Komikss un grafiskais romāns
Kafka komiksu pasaulē

Francs Kafka zīmēja pats un viņam noteikti patiktu komiksi un grafiskie romāni, kurus veidojuši ļoti dažādi komiksu mākslinieki no dažādām pasaules daļām un kuriem kopīga ir viena lieta – Kafkas tēma.

Ulrihs Figeners (Ulrich Fügener)

Mēs zinām, ka Francs Kafka mīlēja zīmēt un ka viņš bija aizrautīgs kino apmeklētājs. Tāpēc varam pieņemt, ka viņa darbu vizuālais pārcēlums, tostarp arī komiksi, viņam būtu paticis. No 2024. gada janvāra pa Gētes institūtiem visā pasaulē ceļos austriešu komiksu mākslinieka Nikolasa Mālera (Nicolas Mahler) grāmatas “Komplett Kafkaˮ izstāde (organizē Lionas Gētes institūts). N. Mālera minimālisma līnija līdzinās Kafkas zīmēšanas stilam. Taču N. Mālers nebūt nav pirmais komiksu autors, kurš Kafkas darbus vai viņa biogrāfiju adaptē komiksa formā.

Deivids Zeins Mairovics – daudzpusīgais scenārists

Visaktīvākais no tiem noteikti ir amerikāņu rakstnieks, žurnālists un režisors Deivids Zeins Mairovics (David Zane Mairowitz), kurš ir sarakstījis scenārijus trim lieliem Kafkas darbiem, adaptējot tos ļoti atšķirīgos stilos.

Pirmais no tiem ir “Introducing Kafkaˮ (vācu valodā darba nosaukums ir vienkārši “Kafkaˮ), kas ir ievads Kafkas dzīvē un daiļradē. Šo grāmatu lieliski ilustrējis Roberts Krambs (Robert Crumb), ASV andergraunda komiksu lielmeistars, kurš ir pazīstams ar tādiem personāžiem kā Mr. Natural un Fritz the Cat, kā arī ar daudziem autobiogrāfiskiem komiksiem un Bībeles adaptāciju “Pirmā Mozus grāmataˮ. Mairovics un Krambs pievēršas, no vienas puses, Kafkas dzīves vēsturiskajam fonam (Bohēmija kā daļa no Austroungārijas, Pirmais pasaules karš, vienmēr klātesošais antisemītisms, Čehoslovākijas izveidošanās) un, no otras puses, Kafkas apsēstībām un traumām, piemēram, valdonīgā tēva paciešanai, sevis nīšanai un viņa bailēm saskarsmē ar sievietēm. Šeit dzīve un darbs gandrīz nemanāmi saplūst, un Krambs, kurš par Kafku saka “mans garīgais brālis”, to prasmīgi ilustrējis sev raksturīgajā ekspresīvajā, iesvītrojumiem bagātajā stilā.

Savukārt darbā “Pils” (angļu val. “The Castleˮ; čehu val. “Zámekˮ) M. D. Mairovics sadarbojās ar čehu ilustratoru un dziedātāju Jaromir 99 (Jaromír Švejdík), kurš vislabāk pazīstams ar darbu pie komiksa un animācijas filmas “Alois Nebelˮ kopā ar rakstnieku Jaroslavu Rudišu. Kopā ar Rudišu viņš ir arī viens no diviem dziedātājiem grupā “Kafka Bandˮ, kas 2024. gada jubilejas gada ietvaros dosies plašā Eiropas turnejā. Jaromir 99 strādā ar ksilogrāfiski spēcīgiem melnā, pelēkā un baltā kontrastiem. Rezultātā viss ir skaidrs un reizē nomācošs un noslēpumains.

Trešais darbs ir “Processˮ (franču val. “Le procès”), kas radīts kopā ar pazīstamo franču komiksu mākslinieci, gleznotāju un preses ilustratori Šantālu Monteljē (Chantal Montellier). Viņa ir pazīstama, piemēram, ar grāmatu “Tchernobyl mon amourˮ un autobiogrāfiju “La Reconstitutionˮ. Monteljē strādā reālistiski sirreālistiskā stilā, un galvenajam varonim Jozefam K. viņa piešķir paša Kafkas sejas vaibstus – tas Kafkas darbu adaptācijās gadās bieži, ņemot vērā to biogrāfisko saturu.

Lielais skaits franču adaptāciju

  Francijā vispār liela uzmanība tiek pievērsta Kafkas darbu adaptācijām grafisko romānu veidā, kas, iespējams, nav pārsteidzoši, ņemot vērā komiksa žanra popularitāti šai zemē.

Eriks Lanels (Erick Lasnel), kurš pazīstams kā Céka, un Klods Vuarjo (Claude Voirriot), kurš pazīst ar vārdu Clod, arī ir radījuši savu “Le procèsˮ versiju (šis komikss nav tulkots vācu valodā). Viņu krāsainajā un draudzīgajā zīmēšanas stilā viss šķiet mazāk nomācošs. Stāstu atdzīvina nelieli vizuāli gegi – Jozefs K. strādā Broda bankā, kur ir daudzi uzraksti ar burtu “K”, viņš satiek priesteri, kuram pie galvas piestiprināts stiepļu nimbs, un beigās no Maksa Broda saņem vainagu par savu nāvessodu. Tomēr mīklainās tiesas prāvas, par kuras upuri galu galā kļūst K., absurds nav zudis – to paspilgtina bezgalīgas dokumetu grēdas, mulsinošas ēkas ar lielām zālēm un līkumotām kāpņu telpām, kā arī pēdējā aina, kurā Jozefs K. zem rokas nes savu nocirsto galvu.

Citu atmosfēru savā komiksā “Dans la colonie pénitentiaire” (“Labošanas darbu kolonijā”) rada ilggadējie profesionāļi Silvēns Rikārs (Sylvain Ricard) un Maël (Martin Leclerc). Ierēdnis no metropoles apmeklē tuksnesī ierīkotu soda izciešanas koloniju, kur viņu lūdz kļūt par liecinieku par nenozīmīgu nodarījumu piespriestam nāvessodam. Šajā līdz būtiskākajam koncentrētajā pārliecinošu okerkrāsas attēlu veidotajā kamerspēlē ar spilgtām sejas izteiksmēm tiek atainota dežurējošā virsnieka apsēstība un soda metodes nežēlība. Galu galā apsūdzētais tiek atbrīvots un moku mašīnā dzīvību zaudē pats virsnieks. Tomēr briesmas vēl nav novērstas, jo nežēlīgā soda atbalstītāji gaida īsto brīdi, lai atgrieztos. Aleksandrs Kā (Alexandre Kha) sējumā “Les monstres aux pieds d'argileˮ (burtiski: “Briesmoņi uz māla kājām”) adaptē vairāku vācu klasiķu stāstus. To vidū ir trīs stāsti, kuru pamatā ir Kafkas teksti (“Ziņojums akadēmijaiˮ, “Pārvērtībaˮ, “Bada mākslinieksˮ). Artūrs, daudzkārtējs varonis Kā darbos, kādā lielpilsētā sastopas ar dažādām būtnēm, kuras līdzcilvēki uzskata par briesmoņiem; tās viņam stāsta savus stāstus. Šarma un savdabīgas melanholijas caurstrāvotajos melnā un zaļā krāsā veidotajos attēlos autors pauž savas simpātijas pret šiem autsaideriem pret pašu gribu.

Daniels Kazanāvs (Daniel Casanave) un Robērs Karā (Robert Cara) savā apjomīgajā grafiskajā romānā “L’Amériqueˮ Kafkas nepabeigto romānu “Amerikaˮ pārceļ dinamiskos melnbaltos, iesvītrojumiem bagātos attēlos. Mulsinošā jaunā pasaule, kurā jāorientējas un ne visiem jāuzticas jaunajam Karlam Rosmanim, ir pārliecinoši atainota ar krāšņām (pilsētas) ainavām un izteiksmīgiem personāžiem.

Ar Kafku ir nodarbojies arī uzņēmīgais scenārists Corbeyran (Éric Corberand), kurš pazīstams ar tik daudzveidīgiem darbiem kā “Le Chant des strygesˮ (fantāzijas trilleris) un “Zélie et compagnieˮ (komikss bērniem). Viņa kopā ar ilustratoru Horne (Horne Perreard) radītajā darbā “La Métamorphose” (“Pārvērtība”) detalizētās, drūmās klusinātu krāsu ilustrācijās attēlota Gregora Zamzas pārtapšana par bezpalīdzīgu kukaini.

Pārvērtības it visur

Kopumā “Pārvērtībaˮ ir līderis starp adaptētajiem Kafkas darbiem. Ar šo darbu savus spēkus ir izmēģinājuši arī trīs japāņu komiksu autori.

Viens no viņiem ir Bargain Sakuraichi (citā vārdā: Toshifumi Sakurai), kura mangā galvenais tēls ir Gregora Zamzas perversais vecais tēvs, – viss tiek attēlots no viņa perspektīvas. Tēvs ir finansiāli sagrauts un diezgan slinks pensionārs, kam nu nākas atgriezties darbā, jo dēls, kurš iepriekš bija nodrošinājis ģimenes pārtikšanu, ir pārvērties. Sakuraichi inscenē melno komēdiju, kuras galvenos varoņus galvenokārt raksturo groteski kariķētas sejas. Vēl atbaidošāki par kukaini Gregoru ir uz aprēķinu vērstie un mīlēt nespējīgie “normālieˮ cilvēki gan viņa ģimenē, gan ārpus tās.

Hirojuki Sugahara attēlo “Gure Gôru” (“Gregorsˮ japāņu izrunā) pārvērtību vienkāršos attēlos, kas ir reducēti līdz būtiskākajam un nedaudz kariķēti. Tajā netrūkst humora, un to visu var uztvert arī kā kritisku skatījumu uz darba pasauli ar tās stingrajām prasībām pret darbiniekiem.

Pētījuma laikā atradu arī anonīmu komiksu senākas mangas stilistikā “a la Astro Boyˮ no sērijas Manga de dokuha (まんがで読破 = “Lasīt ar mangām”), ko izdod japāņu izdevniecība East Press, kuras mērķis ir iepazīstināt plašāku auditoriju ar literatūras klasiķiem. Stāstā “Pārvērtībaˮ ieausti elementi no Kafkas dzīves un atsauces uz citiem viņa darbiem.

Ar Kafku uz Ameriku

ASV komiksu autors Pīters Kūpers (Peter Kuper) ir plaši pētījis Kafku un publicējis trīs īso stāstu krājumus: “Pārvērtībaˮ, “Padodies!ˮ un “Kafkaesqueˮ (vācu valodā nav publicēts). Ekspresīvi dinamiskos melnbaltos kontrastos viņš rada lakoniski drūmu Kafkas pasauli. Kafkas stāsti (to skaitā “Pārvērtība”, “Bada mākslinieks” un “Padodies!”) zīmējumos daļēji ir pārcelti uz mūsdienu Ameriku ar tās modernajām lielpilsētām, nevis ataino apcerībā iegrimušo gadsimtu mijas Prāgu.

Reāls Godbū (Réal Godbout), kanādiešu mākslinieks, kas devis izšķirošu ieguldījumu Kvebekas komiksu skatuves nostiprināšanā, piedāvā mums “L'Amérique ou Le Disparuˮ (nav publicēts vācu valodā; burtiski: “Amerika vai bezvēsts pazudušais”). “Ligne claireˮ stila zīmējumos mēs sekojam nedaudz naivā Karla Rosmaņa ceļojumam uz Ņujorku un Amerikas vidieni. Viņa traģikomiskie piedzīvojumi rada neparastu, bet tajā pašā laikā dīvaini reālu Amerikas tēlu. Darbā ir vairākas vizuālas atsauces uz Čārlija Čaplina un Orsona Velsa filmām, un Kafkas sejas vaibsti ir piešķirti kādam maznozīmīgam tēlam.

Kafkas dzimtajā valodā

Morica Štetera (Moritz Stetter) komiksa “Spriedumsˮ pēcvārdā šo Prāgas autora darba vizuālās interpretācijas nozīmīgumu slavēja Kafkas eksperts Rainers Štahs. Mākslinieks, kurš ir pazīstams ar saviem grafiskajiem romāniem “Bonhoefferˮ un “Lutherˮ, rada gandrīz ekspresionistisku kamerdarbu. Šteters žonglē ar vizuālajiem elementiem – galvenā varoņa tēvs vienā brīdī saraujas līdz zīdaiņa izmēram un drīz pēc tam kļūst par milzi. Gregora Pēterburgas drauga bārda izaug par sava veida necaurejamiem džungļiem. Tuvojoties beigām, grāmatas lineārā slokšņu struktūra sabirzt kā izkaisītas spoguļa lauskas – līdz pat Gregora kritienam upē, kad pilnībā likvidējas gan galvenais varonis, gan vizuālā struktūra. Tāpat Štahs oficiāli atzinīgi novērtēja Morica fon Volcogena (Moritz von Wolzogen) darbu “Die Aeroplane in Brescia” (“Aeroplāni Brešā”). Šis 2022. gadā izdotais, spilgtos, krāsainos attēlos ietvertais komikss veltīts vienam no mazāk zināmajiem Kafkas darbiem – reportāžai par aviācijas šovu Ziemeļitālijā, kuru jaunais autors apmeklēja kopā ar saviem draugiem Maksu un Oto Brodiem. Mēs pieredzam viņu ceļojumu un agrīnās aviācijas pasauli rosīgajā Brešā kā bezrūpīgu piedzīvojumu – un tādējādi arī pašu Kafku ieraugām vieglākā, pozitīvākā gaismā nekā parasti.

Martina Freia kafkiskais zinātniskās fantastikas trilleris

Daudzpusīgais Martins Freis (Martin Frei), kurš darbojas tik dažādos žanros kā krimināltrilleris (“Kommissar Eiseleˮ), vesterns (“Die Frau mit dem Silbersternˮ) un supervaroņu parodija (“Superbabeˮ), iedvesmojoties no Kafkas, ir radījis nevis adaptāciju, bet paša veidotu stāstu “Gregors Ka 21. gadsimtāˮ. Tajā varu Vācijā ir pārņēmis un autoritārā veidā valda “Desmitnieksˮ, spēcīgu koncernu konglomerāts. Nevainojamais apdrošināšanas ierēdnis Gregors Ka pret savu gribu tiek iesaistīts dumpī pret jaunajiem valdniekiem. Virtuālā realitāte, ģenētiskās manipulācijas un ārpuszemes tehnoloģijas – tas viss spēlē savu lomu. Gregors Ka ir vizuāls Kafkas iemiesotājs, un viņam ir arī mīļākā, vārdā Felīce Bauere, un piemīt vājība pret datu zagli Doru. Šausmu vīzijas, kas vajā Gregoru Ka, viņa svārstīgā daba, īslaicīgā “pārvērtībaˮ par briesmoni un “Desmitniekaˮ nomācošā birokrātija rada pilnvērtīgu kafkisko noskaņu.

Nobeigumā

Papildinot jau minēto, jāpiebilst, ka arī pazīstamais spāņu komiksu autors Pako Roka (Paco Roca) (“Kopf in den Wolken, “Der Winter des Zeichners”, “La casa”) ir ilustrējis Kafkas stāstu sējumu “La metamorfosis y otros cuentosˮ. Viņš atdzīvina Kafkas pasauli daļēji reālistiskos, daļēji fantastiskos melnbaltos zīmējumos ar daudziem iesvītrojumiem.


Nobeigumā jāsecina, ka laika gaitā nemainīgās Kafkas tēmas joprojām ir aktuālas un turpina iedvesmot komiksu māksliniekus visā pasaulē. Populārākie Kafkas darbi vismaz vienu vai pat vairākas reizes ir adaptēti kā komiksi, un, iespējams, ka tieši komiksos vispazīstamākais un spilgtākais Kafkas darbs ir “Pārvērtībaˮ. Komiksu adaptācijas, kuras te tika minētas, parāda šī žanra daudzveidību; tās ir tikpat radošas, cik veiksmīgas. Šī izlase nekādā gadījumā nepretendē uz pilnību.
  Sirsnīgs paldies lieliskajiem autoriem un izdevniecībām par attēliem pie šī raksta: Filipam (Reprodukt), Emmai (SelfMadeHero), Klodam (Éditions Tanibis), Žanam Filipam (6 pieds sous terre éditions), Sindijai (Akata Editions), Albai (Herder Editorial), Pīteram Kūperam, Valērijai (La Pasteque), Viktoram (Astiberri) un Moricam fon Volcogenam.