Apgaismība
Garlībs Merķelis – apgaismotājs un latviešu atbrīvotājs

Lai gan vācu valodā viņu uzvārdi skan vienādi, Garlībs Merķelis nav rados ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Turklāt daudzu latviešu acīs viņa nopelni ir daudz lielāki.

Aleksandrs Velšers

Daudzi latvieši Garlību Merķeli (1769-1850) uzskata par garīgo ceļa sagatavotāju nacionālajai kustībai. Viņš bija viens no pirmajiem vāciešiem, kas iestājās par latviešu tautas tiesībām. Vairākos rakstos viņš sīki izklāstīja sociālos apstākļus Vidzemes guberņā. Tajos rakstnieks nosodīja baznīcas un Hanzas aizsākto gadsimtiem ilgo vācu kundzību Baltijas provincē, kas tolaik piederēja pie Krievijas impērijas.

Par “Vidzemes Voltēra” (Neue Zürcher Zeitung) nozīmīgāko darbu uzskata sociāli kritisko traktātu “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās“, kas ir viens no latviešu historiogrāfijas pamatakmeņiem. Pārliecinātais dzimtbūšanas pretinieks 1796. gadā iznākušajā grāmatā sīki apraksta vācu muižnieku cilvēka cieņu pazemojošo izturēšanos pret latviešiem.

Merķelis, ko dzejnieks Johans Gotfrīds Herders augstu vērtēja kā “slavu iemantojušo “Latvieši” autoru”, jau agri bija saskāries ar lauku iedzīvotāju postu. Jaunībā brīvdomīgā lauku draudzes mācītāja dēls strādāja Baltijas dižciltīgo muižās, sākotnēji – par mājskolotāju pie Liepupes novada draudzes mācītāja, vēlāk – Annas muižā. Tur viņš pētīja latviešu dzīves apstākļus.

Vēlāk apgaismības ideju paudējs Garlībs Merķelis studēja un strādāja Vācijā, bet pēc tam atkal atgriezās dzimtenē, kur izdeva vairākas avīzes. Merķelis, kura vārdā nosaukta viena no Rīgas centra ielām, mūžībā aizgāja Depkina muižā, ko bija iegādājies 1808. gadā un no kuras netālu atrodas arī viņa atdusas vieta.