Vides aizsardzība
Fridays for Finland
Kad Somija vasarā kļūs par ES Padomes prezidentvalsti, klimata politika būs viena no darbības prioritātēm. Kā būtu, ja šai valstij nebūtu šādas ietekmes?
Ēriks Bonse, Brisele
Klimata krīze arī pēc ES Parlamenta vēlēšanām būs viens no pirmajiem darba kārtības jautājumiem Briselē. Par to apņēmusies gādāt Somija, kas no 1. jūlija uz sešiem mēnešiem pārņem ES Padomes rotējošo prezidentūru. Līdz 2050. gadam ES jākļūst klimatneitrālai, un līdz 2030. gadam jāpanāk par 55 % mazāks emisiju apjoms nekā 1990. gadā. Helsinki enerģiski pievērsīsies šo uzdevumu pildīšanai..
„Mēs, somi, tiekam uzskatīti par drošiem, uz mums paļaujas,” saka vides ministrs Kimmo Tīlikainens.
Kā virzošs spēks Eiropā mēs spējam ko izdarīt
Taču šīs sviras, kā to rāda ES debates par klimatu, ir svarīgas. Ir izveidojušās divas nometnes. Vienā pusē ir Francija, Somija un citas Ziemeļvalstis, kas iestājas par ambiciozāku rīcību cīņā ar klimata izmaiņām. Otrā pusē ir Vācija un Polija, kas ir pret jauniem vienotiem mērķiem.
Somija pieder pie “gatavi rīkoties” nometnes – un ar prezidentūras palīdzību var censties šo nometni stiprināt. Vienlaikus Somijas klimata aktīvisti un vides aizstāvji saņem vienoto ekoloģisko standartu ievērošanu pārraugošās ES Komisijas atbalstu. Bez ES Somijai būtu jāpaļaujas tikai uz saviem spēkiem.