Jūle Pfeifere-Špīkermane iesaka
Rodrigo Rupeklis un Knēvelis, viņa palīgs

Mihaels Ende pirms nāves sarakstīja šī stāsta pirmās trīs nodaļas, Vīlandam Freindam izdevās meistardarbs – fragmentu konģeniāli pabeigt: Knēvelis, leļļu teātra aktieru ģimenes atvase, jūt aicinājumu darīt ko citu, nevis turpināt vecāku nodarbošanos, jo vairāk tādēļ, ka Diku paps ar mammu paši nav pārāk sajūsmināti par savu nodarbi. Knēvelis grib doties īstos piedzīvojumos, tādēļ kādā vētrainā negaisa naktī pošas ceļā, lai, šķērsojot Baiļu mežu, nonāktu pie bailes iedvesošā bruņinieka – laupītāja Rodrigo Rupekļa, jo uzdomājis pieteikties darbā par viņa palīgu. Savukārt Rodrigo, kurš savas mērķtiecīgi izplatītās imidža kampaņas rezultātā bailes gan iedveš, patiesībā grib dzīvot netraucēti, audzēt kaktusus un lai pēc iespējas neviens viņam neuzbruktu. Jaunais Knēvelis, būdams bezbailīgs pēc dabas, tik ļoti uzbāžas Rodrigo, ka tam jāsāk baidīties, ka tiks atmaskots. Tā nu viņš aizsūta Knēveli pildīt pārbaudījumu, tā izraisot veselu notikumu un piedzīvojumu virkni.
 
Vīlandam Freindam izdodas izcila lasītāju, proti, klausītāju iesaiste šajā pasakainajā piedzīvojumu stāstā. Runa ir par bailēm un to pārvarēšanu, par labajiem un sliktajiem, viņu autentiskumu un lomu kā leļļu teātra izrādē, tā reālajā dzīvē. Un tas ir viens no stāsta vēstījumiem: nevienam nevajag ļaut, lai citi nosaka viņa lomu (dzīvē). Tāpēc Regīna Kēna stāsta varoņus zīmējusi niansēti, intensīvās krāsās un asprātīgi, ar to viņa stāstam piešķir papildinošus noskaņas atainojumus, turklāt gluži burtiskā nozīmē. Papagailis Sokrāts, kurš visu laiku cenšas paredzēt stāsta attīstību, lai svarīgos brīžos varētu iejaukties, filozofē kopā ar Rodrigo: “Viņaprāt, marionetes vienmēr kaut ko nozīmē, tāpat kā stāsti, pat ja nav zināms, ko tieši.” Sirsnīgi iesakām uzzināt ko vairāk par šo stāstu!
Izdevniecība Thienemann-Esslinger Verlag