Pāvels Zarihta iesaka
Par celšanos

Izstāstīt Vācijas jaunāko vēsturi dažos vārdos? Tā būtu pārāk riskanta uzdrīkstēšanās. 1990-to gadu vidū to darīt uzņēmās ceļojošās izstādes „Zeit-Worte“ (Laiks-Vārdi) kuratori. Tādi vārdu savienojumi, kā: drupu sievietes, Persil pase, rozīņu bombardieris... Vārdu savienojumi, kurus var skaidrot sējumos! Helga Šūberte iespējams šo izstādi nav nekad redzējusi, bet viņas miniatūru krājumā Par celšanos. Dzīve caur stāstiem. izmantota tāda pati stratēģija. Tā vietā, lai uzkonstruētu lineāru stāstījumu par savā dzīvē pieredzēto, par lielo un mazo vēsturi, kuras lieciniece bija 1940. gadā dzimusī autore, viņa precīzi novirza uzmanību uz īstenības lauskām, uz cilvēkiem, vietām un ainām. Uz viņas pašas likteni un visas viņas paaudzes cilvēku pieredzi: „Es esmu kara bērns, bēgļu gaitu bērns, sadalītas Vācijas bērns.“

Ar ķirurģisku precizitāti konstruētie teikumi pilda tādu pašu funkciju kā izstāde „Zeit-Worte“. Tie uz īsu brīdi izgaismo nomaļākajā kaktā paslēptās atmiņas un atrod tajās īsus stāstus. Gudrība, pilna ironijas, šeit sajaucas ar dziļām skumjām, poētiska ikdienas refleksija mainās ar spilgtām atmiņām par vietu un personām. Šajā neparastajā prozā, kuras pirmie teikumi pat samulsina, fikcija pārtop īstenībā un to kaut kādā mērā pilnveido. Šī krājuma virsrakstam izmantots stāsta nosaukums „Par celšanos“, ar kuru 2020. gadā Helga Šūberte pamatoti ieguva Ingeborgas Bahmanes balvu. Pirms 40 gadiem tā netika piešķirta.


dtv Verlagsgesellschaft mbH & Co.