Vācijā un Latvijā cilvēkiem ir īpašas attiecības ar mežu: tam piemīt simbolisks, garīgs, pasakains starojums, un nav tā, ka to apspēlē vienīgi romantiskajā dzejā, mākslā vai mūzikā. Latvijā sēņu un ogu lasīšanas laiks ir kalendāra neatņemama sastāvdaļa. Mežs ir arī neskaitāmu leģendu un mītu kulta vieta un galvenais varonis. Vēsturiski mežs spēlēja nozīmīgu lomu latviešu pretošanās ceļā, kad tā dēvētie “meža brāļi” cīnījās pret padomju okupāciju no 1944. līdz 1957. gadam.
Mežs bija un ir arī noteicošais rādītājs vides un ilgtspējības izpētē. “Mežu izmiršana” bija galvenā vides tēma 80. un 90. gados Vācijā un Eiropā. Pašreizējās klimata debatēs priekšplānā izvirzījusies meža kā oglekļa piesaistītāja loma. Katru gadu Vācijas meži absorbē 62 miljonus tonnu CO2. Savukārt sausie periodi 2018. un 2019. gadā tikai Vācijā vien iznīcināja 250 000 hektārus meža platību (Zārlandes teritorijas izmērā). Tas ietekmē ne tikai mežu kā “klimata sargātāju”, bet arī kā ekonomisku faktoru. Vācijā apmēram 1 miljons cilvēku strādā mežniecībā un mežsaimniecībā, kuru gada apgrozījums ir 180 miljardi eiro. Latvijā mežu uzskata par Latvijas naftu. Gandrīz 53 procentus Latvijas teritorijas klāj meži, apmēram 28 procentiem ir noteikts aizsargājams statuss. 5 procentus no iekšzemes kopprodukta veido mežsaimniecības, kokapstrādes un mēbeļu ražošanas nozare. Tādējādi skatījums uz mežu tiešā veidā izgaismo ļoti aktuālo sadursmi starp resursu saglabāšanu un resursu patēriņu.
Projektā WORLD WILD WALD (Pasaules savvaļas mežs) mežs kļūst par galvenās lomas tēlotāju ar visām tā dažādajām izpausmēm. Tas sevi parāda kā iedvesmas avots kultūrai, un vienlaikus arī kā sarežģīta ekoloģiskā sistēma. Dažādos notikumos, tekstos un formātos tas vienmēr ir vienojošais elements starp mākslu, zinātni, mūziku, video un literatūru, starp digitālo un dabisko pasauli. Mērķis ir atklāt mežu pilnīgi jaunā veidā.
