Latvijā
Zaļie bibliotēku projekti

Bibliotēkas ir vietas, kur jau vēsturiski tiek īstenota aprites ekonomika, dodot iespēju straumēt informāciju, bez maksas aizņemties grāmatas, žurnālus, arī filmas, klausīties vinila plates. Tās arvien vairāk pievēršas dažādu zaļo domāšanu veicinošu projektu realizēšanai. Piemēram, grāmatu maiņas punkti vai grāmatu skapji; lietu bibliotēkas, kas dod iespēju patapināt dažādas ierīces, instrumentus un rotaļlietas; mobilās bibliotēkas, kas palīdz sasniegt tos lietotājus, kuriem ceļš uz bibliotēku ir sarežģīts. Bez tam, runājot par jaunu bibliotēkas ēku būvniecību un telpu iekārtošanu, arvien lielāka nozīme tiek piešķirta ilgtspējīgiem un dabai draudzīgiem principiem. 
 

Anna Iltnere

Gandrīz katra bibliotēka Latvijā lielākā vai mazākā mērā ir īstenojusi kādu zaļu aktivitāti. Pēdējos gados tas tiek darīts aizvien apzinātāk un mērķtiecīgāk, bibliotēku ieceres un plānus saaužot ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, kurus sākotnēji tika iecerēts sasniegt līdz 2030. gadam. Piedāvājam Latvijas bibliotēku zaļo projektu apkopojumu  – no pļavā salasītu zāļu tēju maisiņu darbnīcām līdz iespaidīgiem arhitektoniskiem risinājumiem – ar mērķi ne vien informēt, bet arī iedvesmot. Katrs solis ir vērtīgs.

Atkritumu šķirošana un pārstrāde 

Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbliotēka no 2023. līdz 2026. gadam īsteno projektu “Radošas un apritīgas pilsētas — pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas”, ko finansē gan INTERREG BJR programma, gan Rīgas dome. Viens no projekta virzieniem ir sadarbība ar iedzīvotājiem, kā ietvaros paredzēti dažādi izglītojoši pasākumi, kam sekos iedzīvotāju ideju konkurss un apritīgas kultūrtelpas izveidošana atjaunotās Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā. Kultūrvietas risinājumam ir dots uzstādījums, ka ne tikai tā tehniskajiem risinājumiem jāatbilst aprites ekonomikas un Jaunā Eiropas Bauhaus principiem (kvalitāte un estētika, ilgtspēja, iekļaušana), bet tai arī ikdienā jānes vēstījums par aprites ekonomiku un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Ideju konkursu, kura laikā tiks rasts labākais kultūrvietas risinājums, vērtēs profesionāļu žūrija – arhitekti, vides speciālisti, kultūras jomas, t.sk., bibliotēkas pārstāvji.

Daudzās Latvijas bibliotēkās pieejama Latvijā izstrādāta kāršu spēle bērniem un pieaugušajiem “Trakā Lapsa šķiro atkritumus” ar nodomu ienest jautrību, vieglumu un skaidrību atkritumu šķirošanas tēmā. Spēli kopā ar nozares ekspertiem radījusi Ieva Kolosava, un tā papildina iepriekš izdoto Agneses Aizpurietes grāmatu sēriju ar Latvijas bērnu vidū atpazīstamo varoni – Trako lapsu. Galda spēli “Trakā Lapsa šķiro atkritumus” var spēlēt ģimenes un draugu lokā ar bērniem sākot no 7 gadu vecuma, un tā īpaši noderēs vides izglītības aktivitātēm. Tā ir pirmā šāda veida galda spēle, kas izstrādāta Latvijā, un tā veidota pēc spēles UNO principiem. Kārtīs atrodami noderīgi padomi, kā pareizi šķirot atkritumus ikdienā. Spēlētāju uzdevums ir sašķirot atkritumu kārtis atbilstošajās konteineru kārtīs. Uzvarētājs ir tas, kurš visātrāk atbrīvojies no visām savām atkritumu kārtīm. To varētu saukt arī par atkritumu šķirošanas ābeci spēles formā. Spēles autores iecere ir panākt, lai atkritumu šķirošana būtu tik pašsaprotama un viegla, ka katrs bērns un pieaugušais zinātu, kur jāizmet piena paka, baterija, sabojājies tomāts vai kas cits. Spēle iegādājam Latvijas grāmatnīcās un interneta veikalā, bibliotēkām Latvijā piedāvāta īpaši izdevīga cena. 
Latvijas bibliotēkas iesaistās makulatūras vākšanas akcijās un arī organizē savas. Dikļu pagasta bibliotēka sadarbībā ar vietējo pirmsskolas izglītības iestādi “Cielaviņa” rīko “Makulatūras ķēdīti”, kur tiek iesaistīti bērni vecumā no 4–6 gadiem. Norakstītie bibliotēkas materiāli tiek nodoti makulatūrā otrreizējai pārstrādei. Šajā procesā bērni tiek izglītoti par to, kā ikviens no mums var rūpēties par dabu.

Bauskas Centrālā bibliotēka pēdējos gados realizējusi vairākas aktivitātes, kuru uzmanības centrā ir atbildīgs patēriņš un videi draudzīgu risinājumu meklēšana. Piemēram, ideju konkursā “Radi videi draudzīgu iepakojumu pats!” tika radītas brīnišķīgas idejas un izpildījums eko iepakojumam. Konkursā iesaistījās 1. līdz 9. klašu skolēni no vairākām Bauskas un tās apkaimes skolām. Katrs konkursants izgatavoja vienu eko iepakojumu pārtikas vai nepārtikas precei no videi draudzīgiem materiāliem, kuru varētu otrreizēji pārstrādāt vai tas zemē bioloģiski sadalītos pēc iespējas īsākā laika periodā. Izmantotie materiāli bija ļoti dažādi: papīrs, kreppapīrs, kartons, koks, bērza tāsis, klūgas,  kokoss, niedru salmiņi, dažādi audumi, sūnas, lapas, upes meldri, dzija u.c. Audzēkņu piedāvātie iepakojuma veidi arī bija ļoti atšķirīgi. Tās bija somiņas, kārbiņas, lādītes, trauciņi, groziņi, maisiņi, maciņi, pinumi, cibiņas u.c. Laureātdarbu vidū bija no salmiem pīti trauciņi, no tapetēm izgatavota lādīte, bišu vaska drāniņas, džinsu auduma soma. Bauskas Centrālās bibliotēkas lietotājiem un bibliotekāriem tika organizēta arī radošā darbnīca, kurā tika šūti dabai draudzīgi un vairākkārt izmantojami pašu lasīto zāļu tēju maisiņi. Bibliotēkas darbinieki šuva audumu maisiņus bibliotēkas lietotājiem, lai tie varētu grāmatas pārnēsāt dabai draudzīgā un vairākkārt lietojamā maisiņā; pašu rokām audumu maisiņiem tika uzgludināti bibliotēkas logo, lai lasītājiem veidotu piederības izjūtu.

Jau vairākus gadus Siguldas novada bibliotēka vasarās īsteno “Velo bibliotēku” – grāmatu un citu izdevumu piegādi mājās videi draudzīgā veidā –  ar īpašu grāmatu velosipēdu “Siguldieši lasa”. Pakalpojums darbojas visā Siguldas pilsētā un galvenokārt to aicināti izmantot iedzīvotāji, kuriem nokļūšana līdz bibliotēkai ir apgrūtināta, piemēram, seniori un ģimenes ar maziem bērniem.Svarīgi arī, ka cilvēki, izmantojot piegādi uz mājām, var arī ērti nodot jau izlasītās grāmatas. Velobibliotekārs tās nogādās bibliotēkā. Siguldas “Velo bibliotēka” tiek nodrošināta sadarbībā ar skolēnu vasaras nodarbinātības programmu.

Jau četrus gadus Gulbenes novada bibliotēka Europe Direct centra projekta ietvaros velo entuziastiem organizē divu dienu velo braucienu “Ar velo pa Zaļo”.  Projekta “Green railways” ietvaros Latvijā un Igaunijas dienvidos tiek apzināti un sakārtoti vairāki bijušo dzelzceļu posmi, pielāgojot tos tūrismam. Bibliotēkas organizētais ikgadējais brauciens veltīts ikreiz cita sakārtotā maršruta izpētei. Vidēji viena brauciena laikā divās dienās ar velosipēdiem tiek veikti vairāk nekā 100 kilometri. Izglītojošos un uz ilgtspējīgu dzīvesveidu vērstajos velo braucienos dalībnieki iepazīst gan Zaļos dzelzceļus, dabas objektus, vēsturiskas dzelzceļa ēkas un stacijas, gan arī piedzīvo satikšanās prieku, ieklausoties darbīgu un radošu cilvēku stāstos, viņu pieredzē, darbojoties laukos, īstenojot zaļus projektus un dzīvojot saskaņā ar dabu.

Dārzkopība un zaļās teritorijas

2022. gadā tika atklāta Rīgas Centrālās bibliotēkas Čiekurkalna filiālbibliotēkas ikdienas kultūrtelpa “Bibliotēkas dārzs”. Zaļā teritorija sākotnēji bija nekopta un piesārņota ar būvgružiem. Dārza ideja bija iedzīvotāju biedrības “Čiekurkalna attīstības biedrība” iniciatīva, vēršoties pie Rīgas Centrālās bibliotēkas ar rosinājumu. Dārza mērķis: veicināt apkaimes iedzīvotāju un uzņēmēju iesaisti, pilsonisko līdzdalību un iespēju piedalīties kultūras aktivitātēs, stiprināt iedzīvotāju piederības sajūtu savai apkaimei un vairot iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves uzlabošanā. Divu gadu laikā ar iedzīvotāju iesaisti dārzs tika sakopts. Vasaras sezonā augstās koka dobes tiek lietošanā nodotas senioriem un daudzbērnu ģimenēm no daudzstāvu mājām. Dārzā ir pieejama ugunskura vieta, starp kokiem ir izvietoti guļamtīkli, izveidoti galda spēļu un grāmatu maiņas plaukti. Uz īpašumā esošās garāžas ēkas sienām izveidoti sienu gleznojumi. “Bibliotēkas dārzs” ir kļuvis par satikšanās un atpūtas vietu iedzīvotājiem. Dārzu ikdienā regulāri apmeklē arī ekskursanti gida pavadībā, vecāki un vecvecāki ar bērniem, skolu klases un bērnudārzu audzēkņi.
Ventspils novada pašvaldības attīstības nodaļas administrētā un LEADER atbalstītā projekta “TAK-UGĀLE – pastaigu takas labiekārtošana” īstenošanā iesaistījās Ugāles bibliotēka. Bibliotēkas darbības prioritāte ir vietējā kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana, saglabāšana, popularizēšana un pieejamības nodrošināšana. Īpaša vēlme ir bijusi novadpētniecības materiālus iznest ārpus bibliotēkas telpām. Lai to īstenotu, bibliotēka iesaistotījās Ugāles pagasta biedrībā “Ugāles attīstībai” un iedzīvotāju iniciatīvas grupā, lai realizētu projektu “Tak-Ugāle – pastaigu takas labiekārtošana”. Projekta mērķis – labiekārtojot 6 kilometrus garu apļveida dabas taku – ir stiprināt vietējo iedzīvotāju identitāti, veidojot izpratni par pagasta attīstības vēsturi, kā arī piesaistot tūristus Ugālei un novadam. Projekta gaitā tika atjaunota un labiekārtota pastaigu taka, kura ved caur Ugāles mežiem un gravām un savieno bijušos administratīvos centrus un pagasta attīstībai nozīmīgas vietas. Ugāles bibliotēkas devums bija informācijas sagatavošana 18 informatīvajām plāksnēm un vienam lielformāta stendam, kas informatīvi bagātina pastaigu taku.

Vairākās Latvijas bibliotēkās, piemēram, Līvānos, Gulbenē, Iecavā, Skultē, Kolkā u.c. pieejami sēklu maiņas punkti, kurus organizē Latvijas Permakultūras biedrība ar mērķi lolot paaudzēs pārmantotos kultūraugus. Tas saskan ar globālu kustību, kur šādus maiņas punktus dēvē par sēklu bibliotēkām, pirmās no kurām parādījās ASV jau 2000. gadā. Dobeles novada Aizstrautnieku bibliotēka organizēja stāstu pēcpusdienu “Dārzkopju pieredzes stāsti”, kuras laikā notika dārzeņu un puķu sēklu apmaiņas akcija “Tu man – Es Tev”, kas bija arī lieliska iespēja veicināt interesi par ilgtspējas aspektiem caur darbošanos savos piemājas dārzos. Ambeļu bibliotēka kopienas izglītošanu veic uz praktiskas darbošanās pamata. Bibliotēkā izveidota agronomiska izstāde “Puķudobe uz palodzes no A līdz Z”, kas darbojas reāllaika režīmā, dodot iespēju skatīt visu darbību ķēdi – no augu stādīšanas līdz ievākšanai un izmantošanai.

Vairākas Latvijas bibliotēkas regulāri iesaistās Pasaules ūdens dienas atzīmēšanā, organizējot tematiskas izstādes un pasākumus. Piemēram, Smiltenes novada bibliotēka, sagaidot 2021. gada Pasaules ūdens dienu, aicināja pirmsskolas iestāžu pedagogus pieteikties virtuālajai nodarbībai par tēmu “Ūdens”. Kuldīgas Galvenā bibliotēka piedāvā vides izzināšanas programmu – interaktīvu pārgājienu “Ūdens Kuldīgā”. Programmu iespējams “iziet” gan virtuāli, izmantojot viedierīci vai datoru, gan dodoties pārgājienā pa Kuldīgu. Pārgājiena maršrutā visi objekti ir saistīti ar ūdeni – tā laikā tiek apmeklētas Kuldīgas upes, dīķi, avoti, ūdenstorņi, ūdenskritumi, strūklakas, ūdenssaimniecība.

Tematiski pasākumi un izglītojošas lekcijas

Vērienīgu izglītojošo darbu veic Zemgales Reģiona Kompetenču attīstības centrā izveidotā “Zaļā bibliotēka” ar mērķi Jelgavas iedzīvotājus informēt par vides ilgtspēju. “Zaļā bibliotēka” piedāvā iepazīties ar garšaugu un ārstniecības telpaugu kolekciju, zaļā dzīvesveida grāmatām, periodiskajiem izdevumiem, video, audio materiāliem, dokumentālajām filmām par vides un dabas aizsardzību un ekoloģijas jautājumiem, ļauties dabas uzlādējošajai enerģijai īpaši iekārtotās zaļajās oāzēs – nišās kopā ar savu iecienītāko grāmatu. Tiek rīkoti Zaļo aktivitāšu rīti dažāda vecuma auditorijām un Eko darbnīcas, kurās ir iespēja izgatavot dažādas ikdienā praktiski izmantojamas lietas no dabīgiem materiāliem, kā arī dot otro elpu jau it kā nokalpojušām lietām.

2021. gadā tika aktualizēti jautājumi saistībā ar Eiropas zaļo kursu, tāpēc Ludzas novada bibliotēka organizēja dažādas aktivitātes, kas veltītas šim virzienam. Informatīvajā tiešsaistes seminārā – Eiropas pēcpusdienas pasākumā “Domā zaļi jau šodien un veido tiltu uz labāku nākotni” iedzīvotājiem un bibliotēku darbiniekiem tika skaidrots, kas ir Eiropas zaļais kurss, kā tas uzlabos iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti un kā bibliotēkas var iesaistīties zaļā kursa īstenošanā. Šī pasākuma ietvaros tika organizēts arī konkurss – radošā darbnīca “Veco lietu otrā dzīve”.

Gulbenes novada pašvaldības projektā “Globālie mērķi vietējā kopienā”, kurā iesaistījās arī Gulbenes novada bibliotēka, tika izveidots globālo resursu materiālu krājums “Globālā bibliotēka”, apkopojot materiālus par ilgtspējīgu dzīvesveidu, metodiskus materiālus pedagogiem, zaļos ceļvežus ģimenēm, skolēnu zinātniski pētnieciskos darbus, spēles u. tml.

Valmieras bibliotēka iesaistījās programmas “Nordplus” atbalstītā starptautiskā projektā “Mana zaļā identitāte” (My Green Identity), kas uzsver bibliotēku lomu dažādu aktivitāšu iniciēšanā un atbalstīšanā, lai mainītu sabiedrības domāšanu un veicinātu dabai draudzīgus dzīves paradumus. Viena no projekta aktivitātēm ir pieaugušo mūžizglītības kurss “Līdzsvarota dzīve: vide, cilvēks, sabiedrība”, kuru organizē Valmieras bibliotēka sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību – vairāku nodarbību garumā ir iespēja uzzināt par vides un sabiedrības attīstību, izprast šo procesu kopsakarības un ietekmi.

Olaines Bibliotēkas bērnu literatūras nodaļa organizēja interaktīvo nodarbību “Zaļš. Gudrs. Mūsdienīgs”, bērniem stāstot par godīgu tirdzniecību, bioloģisko un ekoloģisko produktu marķējumiem, kā arī videi un veselībai draudzīgiem sadzīves paradumiem.

Pandēmijas laikā Naujenes bibliotēka veidoja virtuālu izstādi “Atkritumi. Kur? Kādi? Kā? – apsaimniekošana, šķirošana, izglītošana”, kurā kurā bibliotēka apkopoja atkritumu apsaimniekošanai noderīgo, aktuālo informāciju no interneta resursiem, datu bāzēm, Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitāliem resursiem un Daugavpils novada bibliotēku kopkatalogā esošiem izdevumiem.

Bibliotēku arhitektūra

Pēdējos gados bibliotēkas Latvijā pievēršas ilgtspējīgiem risinājumiem arī arhitektūras, telpu, ēku  būvniecības un iekārtošanas jomā. Zemāk iepazīstināsim Jūs ar trijām jaunām bibliotēku būvēm un vienu bibliotēku, kas pārcēlusies uz jaunām un dabai draudzīgākām telpām.  

Ogres Centrālā bibliotēka 

Vienīgā energoefektīvā un viedā bibliotēkas ēka Latvijā un arī Baltijā. Tā tika atklāta 2021. gadā un atzinīgi novērtēta gan vietēja, gan starptautiska mēroga konkursos. Bibliotēka, kurā izvietota arī Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa, ir ne vien arhitektoniski skaista koka ēka priežu audzes ielokā, bet arī energoefektīvi pašpietiekama būve ar virkni inovāciju, kuras izstrādātas sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti. Altenratīvā elektroenerģija tiek gūta no saules paneļiem. Apkurei tiek pielietots Latvijā unikāls risinājums: ir izveidota patentēta kanalizācijas rekuperācijas sistēma, lai no pilsētas notekūdeņiem atgūtu siltuma, tālāk to novirzot ēkas apkurei un karstā ūdens apsildei. Ēkai ir sertificētas pasīvo ēku ventilācijas iekārtas. Ārpusē un iekšpusē ir iekoptas zaļo augu sienas. Augi kalpo kā bioloģiskie filtri, mitrinot un uzlabojot gaisa kvalitāti. Zaļās sienas tiek laistītas ar lietus ūdeni, kas savākts no jumta.

Gāliņciema bibliotēka

Bibliotēka Venstpilī tika atvērta 2023. gadā kā daudzfunkcionāls pakalpojumu centrs. Ēkas arhitektūrā ievērota virkne ilgtspējīgu risinājumu. Piemēram, aizkaros iestrādāts misiņš, varš un alumīnijs, lai atstarotu gaismu. Plānais, vieglais un caurspīdīgais audums, kas no vienas puses ir pārklāts ar plānu metāla kārtiņu, telpā nodrošina arī siltuma un gaismas kontroli, aizsargā no spilgtas saules gaismas un ultravioletā starojuma. Pateicoties auduma faktūrai un gaismu atstarojošam metāliskajam pārklājumam, dienas gaišajā laikā saglabājas skats uz ārpusi. Pie ēkas aug hibrīdie alkšņi, kas jau sasnieguši dižkoka statusu. Ēkas kodols veidots no akustiska materiāla, kas izbūvēts arī divu dimensiju liektajās plaknēs, kur vertikālās kodola sienas saplūst ar griestiem, vizuāli atkārto koka stumbra struktūru, uzsverot tuvumā esošo dižkoku un ēkas saikni. Bibliotēka savu darbības programmu izstrādā sešos virzienos, divi no kuriem ir seno arodu prasmes un dabas un kultūras pētniecība.

Ulbrokas bibliotēka

2020. gadā Ulbrokas bibliotēka pārcēlās uz jaunām telpām jaunajā novada kultūras centrā “Ulbrokas Pērle”. Ēkas izbūvē ievēroti ilgtspējīgas būvniecības principi un priekšroka dota ilgtspējīgiem un energoefektīviem materiāliem, kā arī vietējiem ražojumiem. Jumta apjumšanai izmantotas slānekļa plāksnes, kas ir viens no ekoloģiskākajiem jumta segumiem, termoizolējošs, ilgmūžīgs un izturīgs pret dabas apstākļiem, piemēram, uguni un salu. Ēkas arhitektūrā (logi, grīdas) izmantots koks. Lielākā daļa mēbeļu arī gatavotas no koka, un to veicis vietējais koka mēbeļu ražotājs.

Alojas novada uzņēmējdarbības atbalsta centrs–bibliotēka “Sala”

Centrs-bibliotēka tika atvērts 2016. gadā un tas atrodas Ungurpils dzirnavezera krastā. Alojas novada pašvaldība ir viena no pirmajām Latvijā, kura īstenojusi zema enerģijas patēriņa ēku būvniecību un izmantojusi koku kā pamata būvniecības materiālu sabiedrisko ēku celtniecībā. Ēkas jumtam ir ekstensīvā zaļā jumta segums. Ziemā jumts ēku siltina, savukārt vasarā nodrošina papildu kondicionēšanu. Interjerā, pārvietojot grāmatu plauktu starpsienu, bibliotēkas telpu ir iespējams apvienot ar semināru telpu, izveidojot vienu lielu zāli, kurā iespējams organizēt konferences, kursus, seminārus, izstādes u.c. pasākumus. Līdzās “Salai” ir volejbola laukums un saglabāta piekļuve peldvietai.