Markuss Novāks iesaka
Mākslīgais intelekts un dzīves jēga

Rihards Dāvids Prehts savu 2020. gada vidū izdoto grāmatu dēvē par “eseju”. Tomēr tas ir kas daudz plašāks: 240 lappusēs filozofs un aptuveni duci citu mākslīgā intelekta tēmai veltītu populārzinātnisku apcerējumu autors iztirzā šo jomu no savas nozares skatupunkta. Prehts, kuru daudzi pazīst kā vācu sarunu šovu viesi ar veiklu valodu un kurš pats vada savā vārdā nosauktu diskusiju formātu sabiedriskajā televīzijā, sabiezina galvenokārt kritiskus iztirzājumus par nākotni mākslīgā intelekta zīmē. Visu darbu caurvij viņa pamattēze, ka “mākslīgajam intelektam ir zināma saistība ar inteliģenci, bet nav tikpat kā nekādas saistības ar sapratni un pat ne attālas ar saprātu”, pārmetot MI vizionāriem nepietiekamu rēķināšanos ar klimata pārmaiņām savos aprēķinos, kā arī apšaubot MI spēju patiešām palīdzēt atrisināt cilvēku problēmas. Jo MI ir šaurs darbības lauks, kamēr cilvēka darbība jēgu iegūst tikai kādā noteiktā kontekstā. Atslēgvārds: Ceļš ir mērķis. Kas tāds, kas mākslīgajam intelektam - Prehta skatījumā – visdrīzāk vienmēr būs liegts.

Ievērības vērts un līdz ar to lasītājiem īpaši rekomendējams ir Prehta mākslīgā intelekta kritiskā iztirzājuma augstais argumentācijas līmenis - tas aptver ne tikai kapitālisma kritiku, morālos aspektus, bet arī autonomo braukšanu. Viņa relativizējošie teikumi grāmatas beigās, kā “Mākslīgais intelekts nav ne atpestīšanas metode, ne arī velnišķīgs izgudrojums. Tas vienmēr ir tik labs vai slikts kā to izmantojošo cilvēku nodomi”, neļauj atstāt bez ievērības lasīšanas laikā nostiprinājušās šaubīgās domas par digitālo nākotni.

Goldmann Verlag / Random House