Vācu pēdas Latvijā © Goethe-Institut Riga Latviešu un vācu vēsturi vieno gadsimtiem ilga cieša saikne. Tiem, kuri interesējas par šīs saiknes atstātajiem nospiedumiem Latvijā, saistošu informāciju sniegs šis rakstu krājums. Māksla un kultūra Vācieši un latvieši, tagad un toreiz Tehnika un jaunievedumi Arhitektūra un pilsēttēls Māksla un kultūra © Goethe-Institut Riga; Foto: Aleksandrs Velšers Minhauzens Dunte – kur “melu barons” atrada savu mūža mīlestību Foto: Goethe-Institut Minhauzenam 300 Pasaulslavens lielībnieks Tātad viņš tiešām bija īsts? Melīgos stāstus pazīst visā pasaulē, tomēr barons fon Minhauzens nav tikai izdomāts tēls un filmu varonis – viņš ir vēsturiska persona. 2020. gadā izpušķot mīlošajam muižniekam apritētu 300 gadu. To atceras arī Latvijā. © Aleksandrs Velšers Izklaide Heincs Erhards – vienmēr jautrais kungs no Rīgas Neaizmirstams komiķis un apdāvināts vārda meistars – arī desmitiem gadu pēc nāves Heincs Erhards vēl aizvien smīdina vāciešus. Taču viņa bērnība un jaunība Rīgā ne vienmēr bija priecīga. © Katrīna Volške Pasakas Rīga – Brēmenes muzikantu mājvieta Pasakā viņi padzen laupītājus no to mājas mežā. Vecrīgā Brēmenes muzikanti aizdzen Aukstā kara rēgu. Brēmenes muzikantu skulptūru iecienījuši tūristi no visas pasaules. © Alexander Welscher Mūzika Savulaik nevienam nezināmais kapelmeistars Rihards Vāgners Tā bija īsa viesizrāde, ko pirms teju 200 gadiem Rihards Vāgners sniedza kā kapelmeistars. Viņš vēlējās doties plašajā pasaulē. Un tomēr uzturēšanās Rīgā bija zīmīga – gan viņam, gan pilsētai. © Rīgas Riharda Vāgnera biedrība Vāgnera atgriešanās Rīgā Tā bija tikai īsa viesizrāde, ko savulaik Rīgā sniedza jaunais Rihards Vāgners. Taču šī viesošanās komponistam atstāja paliekošu iespaidu – jo īpaši Rīgas pilsētas vācu teātris. Vācieši un latvieši, tagad un toreiz © Aleksandrs Velšers Vēsture Irši – vācu kolonija Latvijā 18. gadsimta beigās vācu izceļotāji sekoja Katrīnas Lielās aicinājumam un meklēja laimi Latvijā. Daži Iršu iedzīvotāji pat iemantoja slavu. © Alexander Welscher LiteraTour Matiass Knolls – literatūras gids Vācu dzejnieks un tulkotājs Matiass Knolls ir apkopojis bagātu latviešu literatūras krājumu, kurā ļoti labprāt dalās ar citiem. Šajā procesā viņš iet pats savu ceļu – rīko “LiteraTūres pa Rīgu”. © Arina Soltnzeff Dzīvnieki Mājas dzīvniekiem Rūpes par nelaimē nonākušiem dzīvniekiem – Mirko Hēnišs Madonā dedzīgi iestājas par suņu un kaķu labklājību. © Astro’n’out Mūzika Māra Upmane-Holšteine – Eiropas indīroks no Rīgas Hiti, izpārdotas koncerttūres, panākumi topos un apbalvojumi – grupa “Astro’n’out” sevi pierādījusi kā ietekmīgu spēlētāju Latvijas mūzikas vidē, tostarp pateicoties solistei Mārai Upmanei-Holšteinei. © Goethe-Institut Mūzika Westbam un brīvības skaņas Grupa “Scorpions” nebūt nebija pirmā, kas mūzikā ienesa “Pārmaiņu vēju”. Latvijā jau 1980. gadu beigās uzstājās tehno mūzikas dīdžejs Westbam, tādējādi paverot spraugu dzelzs priekškarā. © Kurzemes vārds Futbols Olivers Kāns – Pasaules gada labākais vārtsargs un “ceturtdaļlatvietis” Kurš ir slavenākais latviešu futbolists? Atbilde ir – Māris Verpakovskis. Taču tas varētu būt bijis arī Olivers Kāns. © Aleksandrs Velšers Apgaismība Garlībs Merķelis – apgaismotājs un latviešu atbrīvotājs Lai gan vācu valodā viņu uzvārdi skan vienādi, Garlībs Merķelis nav rados ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Turklāt daudzu latviešu acīs viņa nopelni ir daudz lielāki. © Steffen Kugler Reformācija Pēterbaznīca – reformācijas šūpulis Baltijā Mārtiņš Luters ir nozīmīga personība ne tikai Vācijā – arī Latvijā šī baznīcas dumpinieka idejas atstājušas būtisku ietekmi. Pirmo reizi Lutera mācība izskanēja Pēterbaznīcā. © Valmiermuižas alus darītava Kulinārija Valmiermuiža – vācu alus darīšanas māksla latviešu garšas kārpiņām Vācu aldariem ir laba slava ārvalstīs – arī Latvijā. Valmiermuižas alus darītavā ar panākumiem saimnieko alus darīšanas meistars no Bādenes. Bernhard Ludewig © Goethe-Institut Tirdzniecība Melngalvju nams – piepildītais vēlējums Pēc Otrā pasaules kara līdz ar zemi nolīdzinātais Melngalvju nams šodien atkal grezno Rīgu. Savulaik aiz pilsētas skaistākās fasādes pulcējās vācu tirgotāji. © Katrīna Volške Apgaismība Gothards Frīdrihs Stenders – apgaismotājs, valodnieks, izgudrotājs Latvijā Vecā Stendera vārds ir zināms katram skolēnam. Erudītā zinātnieka darbība bija daudzpusīga, un to spēcīgi ietekmēja Vācijā pavadītais laiks. Taču sirdī Stenders palika latvis. © Ikšķiles tūrisma informācijas centrs Reliģija Ikšķiles baznīca – “pirmā Latvijas apustuļa” darbības vieta Domājams, ka Ikšķiles baznīca ir pirmais un senākais vācu atstātais nospiedums Latvijā. No turienes pirms vairāk nekā 800 gadiem aizsākās Baltijas kristianizācija. Tehnika un jaunievedumi © MINOX GmbH Fotogrāfija Valters Caps un viņa radītā Minox – spiegu rotaļlieta Izgudrojot Minox, kuras ražošanu uzsāka Rīgā, Valters Caps radīja fotokameru aģentiem un spiegiem. Taču mīts par slepeno dienestu, kas apvija viņa izgudrojumu, vācbaltiešu konstruktoram nepatika. © Andris Biedriņš Dzelzceļš Bānītis – varens brauciens pa šaurām sliedēm Viens no populārākajiem mēles mežģiem latviešu valodā ir ”šaursliežu dzelzceļš”. Taču arī tie, kam šis vārdu salikums mēli samežģī, var doties braucienā ar Latvijas pēdējo kursējošo mazbānīti. © Laima Šokolāde Laima – visiem uz mēles Laima – likteņa dieviete latviešu mitoloģijā. Un arī atpazīstamākais un iecienītākais šokolādes zīmols Latvijā. Tā iesākums ir saistīts ar vācu konditoru. © Goethe-Institut Medicīna Ernsts fon Bergmanis – ķirurģijas meistars un aseptikas pamatlicējs Mūsdienu Rīgā vācu medicīnas studenti sastopami vai ik uz soļa. Vai viņi sev par paraugu ņem Ernstu fon Bergmani? No vācbaltu ārsta mācīties gan viņi var daudz. Arhitektūra un pilsēttēls © Katrīna Volške Pilsētas ainava Centrāltirgus – Rīgas vēders Tas ir lielākais tirgus Baltijā – Rīgas Centrāltirgū ik dienu iegriežas tūkstošiem apmeklētāju. Tā paviljoni glabā daļiņu vācu militārās vēstures. © Katrīna Volške Pilsētas ainava Parks uz mūžu mūžiem – Vērmanes dārzs Jau divsimt gadu zaļais parks pašā Rīgas sirdī priecē galvaspilsētas iedzīvotājus. Vērmanes dārzu finansēja un būtisku lomu tā izveidē spēlēja vācu izcelsmes pilsētnieki. © Arina Soltnzeff Arhitektūra Kukšu muiža – senā godība jaunā spozmē Savulaik Latvijā valdošais vācbaltiešu slānis atstājis neskaitāmas muižas. Gadu desmitiem pamestas un nolemtas sabrukšanai, tās iemanto jaunu popularitāti – tostarp pateicoties kādam vācu entuziastam. © Aleksandrs Velšers Arhitektūra Pauls Makss Berči – arhitekts un Liepājas cēlājs Bez Paula Maksa Berči Liepāja izskatītos pavisam citādi. Vācu arhitekts 19. gadsimta beigās būtiski pārveidoja pilsētas vaibstus. Ar to Latvijas trešā lielākā pilsēta lepojas vēl šodien. Uz augšu
