Tumšais tīkls
Pieci piemēri sliktās reputācijas nepamatotībai

Darknet paredzēts aizsargājamiem sektoriem internetā – kādiem mērķiem šie sektori tiek izmantoti, nosaka lietotājs.
Darknet paredzēts aizsargājamiem sektoriem internetā – kādiem mērķiem šie sektori tiek izmantoti, nosaka lietotājs. | Foto (fragments): © Adobe

“Darknet” jeb tumšais tīkls tiek uzskatīts par interneta ļauno brāli, ieroču un narkotiku apgrozījuma vietu, paradīzi pedofiliem un teroristiem. Patiesībā šī vietne nebūt nav tik drūma.

Daniels Vendorfs & Benedikts Plass-Flēsenkempers

Jēdziens “tumšais tīkls” bieži rada asociācijas par tumšām mahinācijām, jo īpaši tādēļ, ka tādas nelegālas tumšā tīmekļa platformas, kā, piemēram, Silk Road vai AlphaBay, kurās tirgoja narkotikas, ieročus vai cilvēka orgānus, izraisīja lielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību. Šī tīmekļa daļa ātri kļuva par ļaunuma vietu – politiķi to pat sauca par “nelikumību salu”. Tas vispirms pierāda to, ka daudzi cilvēki nezina, par ko patiesībā ir runa.

“Darknet” – interneta tumšā daļa?

Jēdziens „darknet“ apzīmē saziņu internetā, kas notiek anonīmi un ir iespējama, piemēram, izmantojot Tor pārlūku. Darknet izmanto šifrēšanas tehnoloģijas, lai izveidotu savienojumus starp diviem lietotājiem nevis patvaļīgi, bet manuāli un mērķtiecīgi. Lietotājs sazinās ar citu personu, izmantojot savu datoru vai mobilo ierīci, tieši savienojot abas IP adreses. Šādā veidā viņi var sazināties savā starpā vai apmainīties ar datiem, citiem tos nerādot. Specifiska īpašība: personīgo tīklu var paplašināt ar citiem kontaktiem. Tomēr katrs no šiem privātajiem tīkliem joprojām ir atdalīts no klasiskā interneta; lietotājiem ir sava atsevišķā telpa. Tātad internetā ir daudz mazu un lielu „tumšo tīklu“.

Kopumā aizsargātas saziņas iespējas pieaugošas uzraudzības laikā daudziem cilvēkiem ir ļoti svarīgas. Šeit minēti daži piemēri, kā saprātīgi izmantot slēgtos tīklus un Tor tehnoloģiju:

Trauksmes celšana

Edvards Snoudens un Čelsija Meninga droši vien ir vispazīstamākie vārdi, kad runa ir par apšaubāmu valstisku darbību atklāšanu. Bijušais CIP darbinieks Snoudens atklāja pārmērīgu ASV Nacionālās drošības aģentūras NSA uzraudzību. Toreizējais ASV karavīrs Bredlijs Menings – pēc dzimuma maiņas operācijas viņš tagad pazīstams kā Čelsija Meninga – pārsūtīja pārpublicēšanai Wikileaks platformai pusmiljonu ASV kara dokumentu no Irākas un Afganistānas. Kaut arī ne Snoudens, ne Menings neizmantoja darknet tehniskās iespējas, viņi visā pasaulē iedvesmoja trauksmes cēlājus atklāt sūdzības. Tas vislabāk veicams ar metodēm, kas slēpj ziņotāju pēdas. To spēj tāda programma kā Tor pārlūks, ko trauksmes cēlēji izmanto visā pasaulē.

Anonīmas redakciju pastkastes

Ziņu programmas un laikraksti attiecīgas informācijas iegūšanai ir saistīti ar informatoriem, kuri nevēlas ierasties personīgi un kuriem saistībā ar šo informāciju jāpiedāvā aizsardzības pasākumi. Gandrīz katra lielāka redakcija tādēļ piedāvā iespēju nosūtīt materiālu konfidenciāli vai anonīmi sazināties ar redaktoriem. Tādi plašsaziņas līdzekļi kā British Guardian, New York Times un vācu dienas laikraksts Tageszeitung (taz) ir izveidojuši pastkastes ar Tor paplašinājumu .onion, caur kuru lietotāji var augšupielādēt dokumentus, neatklājot savu IP adresi. Šo tehnoloģiju izmanto arī lielas NVO, piemēram, Greenpeace.

systemli.org/Riseup.net

Daudzas aktīvistu grupas visā pasaulē vēlas droši sazināties. Tā piemēram, apvienība Chaos Computer Club reģionālās grupas iekšējai saziņai izmanto .onion vietnes. Savukārt systemli.org. sevi pieteicis kā "nekomerciāls datu aizsardzībai draudzīgas saziņas nodrošinātājs". Biedrība Deutsche Initiative piedāvā e-pasta, mākoņa un mitināšanas (hostinga) pakalpojumus privātpersonām, tai skaitā arī iniciatīvas ar .onion adresēm. Atbilstoši pašas sniegtajai informācijai, systemli vēlas piedāvāt aizsardzību politiskajiem aktīvistiem. ASV līdzinieks Riseup.net piedāvā līdzīgus pakalpojumus.

FireChat

Ziņojumapmaiņas pakalpojums FireChat, kuru operators Open Garden nodrošina kopš 2014. gada, kļuva par “anonīmās skatuves” zvaigzni jau savā piedzimšanas gadā. Honkongas “lietussargu revolūcijas” laikā Ķīnas valdība lielā pilsētas daļā atslēdza mobilo telefonu tīklu, lai bloķētu aktīvistu saziņu. Šādos gadījumos izmantojams FireChat: katrs viedtālrunis, kurā tas ir instalēts, ātri kļūst par sakaru mezglu decentralizētā tīklā. Tādējādi tūkstošiem demonstrantu Honkongā spēja sazināties un koordinēt darbību, neskatoties uz to, ka mobilo tālruņu tīkls bija izslēgts.

Facebookcorewwwi.onion

Facebook ir pieejams visā pasaulē? Ne gluži, jo dažās pasaules daļās šī vietne vai nu nav pieejama, vai ir pieejama tikai cenzētā veidā. Lai apietu cenzūru un bloķēto piekļuvi, Facebook kopš 2014. gada piedāvā īpašu Tor lapu.

Dziļais tīmeklis - Deep Web 

“Dziļais tīmeklis” ir jēdziens, kas bieži tiek saistīts ar “Darknet” un nepareizi lietots kā tā sinonīms. Ar to tiek apzīmēta tā interneta daļa, kuru parastās meklētājprogrammas sistemātiski nespēj pārbaudīt, jo tehnisku iemeslu dēļ nespēj indeksēt vietnes pietiekami dziļi. Margināls fenomens? Nebūt ne, jo atbilstoši kādam 2001. gada pētījumam datu apjoms dziļajā tīmeklī ir no 400 līdz 500 reizēm lielāks par to, kāds aizsniedzams klasiskajai tīkla daļai (surface web – virsmas tīmeklis). Liela tīkla daļa ir vienkārši paslēpta no sērfojošās sabiedrības – pat valsts iestādēm ir grūtības šo teritoriju kartēt. Daudzi nezina, ka dziļo tīmekli mēs ikdienā regulāri izmantojam. Piemēram, ikviens, kurš tiešsaistē izmanto bibliotēku katalogus, pārvietojas dziļajā tīmeklī. Grāmatu krājumi meklētājprogrammām nav aizsniedzami, tiem var piekļūt tikai bibliotēkas lietotāji, piesakoties ar saviem datiem un tādējādi nonākot dziļā tīmeklī.

  

KĀ IEKĻŪT TUMŠAJĀ TĪKLĀ: TOR PROGRAMMATŪRA

Tor – sākotnēji saīsinājums nosaukumam "The Onion Router" – ir vispazīstamākā programmatūra datu anonimizēšanai internetā. Iesākumā Tor netika izmantots žurnālistu, trauksmes cēlēju vai sistēmas kritiķu aizsardzībai, bet bija paredzēts, lai aizsargātu ASV aģentus un bruņotos spēkus no noklausīšanās. Projektu, kuru 2000. gadā uzsāka Kembridžas Universitāte, sākotnēji atbalstīja ASV militārie spēki. 2006. gada beigās šo toreiz vēl pavisam jauno tehnoloģiju pārņēma kāda bezpeļņas organizācija. Šobrīd Tor un līdzīgas programmatūras aktīvisti visās valstīs tiek izmantotas slepeniem darījumiem vai problēmsituāciju atmaskošanai. Savukārt tādās valstīs kā Ķīna, kur piekļuve internetam tiek stingri regulēta, valdības iestādes jau ir izstrādājušas metodes Tor izskaušanai.