Roberto Maján
Kafka kā bilžu grāmata

„Process“, „Pārvērtība“, „Amerika“ – lai vai kuru Franca Kafkas darbu lasītājs lasītu, Franca Kafkas brīnišķīgā valoda liek viņam skatīt acu priekšā viskrāšņākos attēlus. Madrides mākslinieks Roberto Mahans savus attēlus ir uzlicis uz papīra. Priecīgu skatīšanos!

Roberto Mahana (Roberto Maján), Verena Hitere (Verena Hütter), Johannes fon Strickis (Johannes von Stritzky)

„Process“ – apšaubāms arests

„Process“ ir viens no Franca Kafkas romāniem, kas palikuši nepabeigti un publicēti tikai pēc autora nāves. Attēlā kreisajā pusē redzam, kā galvenais varonis Jozefs K. savas trīsdesmitās dzimšanas dienas rītā piedzīvo ļaunu pārsteigumu: viņu apcietina divi šaubīgi tipi Francs un Villems, un Jozefam K. nav ne mazākās nojausmas, kāpēc. Abi ieradušies no kādas „iestādes“. No kādas, Jozefs K. var vienīgi minēt. Tas, kurš vidējā attēlā lūr pa sava jumta stāva dzīvokļa durvīm, ir gleznotājs Titorelli. Viņš nemaksā īri, tāpēc ir spiests samierināties, ka viņa dzīvoklī bariem nāk un iet meitenes, kā pašām tīk. Attēlā labajā pusē Roberto ir attēlojis romāna nežēlīgās beigas: tieši gadu pēc apcietināšanas divi kungi vizītsvārkos un cilindros aizved Jozefu K. uz akmeņlauztuvi un izpilda viņam nāvessodu.

„Amerika“ jeb „Bezvēsts pazudušais“

Tāpat kā „Process“, arī romāns „Amerika“, kas vēlāk tika izdots ar nosaukumu „Bezvēsts pazudušais“, ir palicis nepabeigts. Galveno varoni sauc Karls Rosmanis. Viņš padarījis grūtu kādu kalponi, tāpēc vecāki aizsūtījuši dēlu uz Ameriku. Attēlā kreisajā pusē viņa kuģis tuvojas Brīvības statujai un iebrauc Ņujorkas ostā. Sākumā rūpes par viņu uzņemas bagāts tēvocis, taču drīz vien no viņa atsakās. Karls atrod lifta zēna darbu viesnīcā „Occidental“, taču tad, smagi piedzēries, uzrodas viņa šaubīgais biedrs Robinsons (attēls vidū), un Karls tiek atlaists no darba. Trešā aina labajā pusē ir no Oklahomas (Kafka raksta „Oklahama“). Visa pilsēta ir teātris, un sievietes eņģeļu tērpos pūš taures.

Nenosūtītā „Vēstule tēvam“

„Vēstuli tēvam“ Francs Kafka uzrakstīja 1919. gadā, bet tā arī adresātam nekad nenosūtīja. Franca Kafkas attiecības ar tēvu bija ļoti sarežģītas. Attēlā kreisajā pusē redzam, kādu Francs izjuta savu tēvu – kā visvarenu un nomācošu, kā rupju cilvēku, pēc amata miesnieku, kurš sava dēla literārās ambīcijas neuztvēra nopietni. Attēlā labajā pusē Roberto attēlojis mazo Francu viņa septītajā dzimšanas dienā. Zēnam aiz muguras septiņzaru svečturī, menorā, deg dzimšanas dienas sveces – Roberto norāda uz Kafkas ģimenes piederību jūdu ticībai, kas tāpat kā rakstniecība arvien bija tēva un dēla strīda ābols.


Franca Kafkas saderināšanās ar Jūliju Voriceku varēja būt par iemeslu, kāpēc Kafka uzrakstīja vēstuli tēvam. Tēvs par šo saderināšanos nebija sajūsmā, jo dēla līgava bija cēlusies no zemākas kārtas. Kāzas patiešām nenotika, taču ne jau tēva, bet gan paša Franca dēļ, kuram pret laulībām bija visai pretrunīga attieksme – viņš bija trīs reizes saderinājies, bet tā arī nebija apprecējies. Šķiet, tēvs devis pavisam jauniņajam Francam padomu apmeklēt bordeli un tur kārtīgi iztrakoties – to Roberto parādījis attēlā labajā pusē. Francs, dzirdot tēva padomu, juties ārkārtīgi neērti – to redzam attēlā.

Ko nozīmē pamosties kā kukainim? – „Pārvērtība“

1912. gadā sarakstītajā stāstā „Pārvērtība“ Gregors Zamza kādu rītu pamostas un ierauga, ka ir pārvērties „milzīgā kukainī“. Attēlā kreisajā pusē Gregora māsa nes viņam pienu, lai viņš iestiprinātos. Vēl būdams cilvēks, viņš pienu dzēra labprāt, taču pašreizējā stāvoklī tas viņam vairs negaršo. Gregora māsa, viņu sauc Grēte, tik skaisti spēlē vijoli, ka Gregors pa savas istabas durvīm ielūkojas dzīvojamā istabā, lai spēli varētu labāk saklausīt. To redz trīs kungi, apakšīrnieki, (vidējais attēls) un satrakojas. Attēlā labajā pusē Roberto uzzīmējis stāsta beigas: kukainis ir miris, Gregors ir pazudis uz visiem laikiem, un pēc neliela šoka Grēte un vecāki izjūt mērenu atvieglojumu un ir gatavi doties izbraukumā pa Prāgas apkārtni.

„Badošanās mākslinieks“ – badošanās kā cirka māksla

Badošanās mākslinieka dzīves saturs ir badošanās. Attēlā kreisajā pusē Roberto ir attēlojis mākslinieku restotajā būrī un viņa impresāriju, kas atrakciju – mākslinieks neko neēd, ne mazāko drupatiņu – reklamē publikai. Publika sākumā ir sajūsmināta, tomēr pamazām arvien vairāk zaudē interesi un vairs nevēlas vērot badošanās mākslinieku – tas redzams vidējā attēlā. Badošanās mākslinieks badojas tik ilgi, līdz nomirst, un viņa vietu būrī ieņem pantera.


Liels paldies Roberto Mahanam par brīnišķīgajiem Kafkas bilžu stāstiem. Johanness fon Strickis, kas strādā Gētes institūtā Madridē, sastapās ar spožu ilustratoru Roberto, kuram tuvs autors ir Francs Kafka, un abi kopā izvēlējās romānus un stāstus. Tekstus pie attēliem sarakstījusi Verēna Hitere