Raksti Tavas atmiņas Latvijas nākotnei Foto (Ausschnitt): © Maret Hosemann, flickr.com, CC BY 2.0 Kolektīvās atmiņas Latvijā Piedot un piedalīties Diskusijas par atmiņu saturu Latvijā lielākoties tiek veidotas etnisko kopienu ietvaros, kuriem politikas valodā nereti tiek piešķirtas etniski monolītu atmiņas kopienu īpašības. Foto (fragments): Jussi Puikkonen/KNAWKNAW Koninklijke Nederlandse Akademie van Wetenschappen; CC BY 2.0, via Wikimedia Commons Atmiņa Vācijā Ko tas nozīmē – atcerēties? Saruna ar Aleidu Asmani Kulturoloģe un literatūrzinātniece Aleida Asmane skaidro jēdzienus “atcerēšanās” un “atmiņa”. © Goethe-Institut Riga Aleidas Asmanes grāmata Jaunā nepatika pret atmiņas kultūru Pasaulē vācu atmiņas kultūra tiek uzskatīta par veiksmes stāstu un piemēru. Tomēr Vācijā tā arvien biežāk raisa nepatiku un īgnumu. Aleida Asmane pauž nostāju par šīm diskusijām. Atmiņa NO KOLEKTĪVĀS PIE KULTŪRAS ATMIŅAS Kad nomirst laikmeta liecinieki, memoriāli un vēsturiskas gadskārtas kļūst par atmiņas kultūras forumiem. Vācijā publiskā atmiņa par nacionālsociālisma laiku drīzāk kļuvusi vēl intensīvāka. © Goethe-Institut Riga / L. Urme Atcere Latvijā Nesamierināmi pagātnes stāsti Otrais pasaules karš šobrīd ir Latvijas sociālās atmiņas svarīgākais mezglpunkts, kurā cieši sasējušies nesamierināmi pagātnes stāsti. Foto (fragments): © Bundesarchiv Kara traumas Mantotās atmiņas Otrā pasaules kara pēdas līdz pat mūsdienām saglabājušās daudzās ģimenēs, līdz pat otrajai un trešajai paaudzei. Žurnāliste Sabīne Bode “kara paaudzes mazbērnu” nedrošību skaidro ar psiholoģiski nepārstrādāto vecāku un vecvecāku pieredzi. Foto: Ansis Starks © Žaņa Lipkes memoriāls Memoriālie muzeji Latvijā Piemiņas glabātāji Nedaudzie muzeji un memoriāli Latvijā, kas saistīti ar holokausta piemiņu, katrs veidojies kā diskusija ar sabiedrības priekšstatiem un stereotipiem par ebrejiem un šīs tautas iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā. Foto (fragments): Pino, flickr.com, CC BY-SA 2.0 Postsociālisma valstu memoriālie muzeji Šķietami paradoksāla uzdevuma priekšā Līdz ar 1989. gada notikumiem postsociālisma valstīs Eiropā tika ierīkoti daudzi memoriālie muzeji. Aplūkojot desmit valsts finansētus muzejus, Ljiljana Radoniča pēta, kā tiek atspoguļots Otrais pasaules karš. © Goethe-Institut Riga / Z. Murovska Holokausta piemiņa Latvijā Noziegumiem nav attaisnojuma Nosacīti holokausta piemiņai Latvijā ir divi līmeņi: ārējais - reprezentablais un iekšējais - problemātiskais. 135. lpp. (fragments) © Reinhard Kleist Carlsen Verlag, Hamburg 2013 Holokausts komiksā Nezināma vēstures lappuse Autors un komiksu mākslinieks Reinhards Kleists intervijā stāsta par savu grafisko romānu, holokausta iztirzāšanu un jauniešu interesi. Foto (fragments) © Acabus Verlag GmbH Simulēts reālais laiks „Atcerēšanās ir vairāk nekā nostalģija“ Jau desmit gadus vācu izcelsmes zviedru autors Torkels S Vehters rekonstruē savas vācu-ebreju ģimenes vēsturi Otrā pasaules kara laikā. Tagad “32 pastkartes” iznākušas arī grāmatas formātā. Foto (fragments): © Bundesarchiv Koloniālisma izvērtējums Vēsture nepāriet Vācijas koloniālā pagātne līdz pat šai dienai nes līdzi lielu atbildību. Tas izpaužas debatēs par etnoloģijas muzeju kolekcijām, ielu nosaukumu maiņu – un lielajā jautājumā par oficiālo attieksmi pret vainu. Foto: Kaspars Garda © Goethe-Institut Riga Teātris „Katra izrāde būs citādāka – un neparedzama“ Ģertrūdes ielas teātris sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā iestudējis izrādi, kuras pamatā ir vairāk nekā deviņdesmit – pa daļai ļoti personīgi – atmiņu stāsti par 20. gadsimtu, ko iesūtījuši Latvijas iedzīvotāji. Taču, kā…. Foto: Kaspars Garda © Goethe-Institut Riga Recenzija Divas stundas normalitātes Mārtiņa Eihes izrāde piedāvā vietu, kur vienas sabiedrības locekļi cits citu neuzskata par ienaidniekiem. Teātra kritiķes Zanes Radzobes recenzija iestudējumam “Taņas dzimšanas diena”.
