Sociālie mediji
Svētība un lāsts
Viens no demokrātijas balstiem ir tiesības brīvi izteikties. Bet kas notiek tajā gadījumā, kad viena no svarīgākajām domu paušanas telpām – internets – tiek izmantots antidemokrātiskiem mērķiem?
Dens Gilmors
Vai sociālie mediji ir svētība vai lāsts demokrātijai? Vai tradicionālie mediji ir svētība vai lāsts? Un – vai mākslīgā intelekta (MI) radītais saturs ir lāsts? Jeb tas ir svētība?
Uz visiem šiem jautājumiem atbilde ir: jā.
Bet svarīgāks ir šis jautājums: vai pasaules demokrātisko valstu iedzīvotāji ir gatavi saskatīt neskaitāmās nianses, kas izriet no arvien kompleksākajām debatēm par sociālo mediju ietekmi uz mūsu sabiedrību?
Atbilde uz šo jautājumu nav vēl skaidra. Līdz šim mūsu kolektīvā atbilde labākajā gadījumā bija: varbūt.
Ja gribam saprast, kā dažādi mediji veido liberālo demokrātiju – tostarp pilsoņu tiesības, pienākumus un pilsoņu līdzdalību –, vispirms ir jāizprot pēdējās desmitgadēs notikušās pārmaiņas medijos. Pāreja no analogās uz digitālo pasauli ir ietekmējusi mūsu publiskās debates un mainījusi mūsu zināšanu līmeni, kas ir pozitīvi. Tomēr politiski motivētas dezinformācijas eksplozija liecina, ka tam ir arī ļoti negatīvas sekas.
Mediju produkcijas demokratizācija
Internets ir pārņēmis lielu daļu no tā, ko mēs agrāk dēvējām par drukātajiem plašsaziņas līdzekļiem un apraidi. Joprojām pastāv publikācijas, radio, televīzija, kino un citi mediju veidi. Taču tie arvien vairāk tiek veidoti un izplatīti digitāli. 20. gadsimta medijus var uzskatīt par ražošanas modeli, kurā cilvēki ražo lietas, ko pēc tam piegādā lietotājiem.
21. gs. mediju modelis ir radikāli atšķirīgs. Tas apvieno ražošanas un izplatīšanas sistēmu un paplašina to tādā veidā, kas nebūtu iespējams bez interneta, vismaz ne pašreizējā mērogā. Interneta uzplaukuma pamatā galvenokārt ir kontroles decentralizācija. Tagad mediji vairs nav tikai daži uzņēmumi, kas apgādā lielāko daļu iedzīvotāju. Mediju pasaule ir izveidojusies par sistēmu, kurā ir daudz mediju un daudz lietotāju. Cilvēki nenovērtē, cik būtiski tas ir mainījis realizācijas ceļu: šodien mēs radām mediju saturu, ievietojam to tiešsaistē un aicinām cilvēkus to saņemt.
„Mediju producēšanas rīki ir pilnībā demokratizēti un kļūst arvien efektīvāki.“
Atslēgvārds ir “radīšana”: mēs visi esam kļuvuši par mediju veidotājiem. Mēs varam potenciāli lielām mērķauditorijām pastāstīt to, ko zinām. Mediju producēšanas rīki ir pilnībā demokratizēti un kļūst arvien efektīvāki. Pat tik vienkārša darbība kā “dalīties” ir radoša darbība, kuras sekas mēs vēl tikai sākam izprast.
Mediju satura radīšanas un piekļuves demokratizācijai ir daudzas ārkārtīgi pozitīvas sekas, tostarp arī tas, ka cilvēki tagad var dalīties ar svarīgu informāciju nelielās grupās, piemēram, kopīgas dzīvesvietas vai interešu kopienās. Tā kā ir sarukusi tradicionālā lokālā žurnālistika, Facebook grupas un citi vietējie pakalpojumi ir kļuvuši par svarīgām tikšanās vietām, kurās cilvēki dalās ar aktuālu informāciju. Dažas no šīm tiešsaistes tikšanās vietām var izvērsties par ķildošanos, taču tās, tāpat kā liela daļa interneta vietņu (spilgts piemērs ir Vikipēdija), mums piedāvā viegli pieejamu informāciju un zināšanas, kurām mums nebija piekļuves pirms interneta.
Uzticības zudums medijiem
Kā tas vēsturē ir bijis ar visām jaunajām tehnoloģijām, tā ir arī ar internetu: to izmanto ne tikai cilvēki, kam ir labi nodomi. Izsmalcinātie, jaudīgie mediju ražošanas un izplatīšanas rīki tagad ir arī bīstamu cilvēku arsenālā.
Ļaunprātīgie darboņi ir ātri ieņēmuši sociālos medijus. Sociālie mediji ir kļuvuši par svarīgāko rīku, ar kura palīdzību daudzi cilvēki iegūst informāciju un izprot apkārtējo vidi. Lai kur jūs paskatītos, cilvēki skatās savos telefonos un iegūst ziņas no sociālajiem medijiem. Protams, saturs, ko viņi saņem šajās platformās, bieži nāk no tradicionālajiem medijiem. Taču to, kāds saturs nonāks viņu ekrānā, nosaka sociālo mediju uzņēmumi ar saviem algoritmiem, kā arī cilvēki, kuri informāciju izplata platformās – un dažkārt ar ļaunprātīgu nolūku.
Ļaunprātīgie darboņi izmanto šos arvien elastīgākos rīkus, lai grautu cilvēku uzticēšanos informācijai kopumā – protams, tikai ne tai, ko demagogi stāsta sava kulta sekotājiem. Tie ir ideologi un sabotieri, kurus dažkārt atbalsta valsts. Arī viņiem ir tiesības uz vārda brīvību – vismaz ASV. Un viņi paļaujas uz to, ka plašsaziņas platformas, kuru uzņēmējdarbības modelis balstās uz mijiedarbību, vilcināsies patiešām dzēst lietotāju ierakstus.
„Ļaunprātīgie darboņi izmanto sociālos medijus, lai grautu cilvēku uzticēšanos informācijai kopumā.“
Tā kā plašsaziņas platformas ir sasniegušas vēl nebijušus apmērus, tās ir kļuvušas par centrālajiem spēlētājiem aizvien centralizētākā mediju pasaulē. Tāpēc rodas jautājums: vai mēs vēlamies, lai Meta (kam pieder Facebook, Instagram, WhatsApp u.c.), Google (YouTube), Twitter, TikTok un vēl citi milzu uzņēmumi kļūtu par interneta galvenajiem redaktoriem? Arvien vairāk cilvēku to pieprasa.
Sociālo mediju veidotāji ir ņēmuši šīs prasības vērā un tādu saturu, ko tie uzskata par ekstrēmistisku vai bīstamu, lielākoties ir izdzēsuši. Tās ir viņu tiesības un galu galā arī pienākums. Taču viņi ir izdzēsuši arī acīmredzami svarīgu mediju saturu, piemēram, aktīvistu un cietušo publicētos video pierādījumus par cilvēktiesību pārkāpumiem. Sociālo mediju kritiķi pieprasa neiespējamo – nav iespējams plašā mērogā regulēt lietotāju publicētu saturu – un liekas lielā mērā samierināmies ar netiešajiem zaudējumiem. Tomēr tiešsaistē joprojām ir diezgan viegli atrast videoierakstus, kuros redzami ļaunprātīgi meļi, kas ielej indi publiskās debatēs. Nemaz nerunājot par brutālas cietsirdības ainām, piemēram, galvu nociršanu, – ļaunajiem darboņiem ir arī citas iespējas.
Kopš pastāv masu mediji un vēlēšanas, ar propagandas un melu palīdzību tiek mēģināts ietekmēt vēlēšanu gaitu. Taču digitālās tehnoloģijas ļaunprātīgiem indivīdiem piedāvā jaunus rīkus. Piemēram, nesen žurnālistiem noplūdušie dokumenti liecina, kā nu jau bēdīgi slavenā “Team Jorge” lepojusies ar to, ka ir ietekmējusi dažādas vēlēšanas, izmantojot izsmalcinātu dezinformācijas taktiku.
Ārkārtīgi noderīgi un absolūti šausminoši
It kā ar to visu vēl nebūtu gana, “ģeneratīvais mākslīgais intelekts” (MI), kas līdz šim pazīstams ar tādiem rīkiem kā ChatGPT, Bing AI un attēlu ģeneratoru DALL-E, tagad nozīmē jaunu sistēmas satricinājumu. Automatizētie tērzēšanas teksta roboti, kuri izmanto mākslīgo intelektu, sabiedrībai ir gandrīz neuztverami. Roboti nespēj domāt patstāvīgi. Tomēr viņi spēj paredzēt – dažkārt pat satraucoši raiti nākamo vārdu, kas teikumā, visticamāk, sekos iepriekšējam. Viņi to prognozē, izmantojot milzīgas datu bāzes ar informāciju no interneta un citiem avotiem, kas tiek ievadītas lielos valodas modeļos, kurus mākslīgā intelekta uzņēmumi izmanto savu sistēmu un mediju radīšanas rīku apmācībai.
Satraucoši, ka šie rīki melus rada tikpat raiti un pārliecinoši kā patiesību, – tas ir vienlaikus izklaidējoši, ļoti noderīgi un patiesi šausminoši. Viens no ticamākajiem scenārijiem ir tāds, ka ļaunprātīgi darboņi izmantos šos rīkus, lai radītu vēl pārliecinošākus un personalizētākus melus.
Notiek asas debates par to, kā viltus informācija un ļaunprātīgs saturs var apdraudēt tradicionālās liberālās demokrātijas un paša liberālisma normas. Tikmēr demokrātijas valstis ir pievērsušas pārāk maz uzmanības vienam no visļaunprātīgākajiem darboņiem – tradicionālajiem plašsaziņas līdzekļiem. Milzīgu kaitējumu ir nodarījusi Mērdoku ģimenes mediju impērija, kaut arī tā nav vienīgā. Dokumenti no ASV notikušās tiesas prāvas par neslavas celšanu ir skaidri parādījuši to, ko visi, kas tam pievērš uzmanību, jau zināja: Fox News “ziņu” radītāji ir apzināti saindējuši sabiedrisko diskursu, lai iegūtu naudu un varu.
Ko demokrātiskas valstis var pret to iesākt? Drakoniska noteikta satura cenzūra varētu uzlabot informācijas piedāvājumu, taču tā ietekmētu arī cilvēkus, kuriem ir svarīgs saturs, ar ko dalīties. Tas būtu iespējams tikai par cenu, ka tiktu zaudēta viena no pamatbrīvībām – izpausmes brīvība.
“Attiecībā uz pieprasījumu viss ir saistīts ar mediju lietotprasmi, un lielākajā daļā demokrātisko valstu tā netiek pietiekami veicināta.”