas rīkotajās debatēs diskutē viena no šobrīd Eiropā ietekmīgākajām atmiņas kultūras un atmiņas politikas teorētiķēm, profesore Aleida Asmane (Konstances Universitāte), politiķis un publicists Dainis Īvāns un komunikācijas zinātņu doktore Olga Procevska.

Diskusijas moderatori: Dr. Gustavs Strenga, Dr. Deniss Hanovs

Valoda: latviešu
Ilgums: 1:53:04 min.

06.12.: Intervija ar profesori Aleidu Asmani Radio Baltkom raidījumā “Kultprosvet”


Kā dažādas atmiņas apvienot vienā nacionālā naratīvā? Kā pārvarēt traumatizētas un sašķeltas sabiedrības nošķirtās atmiņu telpas? Cik daudz pagātnes nepieciešams nākotnei? Tie ir jautājumi, par kuriem diskutē ietekmīgākā atmiņas kultūras teorētiķe Eiropā Aleida Asmane un Deniss Hanovs.

Pēc Berlīnes mūra krišanas Vācija no jauna sastapās ar atmiņas problēmu – kā kopīgā nacionālā naratīvā savienot rietumvācu naratīvu par nacionālsociālisma diktatūru un holokaustu un naratīvu par VDR diktatūru? Risinājuma pamatā ir atziņa, ka nacionālie naratīvi spēj kļūt kompleksāki, ka tie spēj paplašināties, atmiņām citai citu neizdzēšot un neizslēdzot.

Šis paplašināšanās process turpinās arī šodien, jo Vācija ir kļuvusi par ieceļotāju sabiedrību, un nacionālajā naratīvā ir jāiekļauj arī ieceļotāju stāsti, jo tas stiprina sabiedrības grupu piederības izjūtu.

Lielu iespēju šīs problēmas atrisināšanā Aleida Asmane kā Vācijā, tā Latvijā saskata otrajā un trešajā ieceļotāju paaudzē. Jaunie cilvēki, kas ir integrējušies, kam ir dubulta identitāte un dubulta lojalitāte, var veidot tiltus, kas politiskajā līmenī dažkārt vispār nav iespējami.

Lai pārvarētu šķelšanos, ir svarīgi koncentrēties uz kopību, uz kopīgām interesēm. Lai būtu nākotne, uz kuru doties kopā, ir jācenšas pārvarēt pagātni, kas fokusēta tikai uz vēsturisku vardarbības pieredzi.

Valoda: krievu, vācu
Ilgums: 39:57 min.

04.11.: Teātra pirmizrāde “Taņas dzimšanas diena”

Teātra pirmizrāde "Taņas dzimšanas diena"  Teātra pirmizrāde "Taņas dzimšanas diena" | Foto: Goethe-Institut Riga/Kaspars Garda Visi sēž pie balti klāta, ziediem rotāta svētku galda. Uz galda ēdiens un vīns. Deg sveces. Tiek runāts par dažādām lietām – pirmo skūpstu, Otro pasaules karu, par deportācijām, ģimenes noslēpumiem un naturalizāciju. Vai tie ir kādi ģimenes svētki? Nē, savu pirmizrādi piedzīvo izrāde “Taņas dzimšanas diena”. Un skatītāji piedalās visā notiekošajā – arī pa daļai dedzīgajās diskusijās.

Iestudējuma pamatā Latvijas iedzīvotāju iesūtītas atmiņas, pārdomas un refleksijas par 20. gadsimta vēstures notikumiem. Projekta “Tavas atmiņas Latvijas nākotnei” ietvaros Gētes institūts Rīgā un Ģertrūdes ielas teātris kopā ar pērējiem projekta partneriem apkopoja vairāk nekā 90 atmiņu stāstus, dokumentālus materiālus, fotogrāfijas, video un audioierakstus. Uzveduma radošā komanda šos iesūtītos materiālus pārvērta ceļojumā pa personiskajām un kolektīvajā atmiņas telpām. Taču sarunas nav tikai par notikumiem pagātnē, tās visas skar arī sabiedrību, kādā dzīvojam šodien un to, kāda būs tās nākotne.

Šajā izrādē publika var piedalīties pat tās norises laikā. Izrādes režisors Mārtiņš Eihe stāsta: “Izrāžu laikā mēs ļaujam savus izstāstīt arī skatītājiem. Līdz ar to katra izrāde veidojas savādāka, ir neparedzama.”

Nepaspējāt uz pirmizrādi? “Taņas dzimšanas diena” Ģertrūdes ielas teātrī būs piedzīvojama arī 2017. gadā.

Izrādes radošā komanda:

Režija: Mārtiņš Eihe; telpa un kostīmi: Ieva Kauliņa; dramaturģija: Laila Burāne; piedalās: Artūrs Čukurs, Mārtiņš Eihe, Jānis Kronis, Jana Ļisova; izrādes projekta vadītāja: Maija Pavlova; idejas autors: Deniss Hanovs

Producents: Ģertrūdes ielas teātris sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā

20.10.: Saruna “Brīvība padomju un mūsdienu Latvijā”


Kāda ir atšķirība starp starp brīvu un nebrīvu valsti, starp brīvu un nebrīvu cilvēku? Vai padomju laikā visi bija nebrīvi? Vai šodien visi esam brīvi? Saruna ar Daini Īvānu un Arti Sveci Žaņa Lipkes memoriālā.

1986. gada oktobrī Dainis Īvāns ar domubiedriem laikrakstā “Literatūra un māksla” nopublicēja rakstu “Par Daugavas likteni domājot”, ko mēdz dēvēt par Atmodas sākuma publikāciju. Daugavas aizstāvības iniciatīva iekustināja plašas iedzīvotāju masas, kas pārauga Atmodas kustībā. Par spīti totalitārismam, brīvības ideja nebija zudusi, un Latvija atjaunoja savu neatkarību.

Tagad, dzīvojot brīvā Latvijā, nereti nākas dzirdēt, ka savu brīvību esam atdevuši Eiropas Savienībai, amerikāņiem. Taču Dainis Īvāns uzsver, ka jau Atmodas sākumā brīvība nebija iedomājama bez atgriešanās dzimtajā Eiropā. Šodien izskan arī viedokļi, ka brīvība mums nemaz nav vajadzīga, bez tās būs labāk. Tādēļ katrai paaudzei sev jāuzdod jautājums: Vai mēs gribam būt brīvi? Vai mēs gribam cīnīties par šo brīvību? Un vai gribam dzīvot brīvā Latvijā? – un šī brīvība jāapliecina no jauna. Jo brīvība nav pašsaprotama. Ar ko atšķiras brīvs cilvēks no nebrīva? “Brīvs cilvēks pats var izdomāt, ko darīt: vai staigāt kurpēs, vai pastalās; vai dzīvot Latvijā, vai laisties projām; vai aizsargāt Latviju, vai padoties ienaidniekam. Nebrīvs cilvēks nekad to nevarēs,” tā Dainis Īvāns.

 

Artis Svece pārstāv paaudzi, kas padomju laikus piedzīvojusi 70. un 80. gados. Viņš uzsver, ka pastāv liela atšķirība starp Padomju Savienību 40. gados un 80. gados. Tas arī ietekmējis cilvēku pieredzi un līdz ar to arī viņu attieksmi pret šo laiku. Runājot par brīvību, viņam kā filosofam interesants ir jautājums: kādā ziņā mēs šobrīd esam brīvāki nekā padomju laikā? Viņaprāt, viena no atšķirībām ir tā, ka Padomju Savienībā bija skaidrs, kas ir pareiza dzīve un kā jādzīvo, savukārt liberālā demokrātijā, pie kurām pieder arī Latvija, katram pašam ir tiesības izvēlēties, kā dzīvot un kādus lēmumus pieņemt.

 Atšķirība starp brīvību un nebrīvību mūsdienu demokrātiskajā Latvijā un Padomju Latvijā, pēc Arta Sveces domām, ir fundamentālā sabiedrības struktūra, kas vai nu pieļauj, vai nepieļauj atšķirīgus viedokļus, eksperimentus, pretestību un dažādību. Taču, pēc viņa teiktā, arī šie daži aspekti nav galīgā atbilde uz jautājumu par brīvību un nebrīvību toreiz un tagad. Fundamentālais jautājums paliek: “Kādā ziņā mēs šobrīd esam brīvi un kādā ziņā mēs šobrīd esam nebrīvi? Būtu naivi domāt, ka Padomju Savienībā cilvēki bija nebrīvi – punkts. Un būtu naivi domāt, ka mūsdienu sabiedrībā cilvēki ir brīvi – punkts. Ir sarežģīti.”

Video valoda: latviešu
Ilgums: 62:28 min.

15.09.: Saruna "Kā radīt brīvības telpu?"

Lielu interesi bija raisījusi slavenās arhitektes Zaigas Gailes viesošanās Žaņa Lipkes memoriālā sarunu cikla “Tavas atmiņas Latvijas nākotnei” otrajā sarunā. Viņas stāstītajā ar interesi klausījās aptuveni pusotrs simts apmeklētāju – pat stāvot kājās un sēžot uz grīdas.
 
Sarunas tēma bija vienkāršais un tajā pašā laikā sarežģītais jautājums “Kā radīt brīvības telpu?“. Arhitekte Zaiga Gaile stāstīja par savu radošo mūžu, vienlaikus ieskicējot strāvojumus un norises 20. gadsimta 70. un 80. gadu Rīgas un Latvijas sabiedriskajā un kultūras dzīvē. Runājot par brīvību, viņa norādīja, ka tā ir dinamiska, nepastāvīga un riskanta telpa, kurā indivīds var būt brīvs, jo brīvība ir gribas akts. Un ļoti svarīgi ir saglabāt un aizstāvēt cilvēku spēju un nepieciešamību būt brīviem.
Zaiga Gaile minēja, ka, domājot par radoša cilvēka brīvību padomju laikā, nonākusi pie sev pašai pārsteidzošas atziņas: “Cilvēka radošumu neietekmē ne režīmi, ne apspiestība, pat ne lēģeri, pat ne cietums.”

Video valoda: latviešu
Ilgums: 62:32 min.

17.08.: Atmiņu lāde ir atvērta!

Režisors Mārtiņš Eihe Režisors Mārtiņš Eihe | © Goethe-Institut Riga; Foto: Elmārs Sedols Esam saņēmuši vairāk nekā 90 atmiņu. Šie pa daļai ļoti personiskie stāsti kalpos par pamatu jaunam Ģertrūdes ielas teātra iestudējumam.

Plašajā, lofta dzīvoklim līdzīgajā Ģertrūdes ielas teātra vēstures patinas klātajā mājvietā bija klāts garš galds – atsaucot atmiņā kaut ko starp kafijas dzeršanu pie vecmāmiņas, pusdienas vasarnīcā un 20. gadsimta sākuma dinejas galdu. Šādā noskaņā tika atvērta “atmiņu lāde”, kurā cilvēki no visas Latvijas bija iesūtījuši vairāk nekā 90 stāstus projektam “Tavas atmiņas Latvijas nākotnei”. Šie pa daļai ļoti personiskie stāsti kalpos par pamatu jaunam Ģertrūdes ielas teātra iestudējumam.
 
Notikumā piedalījās teātra radošā komanda, projekta partneri, kā arī atmiņu stāstu iesūtītāji un ieinteresēti viesi. Pie vīna glāzes un uzkodām ātri vien tika atvērtas arī “personiskās atmiņu lādes”, no kurām ar saviem stāstiem dalījās daudzi no klātesošajiem. Tika atklātas dramatiskas un arī jautras Latvijas vēstures lappuses. Turklāt šie stāsti atklāj dažādu Latvijas etnisko grupu atmiņas – un tā arī ir šī projekta esence. Neatkarība, vācu un padomju okupācijas šausmas, karš un bēgļu gaitas – telpu pildīja nevis akadēmisks vēstures redzējums, bet gan pavisam ikdienišķas ainas, un klātesošie paši kļuva par aktieriem, kas atdzīvināja pagātni.
 
Ātri bija skaidrs, ka atmiņas un attiecības ar tām skar ne tikai paša personu un ģimeni, bet ka atmiņas var būt arī atbrīvojošas, kas ļauj skatīties nākotnē un veidot to. Okupācijas muzeja biedrības priekšsēdis Valters Nollendorfs, kurš pats Otrā pasaules kara laikā piedzīvojis bēgļa gaitas, uzsvēra, ka traumatisku pieredzi pārdzīvojušie no tās var atbrīvoties tikai tad, ja var atklāti par to runāt ar citiem. Runāšana un dalīšanās ar paša pieredzēto, citu atmiņu respektēšana ir līdzeklis, lai atbrīvotos no individuālajām un kolektīvajām bailēm, un pamats starpnacionālam dialogam.
 
Mēs joprojām saņemam aculiecinieku un dažādu paaudžu atmiņu stāstus! Arvien vairāk jauniešu izrāda interesi par projektu.
 
Teātra radošā komanda iepazīstināja ar savu ieceri darbam ar iesūtīto materiālu un iespējamo izrādes formu. Novēlam režisoram un aktieriem iedvesmas pilnu un sekmīgu radošo procesu! Un sirsnīgi ielūdzam Jūs uz pirmizrādi 4. novembrī!
 
 

04.07.: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis Žaņa Lipkes memoriālā

04.07.: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis Žaņa Lipkes memoriālā. No kreisās: Viktors Jansons (scenogrāfs), Deniss Hanovs (kulturologs), Arne Šneiders (Goethe-Institut Riga), Māris Gailis (Žanņa Lipkes memoriāls), Valsts prezidents Raimonds Vējonis. 04.07.: Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis Žaņa Lipkes memoriālā. No kreisās: Viktors Jansons (scenogrāfs), Deniss Hanovs (kulturologs), Arne Šneiders (Goethe-Institut Riga), Māris Gailis (Žanņa Lipkes memoriāls), Valsts prezidents Raimonds Vējonis. | © Žaņa Lipkes memoriāls Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis apmeklēja Žaņa Lipkes memoriālu.

Sarunā ar prezidentu Mārim Gailim (Žaņa Lipkes memoriāls), kulturologam Denisam Hanovam un Arnem Šneideram (Goethe-Institut Riga) bija iespēja iepazīstināt Vējoņa kungu ar projektu „Tavas atmiņas Latvijas nākotnei“. Gētes institūta direktors rezumēja projekta galveno ideju un akcentēja atmiņu dialoga nozīmi. Deniss Hanovs uzsvēra jauniešu lomu projektā un tā multimediālo raksturu. Projekta partneri ielūdza prezidentu uz teātra iestudējuma pirmizrādi oktobrī.

16.06.: Saruna „Vai dzeja ir bīstama?“


Žaņa Lipkes memoriāla mājīgajās telpās, klātesot plašam interesentu lokam, notika pirmā saruna ciklā „Atmiņas par nākotnes brīvību“, kuras viesi bija dzejnieks un tulkotājs Uldis Bērziņš un rakstnieks Jānis Elsbergs. Vakara viesi dalījās atmiņās par savu radošo pieredzi dažādos politiskajos apstākļos, pārdomās par dzejnieka iekšējo brīvību un atbildību, ko brīvība uzliek.

Publika iesaistījās spraigā diskusijā ar autoriem par dzejas lomu toreiz un tagad, par cenzūru, par nodevējiem starp savējiem, par drosmi būt brīvam nebrīves laikā.

Brīvības duālo dabu savā eseja spilgti raksturoja Uldis Bērziņš: „Ķīpsalas smilšu dārzos, Lipkes paviljona čīkstīgos dēļos, kur brīvs vīrs reiz brīvi izvēlējās likt dzīvību uz spēles un kalpot tam, ko jau senie gudrie saukuši par  仁 rén - cilvēks/2, Cilvēks/Cilvēks, ko viņi saukuši par cilvēcību, par jēgu būt cilvēkam, jā, cylkam byut, to nojēgu, ar kuŗu visi dzīvojam, kuriuo visi gyvename, millega me kõik elame, gan labie, gan ļaunie. Ķīpsalas smilšu dārzos. Būt brīvam - spēt nebēgt liktens, tak i nepadoties tam. Kurš te ir uz brīvām kājām, - tas, kurš gatavs iet bojā, vai tas, kurš prot izbēgt nežēlīgā liktens? Te nu ieraugām brīvības jēdziena pretrunīgo dabu.“
 
Video valoda: latviešu
Ilgums: 65:49 min.

09.06.: Sižets Latvijas Radio raidījumā Kultūras Rondo

"Atmiņu lāde" gaida atmiņas par 20. gadsimtu Latvijā

 

Sižets Latvijas Radio raidījumā Kultūras Rondo, 09.06.2016.

Kultūras Rondo iepazīstina ar projektu, kura laikā iecerēts dokumentēt Latvijas cilvēku atmiņas par 20. gadsimtu un ievietot tās vienotā „Atmiņu lādē”.

Atmiņu lādi atradīsit Ģertrūdes ielas teātrī, Žaņa Lipkes memoriālā vai Gētes institūtā Rīgā. Atmiņas var nodot arī elektroniski Gētes institūta vietnē. Visi, bet īpaši jauni cilvēki, ir aicināti sūtīt viedtālruņa ierakstus, filmas, mūziku, piezīmes, attēlus, esejas, pārdomas un fotogrāfijas.
Gētes Institūts Rīgā un sadarbības partneri  aicina ikvienu dalīties savā un savas ģimenes pieredzē - projektā "Tavas Atmiņas Latvijas nākotnei".
 
Sižeta valoda: latviešu
Ilgums: 10:27 min.

 

08.06.: Sižets Latvijas Radio

Sāk īstenot projektu “Tavas atmiņas Latvijas nākotnei”

 

Sižets Latvijas Radio, 08.06.2016.

Baiba Kušķe stāsta par projektu, kura ideja ir apkopot Latvijas cilvēku atmiņas par 20.gadsimtu, lai atklātu šī laika posma vēsturi pēc iespējas objektīvākā gaismā.

Atmiņas par 20.gadsimtu, īpaši padomju laiku, daudzos cilvēkos vēl ir ļoti dzīvas, un nav noslēpums, ka ir notikumi, kas dažādās sabiedrības grupās tiek interpretēti pat radikāli pretēji. Bieži vien tas raisa konfliktus un asu šķelšanos, kas nebūt nav laba augsne produktīvai nākotnei.
Atraisīt šo mezglu var, tikai apkopojot un izdiskutējot visus viedokļus, nedalot tos pareizajos un nepareizajos, un tādējādi veidojot kopīgu saprašanās telpu - tā uzskata projekta „Tavas atmiņas Latvijas nākotnei” veidotāji.
 
Sižeta valoda: latviešu
Ilgums: 4:12 min.
 

07.06.: Sižets LTV 7 ziņu raidījumā Segodnya Vecherom

Atmiņu lādes



Segodnya Vecherom vēsta par multimediālu teātra izrādi, ko iestudēs Ģertrūdes ielas teātris, izmantojot esejas un atmiņu stāstus, ko rakstījuši skolēni un studenti.

Tās ir viņu vecmāmiņu un vectētiņu atmiņas par 20. gadsimtu. Tādējādi idejas autori vēlas parādīt Latvijas vēsturi ar visdažādāko ļaužu acīm. Atmiņu stāstus iespējams atstāt “atmiņu lādēs” – gan virtuālās, gan reālās.
 
Sižeta valoda: krievu
Ilgums: 2:37 min.
 

07.06.: Diskusija preses brokastīs Gētes institūtā

Preses brokastīs bija pulcējušies vairāk nekā 20 žurnālisti un projekta partneri, lai diskutētu par projektu „Tavas atmiņas Latvijas nākotnei“. Ātri vien bija skaidrs – projekta tēma ir aktuāla un svarīga.

No kreisās: Līga Raituma (Goethe-Institut Riga), Arne Šneiders (Goethe-Institut Riga), Maija Pavlova (Ģertrūdes ielas teātris), Gustavs Strenga  (Latvijas Nacionālā bibliotēka), Lolita Tomsone (Žaņa Lipkes memoriāls), Māris Gailis (Žaņa Lipkes memoriāls) No kreisās: Līga Raituma (Goethe-Institut Riga), Arne Šneiders (Goethe-Institut Riga), Maija Pavlova (Ģertrūdes ielas teātris), Gustavs Strenga (Latvijas Nacionālā bibliotēka), Lolita Tomsone (Žaņa Lipkes memoriāls), Māris Gailis (Žaņa Lipkes memoriāls) | © Goethe-Institut Riga / Z. Murovska Par projektu no partneru puses informēja Māris Gailis un Lolita Tomsone (Žaņa Lipkes memoriāls), Maija Pavlova un Ieva Kauliņa (Ģertrūdes ielas teātris), Deniss Hanovs (kulturologs), Gustavs Strenga (Latvijas Nacionālā bibliotēka) un Arne Šneiders (Gētes institūts Rīgā). Tika uzsvērts, ka diskusija par dažādajām atmiņām par 20. gadsimta notikumiem attiecas ne tikai uz pagātni, bet kalpo arī kā būtisks pamats identitātes apjēgšanai un kopīgas nākotnes veidošanai. Ir svarīgi radīt atvērtu telpu produktīvām diskusijām, kurā tiek pausti un uzklausīti dažādi viedokļi.

Jo īpaši māksla, arī teātris, spēj reflektēt par būtiskiem jautājumiem, izgaismot iestrēgušas diskusijas un piešķirt tām jaunu pavērsienu. Pasākuma viesi uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir, lai projektā piedalītos ne tikai jauni cilvēki, bet savās atmiņās un pārdomās varētu dalīties visu paaudžu Latvijas iedzīvotāji. Students Pāvels Terentjevs pastāstīja, kas viņu motivēja ar savu atmiņu stāstu piedalīties jaunā Ģertrūdes ielas teātra uzveduma veidošanā.

16.05.: Sižets Radio Baltkom

Gētes institūta Rīgā direktors Arne Šneiders raidījumā „Kultprosvet“



Deniss Hanovs sarunā ar Arni Šneideru diskutē par  projektu „Tavas atmiņas Latvijas nākotnei“, kas paver iespēju meklēt un atrast kopīgas atmiņas, lai uz to pamata veidotu Latvijas nākotni.

Gētes institūta Rīgā direktors stāsta, ka atmiņas kultūra Vācija ir ļoti būtiska, un pauž viedokli, ka atmiņas nav kaut kas pagātnē esošs, bet ienāk arī mūsu tagadnē. Pat vēl vairāk – tas, kā mēs atceramies un kā mēs sarunājamies ar tiem, kam ir citādas atmiņas, būtiski ietekmē mūsu nākotni. Gētes institūts kā vācu kultūras institūcija vienmēr meklē sarunas partnerus valstīs, kurās tas darbojas, un pievēršas tematiem, kas interesē abas puses. Tādēļ tas ir iesaistījies arī šajā atmiņu projektā un aicina visus interesentus piedalīties, iesūtot savus atmiņu stāstus.
 
Sižeta valoda: krievu, vācu
Ilgums: 42:08 min.