Bezmaksas veikali
Uzdāvināts!
"Bezmaksas" un "veikals" – vai tā ir pretruna? Aptuveni 25 Vācijas bezmaksas veikalos tā nav nekāda pretruna: šeit notiek lietoto preču tirdzniecība par nulles tarifu. Praksē tas ir krāsaini, demokrātiski un ļoti ilgtspējīgi.
Petra Šēnhēfere
Tādas kā viņa, šeit, mierīgās Hanzas pilsētas Greifsvaldes nomalē, izceļas: viņas apģērbs ir krāsains, kaut kādā ziņā punk, kaut kādā veidā vintage, viņa nedaudz atgādina Vivjenu Vestvudu. Pie viņas kājām atrodas koša iepirkumu soma ar vēl krāsaināku apģērbu. Viņa smaida veiksmīgas izdevīgu pirkumu mednieces apmierināto smaidu. Tomēr viņas somas saturs ir kas vairāk, nekā tikai izdevīgs pirkums – tas ir uzdāvināts. Iegādāts par brīvu Greifsvaldes bezmaksas veikalā.
No A kā “anoraks” līdz Z kā “zila krūze”
Vācijā ir aptuveni 25 šādi veikali, kas ir īpašs lietoto preču veikalu veids. Jo šeit nekas netiek pārdots, bet visu drīkst paņemt bez maksas. Sākot ar A – kā “anoraks”, līdz pat Z – zilai krūzītei – nav gandrīz nekā tāda, kas nebūtu atrodams bezmaksas veikala piedāvājumā: apģērbi, apavi, grāmatas, bērnu spēles, glāzes un trauki, pat Ziemassvētku rotājumi un mazi mākslas darbi. To, ko daži cilvēki vēlas atdot, citi var izmantot.
Šī vienkāršā koncepcija palīdz nabadzīgajiem, kuru mūsu sabiedrībā kļūst arvien vairāk. Taču tas ir arī labs veids, kā ikdienā integrēt ilgtspēju. Arvien vairāk cilvēku vēlas jau izmantoto pārstrādāt, ar to apmainīties vai dalīties mērķtiecīgi, šādā veidā mazāk patērējot. Kādēļ gan necilvēcīgos apstākļos ražot kaudzēm jaunu apģērbu, ja viss nepieciešamais jau ir pieejams? Kāpēc lietoto apģērbu dedzināt atkritumu poligonos, nevis turpināt to izmantot?
Bezmaksas ekonomija ir pieprasītāka nekā jebkad agrāk
Par rosību veikalā rūpējas aptuveni 12 brīvprātīgo palīgu komanda, jo Greifsvaldes bezmaksas veikala organizācija ir tikai brīvprātīgo rokās. Piemēram, Viktorija Ertele strādā par zinātnisko asistenti Greifsvaldes Universitātes Filozofijas institūtā. Palīgi veikalā konsultē, pārvar valodas barjeras, rūpējas par kārtību, kā arī par cieņpilnu saskarsmi.
Bezmaksas veikalā visi ir vienlīdzīgi
Veikalu drīkst apmeklēt ikviens, kas to vēlas – atšķirībā no tādām organizācijām kā Die Tafel vai Vācijas Sarkanā Krusta apģērbu veikals, kuros jāuzrāda oficiāla izziņa par trūcīgā statusu. "Tā ir formāla, bet arī emocionāla atšķirība: mūsu apmeklētāji ierodas kā lietotāji, nevis kā trūcīgie. Tas stiprina rīcībspēju, pašnoteikšanos un sniedz līdzdalības iespēju."
Sociālie un sabiedriskie apstākļi bezmaksas veikalā ir sekundāri. Strādājoši cilvēki un bezdarbnieki, bērni un pensionāri, studenti un skolēni viens otram līdzās pēta sortimentu. "Varētu būt nedaudz vairāk elektronikas un katlu ēdiena gatavošanai," piedāvājumu vērtē darbinieki. "Kad saņemam katlus, tie momentā tiek izķerti. Nav ierobežojumu, cik daudz drīkst iegādāties viens veikala apmeklētājs. Veikala mājaslapā ir tikai draudzīgs paziņojums, kurā lūgts "ievērot mēru" un arī ziedot, jo īre un komunālie pakalpojumi veikalam nav bez maksas – visi izdevumi tiek finansēti tikai no brīvprātīgiem ziedojumiem.
Starptautiskā kustība par lietu tālāknodošanu
Bezmaksas veikala koncepcija ir pieejama arī digitālā formātā, piemēram, dāvinājumu tīklā Freecycle.org. Tīkla gandrīz 11 miljoni dalībnieku visā pasaulē vēlas izveidot starptautisku ziedošanas kustību, lai samazinātu atkritumu daudzumu un taupītu resursus. Pēc bezmaksas reģistrācijas lietotāji var sevi pakārtot kādai pilsētai un tur mērķtiecīgi reklamēt savas bezmaksas preces vai arī paši "iepirkties". Līdzīgi darbojas arī ASV projekta Buynothing lietotne.
Princips: tas, ko viens cilvēks vairs nenovērtē, var kļūt par dārgumu citiem. Tik tiešām mēdzot gadīties, ka kāds neapzināti kaut ko vērtīgu atdodot un kāds cits tikpat neapzināti to paņemot, pēc praktiskās pieredzes pastāsta Viktorija Ertele. Protams, viņa priecājas par šādām īpašnieku maiņām. "Tomēr īpaši mani iepriecina, kad cilvēki mums atstāj savus mūzikas instrumentus. Tad tā ir ļoti personiska dāvana." Un viņas kolēģe piebilst: "Katrai lietai šeit, veikalā, ir savs stāsts.