Šengenas telpa
Pāri visām robežām

ES ietvaros valstu robežas šķērsojošos šodien vairs nesagaida paceļamās barjeras. Kopš 1995. gada Šengenas līgums garantē ceļošanas brīvību. Kā būtu, ja visur atkal tiktu ieviesta robežkontrole?

Ēriks Bonse

Šodien to jau ir grūti iztēloties – līdz 1995. gada 26. martam ikvienam, kurš no Vācijas vai Portugāles gribēja doties uz kādu citu ES valsti, bija jāuzrāda personu apliecinošs dokuments un jānoskaņojas ilgam gaidīšanas laikam uz valsts robežas. Turklāt daudzas ES valstis Šengenas līguma garantēto ceļošanas brīvību bez robežām varēja baudīt no 2001. vai – jauno dalībvalstu gadījumā – tikai no 2007. gada.

Iekšējo robežu atcelšana bija milzīgs ieguvums vispirms jau valstīm no tālākajiem reģioniem, piemēram, Portugālei. Līdz ar to tās vairs nebija “nogrieztas” no pārējās ES un varēja ievērojami paplašināt tirdzniecību un tūrismu. Taču līdz ar Šengenas līgumu radās arī jaunas ES ārējās robežas. Tas radīja neparedzētas problēmas, kā tas bēgļu krīzes laikā atklājās jo īpaši Grieķijā.

Masīvo migrantu pieplūdumu nenostiprināto ārējo robežu dēļ dažas ES valstis kopš 2015. gada ņēma par iemeslu, lai atkal ieviestu robežkontroli un daļēji atceltu Šengenas līgumu. Līdz ar to tiekot iedragāts viens no “Eiropas projekta stūrakmeņiem,” kritizēja portugāļu laikraksts “Jornal I”. Trauksmi cēla ar vācu fonda Bertelsmann eksperti: Šengenas zonas beigas varot novest Eiropu līdz dramatiskam izaugsmes pieauguma zudumam, tika teikts vienā no pētījumiem. ES kopumā līdz 2025. gadam varot nākties rēķināties ar 470 miljardu eiro zaudējumiem. Tomēr līdz šim šie brīdinājumi nav apstiprinājušies. Šengenas sistēma nav sabrukusi – neskatoties uz gadījuma kontrolēm, ceļošanas brīvība turpina darboties.

Kādas dramatiskas sekas iespējamas robežu atjaunošanai Eiropā, parādīja strīds par “Brexit” un “Backstop” Īrijai. Brisele pastāv uz šo vajadzības situācijas risinājumu, lai pēc britu izstāšanās no ES novērstu jaunu “stingro” robežu starp Īriju un Lielbritānijas kontrolē esošo Ziemeļīriju. Tiek paustas bažas, ka žogi, barjeras un citi kontroles punkti varētu apdraudēt “Lielās piektdienas” vienošanos.

Tātad robežas Eiropā saglabā strīdīgo jautājumu statusu – un ne tikai ekonomisku iemeslu dēļ. Atjaunotas regulētas robežas būtu milzu problēma ne tikai Īrijai vai Portugālei.