Jozefa Boisa 100. dzimšanas dienai veltītas grāmatas
Boisa dienas

2021. gada 12. maijā akciju mākslinieks Jozefs Boiss būtu svinējis 100. dzimšanas dienu (mākslinieks miris 1986. gadā). Šī notikuma sakarā šogad iznāk vairākas harizmātiskajam māksliniekam veltītas grāmatas. 

Ar savu sociālās plastikas teoriju Boiss gribēja nojaukt robežas, kas šķir mākslu un sabiedrību. Viņa mērķis bija mākslas jēdziena paplašināšana. Katrs cilvēks esot spējīgs sociāli un radoši veidot pasauli. Šai pārliecībā sakņojas arī viņa laikam jau pats populārākais izteikums: „Katrs cilvēks ir mākslinieks.“ Ziemeļreinas-Vestfālenes Mākslas muzejā notiek tāda paša nosaukuma izstāde. Mūsdienu mākslinieki un dažādu sabiedrības jomu pārstāvji šīs izstādes 12 nodaļās veido ar Boisu „daudzslāņainu, transkulturālu dialogu“. Izstādes katalogs „Katrs cilvēks ir mākslinieks. Kosmopolītiski vingrinājumi ar Jozefu Boisu“ („Jeder Mensch ist ein Künstler. Kosmopolitische Übungen mit Joseph Beuys“) ir iznācis apgādā “Hatje Cantz Verlag“ (ir arī izdevums angļu valodā). 
 

Diskusijās par Boisa darbiem viedokļi allaž bijuši galēji pretēji. Vieni viņu dievināja, citi uzskatīja par tukšu pļāpu, kas ar savām runām gribot uzlabot pasauli, vai pat par šarlatānu. Katrā ziņā Boisa piezīmes, sarunas un lekcijas pieder pie viņa mākslinieciskā mantojuma, tāpat kā tēlotājmākslas darbi. Grāmatā „Es izstājos no mākslas“ („Hiermit trete ich aus der Kunst aus“) apkopotas sarunas un lekcijas.  

Šis tas raisa iebildumus 

Fīlips Uršprungs grāmatā „Jozefs Boiss. Māksla, kapitāls, revolūcija“ (Philip Ursprung „Joseph Beuys. Kunst, Kapital, Revolution“) iepazīstina ar 24 galvenajām Boisa „skatuvēm“. Autoram ir svarīgi radīt jaunu mākslinieka būtisko akciju un projektu, piemēram, „I like America and America likes me“, „Kā beigtam zaķim izskaidro attēlus“ („Wie man dem toten Hasen die Bilder erklärt“) un „7000 ozolu“ („7000 Eichen“) izpratni. Uršprungs grib atbrīvot Boisa darbus no to ciešās sasaistīšanas ar mākslinieka biogrāfiju, panākt, lai Boisa mākslu „skatītu plašākās sakarībās – saistībā ar 20. gadsimta vēsturi“. Grāmata saskaņā ar interneta vietnē kunstbuchanzeiger.de rakstīto ir „precīzi argumentējošs, lietpratīgs un ļoti ieinteresēts Boisa darba atainojums“, turpretī „Jaunā Cīrihes Avīze“ grāmatu iesaka tikai daļēji, jo „šis tas raisa iebildumus“. 
 
Boisa ciešā sadarbība ar fotogrāfi Ūti Klophauzu (Ute Klophaus) (1940-2010) performanču jomā norisinājās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Viņu sadarbība sākās ar Boisa slaveno 24 stundu hepeningu, kas notika 1965. gadā Vupertāles „Galerie Parnass“, pēc tam Klophauza fotografēja Boisa akcijas vairāk nekā 20 gadu. Nodarbošanās ar Boisu kļuva par galveno fotogrāfes profesionālajā darbībā. Grāmatā „Izrauts no laika“ („Aus der Zeit gerissen“) apkopotas apmēram 120 tādā veidā radušās ikoniskas fotogrāfijas, un tā papildina izstādi Fon der Heita muzejā Vupertālē. 
 
Savas mākslas un ideju izplatīšanā Boiss plaši izmantoja arī plakātu. Grāmatā „Jozefs Boiss. Plakāti“ („Joseph Beuys: Plakate. Posters“) atrodami mākslinieka plakāti, kas sniedz īpašu pārskatu par viņa darbiem, akcijām un izstādēm, kā arī par viņa iesaistīšanos politikā un sabiedrības dzīvē. 

Valoda kā plastisks materiāls 

Apgāds „Steidl Verlag“ 2021. gada maija beigās plāno izdot grāmatu „beuys 2021“, kurā būs apkopoti visi daudzie mākslinieka 100. jubilejai veltītie pasākumi un kura mēģinās noskaidrot Boisa daudzveidīgās darbības aktualitāti mūsdienās. Šis izdevums tiek pieteikts kā „saruna ar mākslinieka garu. Daudzi visdažādāko jomu, paaudžu un kultūru cilvēki asociācijām bagātos dialogos ar Boisa aforismiem polemizē par to, kā radies un cik noderīgs ir viņa redzējums par mākslā balstītu nākotni.“  
 
Izdevēji paziņojuši, ka 2021. gada jūnijā iznāks izstādes katalogs „Sākot no valodas“ („Von der Sprache aus“) (būs arī izdevums angļu valodā). Tāda paša nosaukuma izstāde Hamburgas stacijā, Laikmetīgās mākslas muzejā (Museum für Gegenwart) Berlīnē, tiks atklāta 2021. gada 13. jūnijā. 1985. gadā Jozefs Boiss izteicās, ka savus darbus vienmēr veidojis, „sākot no valodas“. Viņš valodu – tāpat kā skulptūru veidošanas materiālus – saprata kā plastisku materiālu, kas katram cilvēkam dod tiesības piedalīties sabiedrības dzīvē. Boisa attiecības ar valodu izpaužas plašā spektrā – no klusēšanas līdz stundām ilgām diskusijām. Attiecīgi iedalās arī grāmatas nodaļas: Klusēšana, Skaņas, Jēdzieni, Raksts, Noslēpums, Leģenda un Runāšana. Izstāde un katalogs iepazīstina ar skulptūrām, zīmējumiem, instalācijām, filmām, plakātiem un dokumentiem no Nacionālās galerijas, Marksa kolekcijas, Vara gravīru kabineta (Kupferstichkabinett) un Berlīnes Valsts muzeju Mākslas bibliotēkas fondiem. 
 
Ja kāds grib iegūt pavisam precīzas zināšanas un viņam patīk sistēmas, var izlasīt „Jozefa Boisa rokasgrāmatu“ („Joseph Beuys-Handbuch“) (tās izdošana plānota 2021. gada 1. augustā). Izdevniecība grāmatu pieteikusi kā darbu, kas starpdisciplinārajā Boisa pētniecībā turpmāk labi noderēs kā „pamatmateriāls, kas sniegs zināšanas un palīdzēs orientēties“.