Mākslīgais intelekts

Jauni eiropieši un mākslīgā intelekta tiešsaistes aptauja “Mēs un MI”
Tiešsaistes aptauja “Mēs un MI”

Kādas ir Eiropas jauniešu bažas un cerības attiecībā uz mākslīgo intelektu (MI)? Tas mēģināts noskaidrot pētījumā "Mēs un MI". Emīlija Gagrčina, viena no autorēm, intervijā stāsta par prognozējamiem un pārsteidzošiem rezultātiem. 

Demokrātija digitālajā telpā
"Esi uzmanīgs ar to, ko tu radi!"

Cilvēktiesību juriste un autore Morīna Veba (Maureen Webb) skaidro, kā tehniskie risinājumi var saasināt diskrimināciju un kā hakeri ir apņēmušies digitālajā telpā saglabāt demokrātiskās pamattiesības. 

MI un žurnālistika
Fakti, nepatiesi ziņojumi, skaitļi

Plašsaziņas līdzekļi cīnās par sabiedrības uzmanību un uzticību. Tiem nākas samazināt darbavietu skaitu un izmaksas, un tie arvien vairāk izmanto mākslīgo intelektu (MI). MI tiek izmantots, lai iegūtu informāciju, rakstītu rakstus un identificētu tendences. Bet vai tā izmantošana uzlabos žurnālistiku? 

MI izstrāde
Autsaidera ceļš

Eiropa atpaliek mākslīgā intelekta (MI) attīstībā – šim trūkumam tagad jākļūst par priekšrocību.
 

Mākslīgais intelekts Latvijā
Ar neironu tīkliem tulko valodas un šķiro zivis

Latvijā mākslīgo intelektu (MI) pēta un attīsta  gan pētniecības institūtos, gan biznesa vajadzībām, attīstot pielietojumus industriālo procesu vadībā zivsaimniecībā  kā arī valodu automatizētas tulkošanas un apstrādes jomā.

Datu aizsardzība
Sabiedrība ir kaut kas vairāk nekā indivīdu summa

Facebook, Siri vai Alexa – visur, kur izmanto mākslīgā intelekta tehnoloģijas, sabiedrība bieži sūdzas par privātuma aizsardzības trūkumu. Taču inteliģentajām sistēmām interese par personiskajiem datiem ir ļoti niecīga, salīdzinot ar vispārinātajiem un standartizētajiem dzīves kontekstiem, kurus tās automatizē. 

Pārtikas produktu izšķērdēšana
MI pasargā ēdienu no nonākšanas atkritumu tvertnē

Vācijai līdz 2030. gadam ir uz pusi jāsamazina pārtikas atkritumu daudzums. Fraunhoferas Liešanas kompozītmateriālu un apstrādes tehnoloģiju institūts IGCV pēta mākslīgā intelekta metodes, kas mūs varētu pietuvināt šim mērķim. 

Ētika un tiesības
„Mums jānosaka pašiem savi Eiropas standarti“

Vai mums ir vajadzīgi likumi un ētikas standarti mākslīgā intelekta (MI) attīstībai? Birmingemas Universitātes tiesību, ētikas un datorzinātņu profesore Kārena Jena (Karen Yeung) skaidro, kāpēc ir steidzami jāregulē tehnoloģiju attīstība.

Mākslīgais intelekts un Covid-19
„MI nav brīnumlīdzeklis“

Kāda vieta atvēlēta mākslīgajam intelektam veselības sektorā, kurā tik svarīga ir komunikācija starp cilvēkiem? Zinātnieks Rahuls Panikers (Rahul Panicker) norāda uz problēmām, kas saistītas ar MI – un uz to, ka pandēmijas laikā tas mums tomēr var palīdzēt. 

Humanoīdie roboti
„Tengai visus vērtē vienādi“

Kā lai panāk pilnīgi objektīvu pieeju kandidātiem darba intervijās? Ar robotu palīdzību – apgalvo programmatūras izstrādātāja Vanja Tufvessone (Vanja Tufvesson). Viņa nodibināja NVO Pink Programming, kas organizē programmēšanas nometnes personām, kas identificējas kā sievietes un kā nebināras personas. Viņa ir arī līdzizstrādātāja pasaulē pirmajam objektīvajam robotam. 

Mākslīgais intelekts
Tas, kas uzņemas atbildību

Vai mākslīgai intelekts reiz valdīs pār cilvēci? – Par nepārvaramām atšķirībām starp cilvēkiem un mašīnām. Pētera Glāzera eseja.

Intervija ar programmētāju un mākslinieci
Rezidējošie roboti – pavisam personīgi

Projektā „Rezidējošie roboti“ roboti GAIA un NaoMI apceļoja Eiropu, lai katrā no uzturēšanās vietām apgūtu jaunas prasmes. Rīgā NaoMI Jurģa Petera un Laimas Graždanovičas vadībā projektā “Kontakt/Ligzda” mācījās kontrolēti izperēt putna olas. Īsā intervijā māksliniece un programmētājs tika iztaujāti par projekta ideju un gūtajām atziņām.

Mākslīgais intelekts
Pie durvīm klauvē cilvēkveidīgs robots

Starptautiskas pētniecības apvienības izstrādā robotus, kas cilvēkam līdzinās ne tikai ar savu intelektu, bet arī kustas un izturas kā cilvēks. Tomēr līdz mākslīgais intelekts spēs ar mums tikties kā līdzīgs ar līdzīgu, vēl būs jāpaiet kādam laika posmam. 

Neapšaubāmi … posthumāni
Kā ar mums manipulē roboti

Vai esat izlasījuši līguma tipveida noteikumus? Nē? Slejā “Ausgesprochen ... posthuman” Livena Kvina parāda, kā mūsu uzvedība pielāgojas kādas tehniskas iekārtas uzvedībai.
 

Cilvēki pret robotiem
„Evolūcijai taču ir vienalga, vai mēs esam laimīgi.“

Vai drīkst darīt pāri humanoīdiem robotiem? Kad pirmais no viņiem pieprasīs pilsoņa tiesības, tad būs par vēlu, saka neiroētikas pētnieks Tomass Mecingers. Kāpēc humanoīdi roboti mūsos raisa „sociālas halucinācijas“, un ko tas dara ar mūsu psihi.
 

Industrija 4.0.
Vai cilvēka darbam ir pienākušas beigas?

Pie durvīm klauvē jauna industriālā revolūcija. Ar terminu “Industrija 4.0” tiek apzīmēts pieaugošs automatizācijas process produkcijas ražošanā un loģistikas nozarē. Mūsdienās nelieli datori ir spējīgi vadīt milzu mašīnas un iekārtas un arvien vairāk aizvieto cilvēka darbu. 

MI un tiesību normas
Ko drīkst robots?

Mākslīgais intelekts daudzos aspektos atvieglo mūsu dzīvi. Bet kurš ir atbildīgs, kad algoritmi un roboti kļūdās?

Mākslīgais intelekts
Māksla un mākslīgais intelekts - māksliniece par savām darba attiecībām ar mākslīgo intelektu

2021. gada septembrī Alise Baknela  vairākas nedēļas pavadīja Rīgā un sāka darbu pie sava projekta The Martian Word for World is Mother. Īpašais viņas rezidencē: viņa strādāja kopā ar mākslīgo intelektu.

Mākslīgais intelekts un māksla
Šie septiņi mākslinieki atdzīvina algoritmus

Viņi liek dejot algoritmiem un iedveš dzīvību programmatūrām: mākslinieki, kuri eksperimentē ar mākslīgo intelektu, zondē un notušē robežas starp cilvēku un mašīnu. Kuram patīk zinātniskās fantastikas seriāls “Black Mirror“, patiks arī šie mākslinieki.
 

Mākslīgais intelekts un māksla
Iejūtīgais algoritms

Mākslīgais intelekts sen ir ienācis mūsu ikdienā. Tas padara gudrākus mūsu viedtālruņus, nosaka medicīnas diagnozes un raksta scenārijus. Vai tas varētu mūs drīz pārspēt arī radošuma un empātijas ziņā? Un reiz pat palīdzēs mums kļūt nemirstīgiem? 

Mākslīgais intelekts un mūzika
Prāti, mašīnas un centralizācija – kāpēc mūziķiem tagad jāuzlauž mākslīgais intelekts

Eksperimentālās mūzikas festivāla laboratorijas “CTM Hacklabs” direktors Pēters Kirns šajā rakstā ievada tēmā par mūzikas un klausīšanās paradumu nonākšanu centralizētas industrijas varā, un firmu “Muzak” nosauc par pionieri mākslīgā intelekta lietošanā “ieprogrammētas kultūras” nolūkā. Papildus tam viņš iztirzā efektīvas stratēģijas, kā visiem, kas dod priekšroku izvēles brīvībai un nenoteiktībai, reaģēt uz dienu no dienas klātesošākajām tehnoloģijām un ar tām apieties. 

Marc-Uwe Kling "Qualityland"

Hi, Ai - Liebesgeschichten aus der Zukunft

Die Rettung der Arbeit

Künstliche Intelligenz und der Sinn des Lebens

Digitālā sabiedrība

Digitālās pasaules priekšrocības un tās ietekme uz sabiedrību, jaunas tehnoloģijas un to darbības mehānismi.

Radošais MI
Kultūrtehnikas 4.0

Vai esam gatavi? Mākslīgais intelekts izmainīs mūsu komunikācijas, jaunrades un pasaules piedzīvošanas veidu.